Darbs kultūras un mākslas jomā Latvijā bieži nozīmē dzīvot starp radošu piepildījumu un finansiālu nestabilitāti. Kāda ir patiesība par dzīvi un studijām kultūras un mākslas nozarē? Kas būtu jāmaina, un vai tas vispār ir iespējams? Vai kultūra var būt pilsētas attīstības dzinējspēks, un kāda ir pilsētas tēla nozīme? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem meklē šajā podkāsta “Sālsmaize” epizodē, kur Dailes teātra direktors, uzņēmējs un aktieris Juris Žagars sarunā ar "Latio" valdes priekšsēdētāju Edgaru Šīnu dalās pārdomās par kultūrizglītību, dzīves kvalitāti reģionos, politiku un citiem aktuāliem jautājumiem.

Rīga – pilsēta ar bagātu vēsturi un pūrā turētu potenciālu. Vai Rīgai kaut kas pietrūkst, ar ko citas valstis ir mums priekšā? Kas nepieciešams, lai risinātu privāto auto un sabiedrisko transportu kustību sāpi? Vai pilsētām jākļūst vēl dzīvīgākām un konkurētspējīgākām? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem meklē šajā podkāsta “Sālsmaize” epizodē, kur "Latio" valdes priekšsēdētājam pievienojas Rīgas pilsētas arhitekts Pēteris Ratas. Sarunā tiek apspriesti pilsētplānošanas izaicinājumi, "Rail Baltic" ietekme, blīvuma nozīme pilsētvidē un iespējamās pārmaiņas, kas varētu atdzīvināt Rīgas sirdi.

Bitkoins – pasaulē visplašāk pazīstamā kriptovalūta, par kuru noteikti ir dzirdējis teju jebkurš. Taču papildus tam pastāv simtiem citu digitālo valūtu un to paveidu. Cik daudz par tām zina sabiedrība? Kā tās varētu aizstāt tradicionālos norēķinu veidus? Kādu lomu kriptovalūtas spēlēs nākotnē? Un kā tās varētu ietekmēt nekustamā īpašuma tirgu? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem meklē šajā podkāsta “Sālsmaize” epizodē, kur "Latio" valdes priekšsēdētājam pievienojas finanšu mentore Alīna Zela, investoru kluba izpilddirektors Kaspars Peisenieks un zvērināta advokāte Agneta Rumpe, sniedzot dažādu nozaru redzējumu. Eksperti ielūkojas nākotnes tendencēs kriptovalūtu un nekustamā īpašuma mijiedarbībā, apspriež regulējošo institūciju nozīmi un gatavību darboties šajā jomā, kā arī jauniešu un kopējo Latvijas iedzīvotāju finanšu pratību.

Kā kreditēšanas nozare attīstījusies pēdējo 30 gadu laikā? Kādas finansēšanas iespējas pieejamas Latvijas iedzīvotājiem? Ko varam sagaidīt nākotnē? Par šiem jautājumiem podkāsta “Sālsmaize” 43. epizodē diskutē Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns un kolektīvās finansēšanas platformas Capitalia operacionālais vadītājs Pāvels Šnejersons, kurš visus savas karjeras gadus pavadījis finanšu jomā un pieredzējis gan pirmo īpašumu kritēšanu īsi pēc neatkarības atgūšanas, gan ekonomiskās krīzes periodu, gan arī tās sekas un atkopšanās laiku. Eksperti dalās pieredzē par 2008. gada krīzi un tās ietekmi uz mūsdienu tirgu, salīdzina situāciju Baltijas valstīs un diskutē par finanšu tirgus perspektīvām Latvijā. 00:00 – 05:48 – Ievads, iepazīšanās. 05:48 – 09:20 – Hipotekāro kredītu izsniegšana toreiz un tagad. 09:20 – 14:16 – Apstākļu kopums, kas radīja 2008. gada krīzi un tās atskaņas mūsdienās. 14:16 – 20:33 – Valsts sniegto garantiju iespējas. 20:33 – 24:44 – Aizdevumu riski investoru acīm. Būtiskākās atšķirības starp Baltijas valstīm. 24:44 – 27:17 – Kā stimulēt konkurenci starp bankām? 27:17 – 35:54 – Kā skaidrot nebanku kredītdevēju salīdzinoši nelielo izsniegto kredītu apjomu? 35:54 – 38:13 – Mūsdienīgi finanšu risinājumi. 38:13 – 45:31 – Perspektīva Latvijas finanšu tirgū. 45:31 – 47:42 – Ilgtermiņu kredītu nākotne. 47:42 – 55:04 – Piesardzīga un pārdomāta īpašuma iegāde. 55:04 – 58:01 – Uzkrājumi, piesardzība to ieguldīšanā un iedzīvotāju finanšu pratība. 58:01 – 59:16 – Monocentriskas attīstības politikas sekas. 59:16 – 01:00:20 – Noslēgums.

Kultūra un nekustamais īpašums pirmajā brīdī šķiet divas atšķirīgas tēmas, taču patiesībā – cieši saistītas. Koncertiem, teātrim, laikmetīgajai mākslai un dažnedažādiem pasākumiem piemīt unikāla spēja komplementēt tuvumā esošo nekustamo īpašumu, palielinot gan tā finansiālo, gan arī emocionālo vērtību un piešķirot lielāku pievilcību un piesaisti lokācijai. Vai sakārtota kultūras sfēra ir viens no veidiem, kā risināt iedzīvotāju aizbraukšanu no galvaspilsētas, veicinot dzīvības atgriešanos Rīgas centrā? Kā piesātināta kultūras nozare mijiedarbojas ar nekustamā īpašuma tirgu un kādi soļi jāsper pilsētvides plānotājiem, lai Vecrīga neatpaliktu no Viļņas un Tallinas vecpilsētām? Par to podkāsta “Sālsmaize” 41. epizodē ar “Latio” valdes priekšsēdētāju Edgaru Šīnu un nekustamo īpašumu darījumu vadītāju Armandu Grīnbergu diskutē žurnālists, sabiedriskais darbinieks un bijušais Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis. 00:00 – 06:05 – Ievads, iepazīšanās 06:05 – 12:58 – Kultūras nozīme latvieša dzīvē 12:58 – 17:37 – Kas pēdējos 30 gados bremzējis Latvijas izaugsmi? 17:37 – 28:19 – Kultūras objektu loma Latvijā 28:19 – 55:13 – Atšķirības Rīgā un reģionos 55:13 – 01:01:53 – Kā iedzīvotājus atgriezt galvaspilsētā? 01:01:53 – 01:09:08 – Modelējam nākotnes Vecrīgu 01:09:08 – 1:19:43 – Pilsētas problēmas un to risināšana 1:19:43 – 01:22:01 – Vai kultūras nozares pārstāvji spēj līdzēt pilsētas problēmu risināšanā 01:22:01 – 01:28:17 – Vide sev apkārt - kā to sakārtot 01:28:17 – 01:28:34 – Noslēgums

Šoreiz starmešu gaismā – mežsaimniecības nozare. Jau ilgstoši neatrisinātās domstarpības starp mežu īpašniekiem un dabas aizsardzības entuziastiem uzjundījis Satversmes tiesas spriedums, ar kuru atcelta norma par mazākā galvenās cirtes caurmēra koku ciršanu. Kā situāciju redz katra no pusēm- un kā iegūt maksimālo finanšu plūsmu, nenodarot pāri ekosistēmai? Cik liela daļa no šī pienākuma gulstas uz mežsaimnieku un cik liela – uz valsts vai vides interešu aizstāvju pleciem? Kāda ir sabiedrības loma jautājumos, kas skar mežu nozari? Uz šiem un arī citiem jautājumiem Latio valdes priekšsēdētājam Edgaram Šīnam un mežu vērtēšanas speciālistam Antonam Seļezņovam podkāsta “Sālsmaize” 42. epizodē atbildes palīdz meklēt divi eksperti, kuru ikdiena cieši saistīta ar mežu nozari. Viens no viņiem - Modris Fokerots, entuziastisks mežsaimnieks, kurš 1992. gadā dibinājis savu zemnieku saimniecību un aktīvi cīnās par līdzsvaru starp mežu īpašnieku un dabas aizsardzības interesēm. Savukārt dabas aizsardzības tēmu diskusijā pārstāv Jānis Rozītis – Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors, cilvēks ar lielu pieredzi vides aizsardzības jomā, kas uz dabas saglabāšanu ļauj skatīties kā uz fundamentālu ekonomisko attīstību sekmējošu aspektu. 00:00 – 09:17 – Ievads, iepazīšanās 09:17 – 16:15 – Iespējas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Latvijas mežos 16:15 – 26:09 – Ko mežu nozarei nozīmē jaunie noteikumi par galvenās cirtes caurmēru? 26:09 – 29:36 – Jauno noteikumu juridiskais aspekts 29:36 – 35:51 – Meža nozīme sabiedrībai un mežsaimniekiem 35:51 – Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pienākums mežsaimniekiem 42:10 – 49:54 – Apgrūtinājumi mežsaimniekiem pieņemamā apmērā 49:54 – 56:14 – Upmalas – ļaut izcirst vai nē? 56:14 – 01:01:04 – Kā veicināt meža īpašnieku un dabas vērtību sargātāju mijiedarbību? 01:01:04 – 01:05:32 – Latvijas meži klimata pārmaiņu ietekmē 01:05:32 – 01:05:44 – Noslēgums

Ikviens, kurš iegādājies nekustamo īpašumu paša dzīvošanai, zina – ideālā mājokļa atrašana nebūt nav viegls process. Sevišķi, ja acs meklē ne vien piemērotu plānojumu un lokāciju, bet arī alkst pēc skaistuma un pārdomātas arhitektūras. Savulaik būvētie vēsturiskie Rīgas centra nami spēj sniegt estētisko gandarījumu apvienojumā ar pārdomātu plānojumu, turpretī mūsdienu arhitektūras paraugos vien retumis iespējams atrast elementus, kas tuvotos šedevru līmenim – akcentus, kas stāvēs pāri laikam un radīs apbrīnu vēl vairākus gadsimtus pēc to uzbūvēšanas. Kāpēc mūsdienu radītie projekti nereti zaudē cīņā ar pirmskara ēku unikalitāti un kādi vadmotīvi mūsdienās ieņēmuši noteicošo lomu ideālā mājokļa meklējumos? Par to podkāsta “Sālsmaize” 40. epizodē ar “Latio” valdes priekšsēdētāju Edgaru Šīnu un darījumu vadītāju Armandu Grīnbergu diskutē Rīgas arhitektūras pētniece un mākslas zinātniece Inga Karlštrēma. Sarunā eksperti apskata fundamentāli svarīgākos kritērijus, kas balstījuši visu vēsturiski nozīmīgāko Rīgas arhitektūras pērļu tapšanu pēdējo 250 gadu laikā, kā arī spriež par moderno telpisko vidi un tās krasajām atšķirībām, proti, kā jaunie privātmāju ciemati un daudzdzīvokļu māju projekti konkurē ar centra namiem un kas izvirzās priekšplānā mūsdienu potenciālajam pircējam – vēlme pēc skaistuma, lokācija vai tomēr komforts. Epizode būs īpaši vērtīga tiem, kuri ir sava mājokļa meklējumos, kā arī plāno tuvākajā nākotnē par savu dzīvesvietu izvēlēties Rīgu vai Pierīgu. Klausies podkāstu un atrodi vērtīgus ieteikumus! 00:00 – 03:19 – Ievads, iepazīšanās 03:19 – 12:10 – Rīgas arhitektūra pēdējo 250 gadu laikā 12:10 – 15:00 – Kā galvaspilsēta mainījusies pēdējos 30 gados 15:00 – 18:48 – Galvenie priekšnoteikumi veiksmīga jaunā ciemata izveidei 18:48 – 23:25 – Jauno ciematu un rajonu ārpus Rīgas centra ilgtspēja 23:25 – 32:31 – Kā saprast prioritātes, izvēloties mājokli 32:31 – 35:52 – Vērtīgs un skaists īpašums Rīgā – kā tas izskatās? 35:52 – 39:14 – Kaimiņu nozīme dzīvesvietas izvēlē 39:14 – 42:40 – Mežaparks un Rīgas centrs kā pilsētbūvniecības piemineklis 42:40 – 45:26 – Finansējuma trūkums pilsētplānošanā Rīgā 45:26 – 53:29 – Kādiem ideāliem sekot, izvēlēties mājokli 53:29 – 01:00:53 – Vai jaunie projekti ir drauds Rīgas centram? 01:00:53 – 01:08:49 – Arhitektūras kvalitātes kritēriji no individuālās perspektīvas 01:08:49 – 01:13:53 – Rīgas mikrorajonu nākotne 01:13:53 – 01:19:36 – Cikliskums un dzīvesvietas maiņa atbilstoši vajadzībām 01:19:36 – 01:19:54 – Nobeigums

Automašīna un latvietis – divi teju vai neatdalāmi lielumi. Savs auto vairs nav tikai simbols neatkarībai mobilitātes jautājumos. 21. gadsimtā tas kļuvis par daļu no sociālā statusa, bieži vien praktiskam pielietojumam paliekot otrajā plānā. Pēdējo 30 gadu laikā individuālo vieglo automobiļu skaits pieaudzis vairāk nekā divas reizes – šī gada sākumā reģistrēto vieglo auto skaits Latvijā sasniedza nepilnus 700 000. Lai gan daudzi dzīvi bez sava personīgā auto vairs nespēj iedomāties, Rīgas infrastruktūra ne tuvu nav piemērota tika apjomīgam transportlīdzekļu skaitam. Ielu šaurība, trūkstošais autostāvvietu jautājumus un apgrūtinātā pārvietošanās Rīgas centrā ir viens no iemesliem, kādēļ tik daudzi izvēlas pamest galvaspilsētas sirdi. Vai koplietošanas automašīnas un sabiedriskais transports nākotnē risinās problēmu un izkonkurēs personīgos auto? Kādas varētu būt satiksmes izmaiņas tuvākajos gados un kā auto jautājums ietekmē lēmumu par nekustamā īpašuma iegādi? Par to podkāsta “Sālsmaize” 39. epizodē ar “Latio” valdes priekšsēdētāju Edgaru Šīnu un darījumu vadītāju Armandu Grīnbergu diskutē satiksmes eksperts, auto entuziasts un pazīstamais raidījuma “Zebra” vadītājs Pauls Timrots. Sarunas fokuss šoreiz ir mobilitāte un Rīgas nākotnes satiksme sasaistē ar iedzīvotāju dzīvesvietas izvēli, vienlaikus pieskaroties tēmām par pilsētplānošanu, sava īpašuma izvēles faktoriem un ūdensmalām. Neatkarīgi no tā, vai esi vai neesi autovadītāja apliecības īpašnieks vai nē, vai esi iegādājies savu sapņu īpašumu, to meklē vai nogaidi labākus laikus, epizodē atradīsi vērtīgus ekspertu ieteikumus, kas ļaus izvēli veikt apzinātāk. 00:00 – 03:15 – Ievads, iepazīšanās 03:15 – 08:46 – Vēsturiskās nepilnības Rīgas pilsētplānošanā 08:46 – 11:03 – Latvietis un senais sapnis par privātmāju 11:03 – 12:44 – Iebraukšanas maksas eksperiments Rīgas centrā 12:44 – 16:13 – Galvenie faktori, kas vilinātu cilvēkus atgriezties centrā 16:13 – 23:18 – Automašīnas nozīme latvietim 23:18 – 25:10 – Kāds transporta līdzeklis ir piemērotākais jauniešiem? 25:10 – 29:04 – Kā varam mazinām auto plūsmu? 29:04 – 33:42 – Transporta izvēle jauniešu vidū 33:42 – 37:11 – Nākotnes mobilitāte 37:11 – 42:05 – Pilsētas ielu dizaina problēmas 42:05 – 56:01 – Dzīvošana pie Rīgas un Latvijas krasta līnijas un ūdensmalām 56:01 – 01:00:04 – Kopsavilkums 01:00:04 – 01:05:15 – Katrai Rīgas ielai jābūt savam pielietojumam 01:05:15 – 01:05:48 – Pēcvārds

Šajā sarunā eksperti sniedz savu redzējumu un prognozes saistībā ar šī brīža ekonomisko situāciju – inflāciju, augstajām kredīta procentu likmēm un to ietekmi uz nekustamā īpašuma tirgu. Diskusijā tiek pārrunāti ekspertu novērojumi, analizējot Latvijas iedzīvotāju "ekonomisko noskaņojumu" šajā rudens sezonā, valsts un komercbanku loma un nākotnes prognozes, balstoties uz pagātnes pieredzi. Tāpat tiek skarti temati par būvniecības izmaksām un to atbilstību mājokļu tirgus cenām, kā arī sniegti ieteikumi iedzīvotājiem par to, kā labāk rīkoties šajā augsto kredīta procentu periodā – kad labāk mājokli īrēt, kad labāk iegādāties vai kad labāk ar pirkumu nogaidīt. Podkāsta "Sālsmaize" 38. epizodē "Latio" valdes priekšsēdētājam Edgaram Šīnam pievienojies Latvijas Bankas galvenais ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, kā arī "Latio" tirgus analītiķe Ksenija Ijevļeva. Klausies podkāstu un atrodi vērtīgus ieteikumus! 00:00 – 02:18 – Ievads, iepazīšanās 02:18 – 05:17 – Īss šī brīža ekonomiskās situācijas kopsavilkums 05:17 – 07:37 – Latvijas iedzīvotāju ekonomiskais noskaņojums 07:37 – 17:13 – Inflācijas prognozes un rādītāji 17:13 – 25:48 – Procentu likmes inflācijas iespaidā 25:48 – 34:11 – 2007.-2008. gada krīzes atstātais iespaids uz Latvijas ekonomiku 34:11 – 42:05 – Būvniecības izmaksas pret mājokļu tirgus cenām Latvijas reģionos 42:05 – 51:32 – Glābšanas plāni ekonomiskajai attīstībai Latvijas pilsētās 51:32 – 01:03:20 – Kredīta ņemšana, īrēt vai pirkt – ieteikumi iedzīvotājiem 01:03:20 – 01:05:25 – Inflācija un nekustamā īpašuma cenas 01:05:25 – 01:07:38 – Nobeigums

Diskusijā uzzināsi, kādi ir vērtētāja galvenie darba pienākumi, kā notiek vērtēšanas process un kas nepieciešams tā sekmīgai norisei. Dzirdēsi nekustamo īpašumu pircēju un pārdevēju biežāk pieļautās kļūdas, kuras iespējams savlaicīgi novērst, piesaistot vērtētāju, kā arī ieteikumus īpašuma vērtību negatīvi ietekmējošu faktoru novēršanai.

Par to podkāsta “Sālsmaize” 37. epizodē ar Latio valdes priekšsēdētāju Edgaru Šīnu sarunājas zinošas un pieredzējušas nozares ekspertes - Latio vērtēšanas nodaļas vadītāja ⁠Tatjana Beķere⁠ un sertificēta vērtētāja un Latio komercsektora vērtēšanas pārraudze ⁠Jeļenu Boiko⁠.

Epizode būs īpaši noderīga ikvienam, kurš apsver dzīvokļa, mājas vai cita nekustamā īpašuma iegādi vai pārdošanu.

00:00 – 01:18 – Ievads, iepazīšanās 01:18 – 05:58 – Kas ir nekustamā īpašuma vērtējums? Vai tas nepieciešams tikai bankai? 05:58 – 09:57 – Kā notiek vērtēšanas process? 09:57 – 14:07 – Kā nesakārtoti juridiski aspekti ietekmē īpašuma vērtību? 14:07 – 18:37 – Īpašuma "zemūdens akmeņi” 18:37 – 25:03 – Komercīpašumu vērtēšanas nianses 25:03 – 33:47 – Ekskluzīvo īpašumu vērtēšana - ekspektācijas pret realitāti 33:47 – 38:50 – Galvenie faktori, kas ietekmē zemes gabala vērtību 38:50 – 44:15 – Īpašumu likviditāte 44:15 – 47:24 – Vērtēšanas joma nākotnē 47:24 – 52:26 – Kā nesaskaņotas pārbūves ietekmē īpašuma vērtību? 52:26 – 56:05 – Kāpēc viena īpašuma vērtējumi var būt atšķirīgi? 56:05 – 59:56 – Tirgus cena pret īpašuma vērtību 59:56 – 01:02:26 – Kas jāzina, mantojot īpašumu, lai nepārmaksātu kapitāla pieauguma nodokli?

01:02:26 – 01:07:41 – Kopsavilkums 01:07:41 – 01:07:59 – Pēcvārds

Andris Kronbergs ir viens no savas paaudzes talantīgākajiem arhitektiem, kura profesionālais veikums vairākkārt novērtēts kā vietējā, tā starptautiskā mērogā. Meistara rokraksts atspīd tīrās un pamatīgās, bet vienlaikus izsmalcinātās formās, kurās iekodēts latviskuma elements un individuāls mākslinieka skatījums uz pilsētvides procesiem Ne velti 2009. gadā Andrim Kronbergam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis par ieguldījumu valsts arhitektūras attīstībā – viņa sniegto artavu redzam ne vien Rīgas lidostas termināļa pārbūvētajā daļā, Latvijas Bankas filiālēs ēkā Bezdelīgu ielā, tipogrāfijas “Britania” ēkā Daugmalē, kā arī centra biroju ēkās un tirdzniecības centros, bet arī piedaloties Latvijas Arhitektūras likuma izstrādē, pasniedzot lekcijas Rīgas Tehniskās Universitātes RISEBA studentiem un vadot Latvijas Arhitektu Savienību. Tāpat Andris Kronbergs kopā ar savu komandu padziļināti pētījis un izstrādājis vairākus nozīmīgus priekšlikumus Rīgas pilsētplānošana attīstībai, sevišķi fokusējoties uz Rīgas kreisā krasta – Ķīpsalas un Lucavsalas – nākotnes vīziju. Par spīti neskaitāmiem Andra Kronberga un citu pilsētvides ekspertu attīstības plāniem, kņada Rīgas centrā pierimst. Pēdējo 15 gadu laikā Rīgas centru kā savu dzīvesvietu pametuši vairāk nekā 45% iedzīvotāju, izvēloties mājsvietu Pierīgā. Infrastruktūras problēmas, nesakārtotā transporta sistēma, nemitīgā varas maiņa, kas šūpo pilsētvides plānu realizāciju, kā arī sociālekonomiskās rīcībpolitikas trūkums mudina cilvēkus izvēlēties mājokli ārpus Rīgas, raisot jautājumu – kas notiks ar galvaspilsētas nekustamo īpašumu tirgu nākotnē? Vai Rīgas centra pērles uzplauks vai grims aizmirstībā? Cik lielu nozīmi moderno mājokļu pircējs piešķir arhitektūrai un vai senās ēkas var būt ilgtspējīgākas par jaunajiem projektiem? Un galu galā – vai vārdu “moderns” maz iespējams definēt? Atbildes uz jautājumiem podkāsta “Sālsmaize” 36. epizodē kopā ar “Latio” valdes priekšsēdētāju Edgaru Šīnu un darījumu vadītāju Armandu Grīnbergu meklēs arhitekts Andris Kronbergs. Klausies podkāstu un atrodi vērtīgus ieteikumus! 00:00 – 01:40 – Ievads, iepazīšanās 01:40 – 10:10 – Galvenie pilsētplānošanas attīstības kavēkļi pagātnē 10:10 – 13:46 – Daugavas Kreisais krasts un tā potenciālā attīstība 13:46 – 17:59 – Politiskās pēctecības trūkums vai vienaldzība pret pilsētu? 17:59 – 36:08 – Dzīves kvalitātes uzlabošanas iespējas Rīgas centrā 36:08 – 45:53 – Rīgas apkaimju un novecojušo ēku nākotne 45:53 – 56:55 – Ceļvedis, gatavojoties nekustamā īpašuma iegādei 56:55 – 01:00:53 – Modernā māja un tās definīcijas 2023. gadā 01:00:53 – 01:03:31 – Prognozes arhitektūras pasaulē nākamajos 50 gados 01:03:31 – 01:08:19 - Kas ir ilgtspējīgāks – vēsturiska, bet restaurējama ēka, vai jaunais projekts? 01:08:19 – 01:12:26 – Vai nodokļu maksātāju nauda pilsētā tiek pielietota pareizi? 01:12:26 – 01:13:53 – Mūsdienu arhitektūras objekti nākotnē 01:13:53 – 01:14:09 – Pēcvārds

Īrēt vai pirkt? Dzīvoklis galvaspilsētas centrā vai tomēr privātmāja Pierīgā? Šādi pragmatiski jautājumi ir aktuāli lielai daļai Latvijas iedzīvotāju – īpaši tiem, kuri vēl tikai apsver sava pirmā īpašuma iegādi. Rīgas centrs šobrīd paliek tukšāks, daudziem izvēloties pilsētas asfaltu un bruģi nomainīt pret klusākiem ciematiem Pierīgas pašvaldībās. Vai šāda tendence varētu turpināties un kādu eksperti saskata Rīgu pēc 50 gadiem? Kādi pilsētvides elementi ietekmē mājokļa izvēli un kāpēc uz īpašuma iegādi jāskatās ne tikai ar nākotnes acīm, bet caur tagadnes dzīvesveida prizmu? Par to podkāsta “Sālsmaize” 35. epizodē ar nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” valdes priekšsēdētāju Edgaru Šīnu diskutē uzņēmējs, pasaules apceļotājs un nozares eksperts Māris Gailis, kā arī “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītājs Armands Grīnbergs. Podkāstā Rīgas un Latvijas nekustamo īpašumu tirgus, tostarp pilsētplānošanas nianses, tiek salīdzināti ar citām Eiropas valstīm, meklējot pamatotus skaidrojumus tik krasām atšķirībām. Eksperti diskutē par galvaspilsētas stipro un vājo pusi – vienu, kas pievelk un aicina novērtēt Rīgu kā unikālu mājvietu, bet otru – kā vietu, kas ne vienmēr atbilst modernā cilvēka īpašuma izvēles principiem. Māra Gaiļa redzējums un ieteikumi būs vērtīgi ikvienam, kurš nonācis lēmuma pieņemšanas krustugunīs par nekustamā īpašuma iegādi. Klausies, gūsti padomus un izzini Rīgu no jauniem rakursiem! 00:00 – 07:14 – Ievads, iepazīšanās 07:14 – 13:14 – Kas ir un kas nav izdevies Rīgas pilsētplānošanā 13:14 – 19:10 – Vai mājokļa iegāde ir svarīgākais lēmums cilvēka dzīvē? 19:10 – 22:31 – Privātīpašums vai tomēr mobilitāte 22:31 – 30:52 – Īres maksājums pret hipotēkas apmēriem Latvijā un Eiropā 30:52 – 41:35 – Rīgas vēsturiskais centrs nākotnes acīm 41:35 – 45:02 – Kā privātmāja kļuva par katra latvieša ideālu 45:02 – 50:45 – Piederības sajūta Rīgas centram 50:45 – 53:00 – Kanāla attīstība un iespējamā kuģīšu satiksme Rīgas centrā 53:00 – 58:30 – Kļūdas un nākotnes prognozes Rīgas mikrorajonu attīstībai 58:30 – 01:00:22 – Pēcvārds

Rīga, kas nereti tiek saukta par mazo Parīzi, pazīstama kā pilsēta ar daudzveidīgu arhitektūru. Te sastopamas gan no Hanzas savienības laikiem saglabājušās ēkas vecpilsētā, gan greznie jūgendstila nami Klusajā centrā, gan padomju laikā būvētās daudzdzīvokļu mājas Rīgas apkaimēs. Dažas no tām itin veiksmīgi integrējas pilsētas ainavā, taču citas liek domāt par iespējamiem uzlabošanas darbiem. Podkāsta “Sālsmaize” 34. epizodē Edgars Šīns kopā ar arhitektu Gati Didrihsonu diskutē par Rīgas ēku daudzveidīgo buķeti – un to, kā saprast un izvēlēties savām vajadzībām piemērotāko īpašumu. Sarunā no ekspertu skata punkta tiek doti padomi cilvēku individuālajām mājokļa izvēlēm, uzsverot svarīgākos vērā ņemamos faktorus, tostarp apkaimes komūnu elementu. Tāpat tiek diskutēts arī par vēsturiski pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar ēku privatizāciju 90. gados, kas ietekmējuši mūsdienu nekustamo īpašumu tirgu. Podkāsta dalībnieki pieskaras arī jutīgajai Rīgas koncertzāles tēmai un atsevišķiem īpašumiem pilsētas centrā, kuru sakārtošana un padarīšana par pievilcīgiem objektiem aizvien daudziem ir neatrisināts jautājums. 00:00 – 03:03 – Ievads, iepazīšanās 03:03 – 06:08 – Rīga arhitekta acīm 06:08 – 08:56 – Pieļautās kļūdas īpašumu tirgus struktūrā pēc neatkarības atjaunošanas 08:56 – 14:30 – Mikrorajonu un tajos esošo ēku nākotne 14:30 – 22:40 – Arhitekta ieteikumi klientiem mājokļa izvēlē 22:40 – 24:10 – Mīnusi, izvēloties klienta vajadzībām neatbilstošu īpašumu 24:10 – 29:29 – Svarīgākie elementi mājokļa izvēlē un dizainā 29:29 – 37:28 – Apdares materiālu un arhitektūras stilu izvēle dažādos laikos 37:28 – 44:56 – Sapnis par modernu koncertzāli - arhitektoniskais izvietojums vai funkcionalitāte 44:56 – 50:39 – Rīgas ēku glābšanas plāns 50:39 – 56:20 – Iedzīvotāju aicināšana atpakaļ uz pilsētas centru 56:20 – 57:57 – Apkaimes komūnu nozīme pilsētā 57:57 – 58:07 – Nobeigums

00:00 – 03:45 – Ievads, iepazīšanās

03:39 – 05:24 – Cilvēku apziņa par ēku plašo vēsturi

18:21 – 26:58 – Kvalitātes un regulējuma problēmas attiecībā uz vēsturiskiem namiem

26:58 – 34:32 – Kā jaunajām ģimenēm izvēlēties savu dzīvokli, lai izvēli nenāktos nožēlot. Iemesli, kāpēc izšķirties par labu vēsturiskam namam

39:26 – 49:57 – Potenciālie izdevumi un iespējas vēsturiska nama atjaunošanai

01:01:48 – 01:04:49 – Vēsturisks īpašums – baidīties vai uzdrošināties atjaunot?

Podkastā meklēsim atbildes uz to, kādas kļūdas pēdējās dekādēs pieļautas pilsētplānošanas jomā saistībā ar Rīgas Centru, analizēsim esošo regulējumu, kas skar seno namu atjaunošanu un uzlabošanu, kā arī apskatīsim faktorus, uz ko balstīties potenciālajiem pircējiem, izvēloties mājokli jaunā vai vēsturiskā ēkā. Tāpat salīdzināsim pirms pāris gadsimtiem būvētās ēkas gan no kvalitātes, gan dizaina skatupunkta, kā arī apskatīsim iespējas un finansiālo puse seno māju atjaunošanai. Podkāstā pārrunātās atziņas noteikti būs vērtīgas kā esošajiem, tā bijušajiem Rīgas iedzīvotājiem - un, protams, arī tiem, kuri tieši šobrīd ir ideālā mājokļa meklējumos.  

05:24 – 09:03 – Kā vēlme pēc privātmājām saistīta ar padomju laikiem?

09:03 – 18:21 – Lielveikalu ietekme uz Rīgas Centra attīstību.

34:32 – 39:26 – Kā saprast, kāds īpašums katram labāk piemērots

49:57 – 01:01:48 – Jaunas pret vēsturiskām mājām nākotnē – kas sagaidāms pēc 50 gadiem?

01:04:49 – 01:06:07 – Nobeigums

Rīgā ir daudz skaistu, greznu un vēsturisku namu, kas glabā sevī nozīmīgu pagātnes elpu un ar ko varam lepoties. Taču kāpēc cilvēki dod priekšroku dzīvei Pierīgas privātmājā vai kādā Rīgas rajonu jaunajā projektā, nevis dzīvoklim vēsturiskā Rīgas Centra namā? Izrādās, laika gaitā ir radušies dažādi faktori, kas pircējam liek nosliekties par labu īpašumam cita veida projektos un uz senām ēkām skatīties ar piesardzību. Par Rīgas vēsturisko namu tālāko likteni un mainīgo pieprasījumu mājokļiem šādās ēkās podkāsta “Sālsmaize” 33. epizodē diskutē eksperti nekustamā īpašuma un arhitektūras jautājumos – “Latio” valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns un nekustamo īpašumu darījumu vadītājs Armands Grīnbergs, kā arī arhitektu aprindās par vēsturisko ēku ekspertu uzskatītais arhitekts Reinis Liepiņš.

Rīga ir pilsēta, kuru teju no visām pusēm ieskauj ūdens. Visā garumā to divās daļās sadala Daugava, veidojot tā saukto labo un kreiso krastu, ziemeļu daļā piekļuvi pie ūdens nodrošina Rīgas jūras līcis, savukārt dažādās pilsētas apkaimēs ainavu papildina kanāli un mazākas ūdenstilpes. Hanzas savienības laikos šie ūdensceļi bija Rīgai ļoti nozīmīgi un attīstīti – turpretī šobrīd pilsētas ūdensmalas neskaitāmās vietās ieguvušas necilu izskatu un nerealizē savu pilno potenciālu. Kādu lomu Rīgas ūdeņi varētu spēlēt iedzīvotāju dzīves kvalitātes celšanā, kāda ir pilsētas ūdenstransporta nākotnē, kāpēc ir tik maz vietu, kur piestāt ar kuģīti vai laivu un vai iespējams izveidot maršrutu, kas Rīgas ziemeļu daļā savienotu abus Daugavas krastus?

Par šo tēmu no 15 minūšu pilsētas koncepta skatpunkta “Latio” podkāsta “Sālsmaize” 32. epizodē Edgaram Šīnam pievienojas pilsētplānošanas nozares eksperti - jaunā arhitekte Roberta Fišere, arhitekts un ūdensmalu jomas eksperts – Egons Bērziņš, kā “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītāja Elīna Dūce. 

Klausies un noskaidro, kas darāms, lai ūdenstilpju krasti Rīgā uzplauktu no jauna!

00:00 – 01:26 – Ievads, iepazīšanās

01:26 – 06:48 – Kāpēc ūdenstilpju ieskautajā Rīgā nav jūtama iedzīvotāju sasaiste ar ūdensmalām?

06:48 – 13:57 – Pieprasījums pēc ūdensmalu infrastruktūras un dažādu Rīgas vietu attīstības potenciāls

13:57 – 19:50 – Iespējas privāto īpašumu tuvumā esošo ūdensmalu izmantošanai ikdienā

19:50 – 25:50 – Nepieciešamie pasākumi, lai veicinātu iedzīvotāju iesaisti ūdensmalu attīstībā

25:50 – 32:58 – Ūdenstransporta ceļu nākotne Rīgā

32:58 – 36:49 – Plusi un mīnusi īpašumiem ar savu laivu piestātni

36:49 – 39:11 – Ūdenstransporta ceļu atjaunošanas nozīme Ādažu novada attīstībā

39:11 – 47:58 – Potenciālie kuģīšu maršruti Rīgas ietvaros

47:58 – 51:12 – Plānošanas nozīme attīstības procesā

51:12 – 55:22 – Attīstības vīzija tuvākajai nākotnei

Inflācija,  energoresursu krīze, karš Ukrainā – visi šie faktori būtiski ietekmē  ekonomiku, tostarp arī nekustamā īpašuma tirgu. Kādas sekas atstāj  straujais cenu kāpums un kā šādā situācijā optimālāk rīkoties, veicot  darījumus ar nekustamo īpašumu?

Par to  podkāsta “Sālsmaize” 31. epizodē ar “Latio” valdes priekšsēdētāju Edgaru  Šīnu diskutē viedākie savas jomas eksperti – bankas “Citadele”  ekonomists Mārtiņš Āboliņš un Latvijas Bankas ekonomists Oļegs  Krasnopjorovs. Sarunā skaidrosim svarīgākos faktorus, kas šobrīd jāņem  vērā, izvēloties mājokli, apskatīsim izmaiņas iespējai gūt aizdevumu  nekustamā īpašuma iegādei šī gada griezumā un prognozēsim inflācijas  tendences nākamajam gadam.

00:00 – 00:49 – Ievads, iepazīšanās
00:49 – 06:28 – Aktuālā nekustamo īpašumu tirgus situācija
06:28 – 10:46 – Atskats uz mājokļu cenām 2008. gada krīzes periodā salīdzinājumā ar šo brīdi
10:46 – 14:41 – Latvijas IKP tendences pēdējos periodos
14:41 – 21:09 – Prognozes - kurā brīdī sasniegsim inflācijas virsotni?
21:09 – 34:31 – Inflācijas apkarošanas pasākumu ietekme uz nekustamā īpašuma pircējiem
34:31 – 40:41 – Kā uz pašreizējo situāciju reaģēt nekustamā īpašuma pārdevējiem?
40:41 – 43:46 – Adaptācijas process uz jauno ekonomisko realitāti – ātri vai lēni?
43:46 – 49:26 – Optimālā rīcība investoriem inflācijas periodā – vai ieguldīt nekustamajā īpašumā?
49:26 – 58:53 – Dzīvojamais fonds un mājokļu pieejamība Rīgā un reģionos
58:53 – 01:03:04 – Ieteikumi

Podkāsta “Sālsmaize” 30. epizode fokusējas  uz būvniecību un tās attīstību Rīgā un visā Latvijā kopumā pēdējo 30  gadu laikā. Šoreiz situācija celtniecības sektorā tiek apspriesta un  salīdzināta ar kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju. Kādas ir galvenās  atšķirības? Kādi faktori un notikumi ir kavējuši jaunu dzīvokļu projektu  parādīšanos Latvijas tirgū? Ar ko tas skaidrojams un kā šīs atšķirības  izlīdzināt? Lai uzzinātu atbildes uz šiem jautājumiem, klausies  “Sālsmaizes” 30. epizodi!

Šajā diskusijā būvniecības sektors tiek apskatīts ar dažādiem to  raksturojošiem elementiem, piemēram, pieprasījumu pēc jauniem mājokļiem,  maksātspējas faktoru, iedzīvotāju iesaisti dzīvojamā fonda attīstībā,  dažādām programmām un to nosacījumiem, kā arī ar infrastruktūru  daudzviet Latvijā - tiek salīdzināta situācijā Rīgā ar reģioniem. Šo  sarunu vajadzētu noklausīties ikvienam, kuru uztrauc būvniecības nozare  Latvijā, lai uzzinātu, kur slēpjas problēmu sakne un uzzinātu arī to, kā  pašiem iesaistīties situācijas uzlabošanā.

Šoreiz par būvniecības nozari ar Latio vadītāju Edgaru Šīnu viedokļos  dalījās nozares eksperti – būvnieki – Andris Božē un Oskars Ozoliņš,  kuri izteica savus pieņēmumus par to, kā esam nonākuši līdz šī brīža  situācijai un deva savus ieteikumus, kā sektoru attīstīt nākotnē.

Rīga – apspriestākā tēma podkāstā “Sālsmaize”. Un arī 29. epizodē tiek par to runāts. Šoreiz tiek iezīmētas ieceres un prognozes nākotnei jeb kā Rīga izskatīsies pēc 100 gadiem. Vai Rīga būs kļuvusi par zaļu, drošu un ilgtspējīgu pilsētu? Vai tagad esam tur, kur Rietumeiropas pilsētas bija pirms pāris dekādēm? Kā padarīt Rīgu pievilcīgāku kā dzīvesvietu un kā uzlabot tās trūkumus? Atbildes uz šiem un vēl citiem ar mūsu galvaspilsētu saistītiem jautājumiem meklē šajā podkāsta epizodē!  Šajā sarunā Rīga tiek izanalizēta no dažādiem aspektiem. Tiek apspriesta gan dažādu apkaimju plānošana, gan mobilitāte, gan arhitektūras pieminekļu nozīme, gan arī vispārējā pilsētas drošība un ilgtspēja. Šo epizodi ir vērts noklausīties visiem – gan pilsētniekiem, gan tiem, kas dzīvo Pierīgā. Rīdziniekiem tā ļaus smelties idejas, kā piedalīties savas pilsētas uzlabošanā, savukārt citiem – liks aizdomāties par iespējamu dzīvi Rīgā.  Šajā Sarunā uz Latio vadītāja Edgara Šīna un nekustamo īpašumu darījumu vadītājas Elīnas Dūces jautājumiem atbildes sniedza arhitekti – Andis Sīlis un Oto Ozols – Rīgas patrioti un savas jomas profesionāļi, kuri dalījās savos uzskatos un vīzijās par to, kādas ir Rīgas problēmas un kāda tā būs nākotnē.

Latio vadītājs Edgars Šīns sarunā ar vienu no Latvijas vērienīgākajiem arhitektiem Visvaldi Sarmu - arhitektu biroja SARMA & NORDE dibinātājiem. Podkāsta “Sālsmaize” 28. epizode atkal veltīta Rīgai. Šoreiz – no pilsētplānošanas un dažādu apkaimju perspektīvas. Rīga zināma kā ļoti daudzveidīga pilsēta, kur katrs mikrorajons ir ar savām īpašām iezīmēm un krasi atšķiras no pārējiem, savukārt, pats pilsētas centrs pēdējos gados piedzīvo popularitātes kritumu. Lai uzzinātu, kā veidot saikni starp šīm apkaimēm un padarīt tās sasniedzamākas, kā arī, kas paveicams, lai centru atkal padarītu pievilcīgāku, uzzini šajā epizodē!  

Šajā diskusijā tiek izrunātas ar mūsu galvaspilsētu Rīgu saistītas tēmas - no iemesliem, kāpēc iedzīvotāji pamet centru un kā viņus vilināt atpakaļ, līdz pat zaļās domāšanas nozīmībai pilsētplānošanā un nākotnes vīzijām. Tā būs saistoša un noderīga gan ikvienam rīdziniekam, gan Pierīgas iedzīvotājam, jo tiek apspriesti abām iedzīvotāju grupām svarīgi jautājumi, kā arī sniegti vērtīgi ieteikumi.  Sarunā par Rīgu un tās apkaimēm Latio vadītājam Edgaram Šīnam, kuru uztrauc nesakārtotās un ērti neizplānotās Rīgas vietas, pievienojās arhitekts Visvaldis Sarma, kurš sniedza savu profesionāļa redzējumu par dažādiem pilsētplānošanas aspektiem un ieteica, kā nākotnē situāciju uzlabot.

Īsi pirms vēlēšanām, samērojam kandidātu solījumus ar iepriekš paveikto būvniecības, nekustamo īpašumu nozares un pilsētvides attīstībā.

Moderators: Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns

Diskusiju dalībnieki:

→ Ekonomistu apvienības valdes loceklis Māris Avotiņš

→ Politologs Filips Rajevskis

→ Žurnālists Māris Zanders

Noklausies!