Spēja turpināt funkcionēt augsta stresa apstākļos bieži tiek uzskatīta par priekšrocību. Tie ir cilvēki, kas izskatās stresa noturīgi, un daudzi citi viņus par to apskauž un apbrīno. Taču, neskatoties uz ieguvumiem, tam ir arī augsta cena, jo parasti tie ir arī cilvēki, kas jūtas savā ziņā "nedzīvi". Terapijā viņi mēdz atklāt, ka viņiem ir tāda sajūta, ka nekur pa īstam dzīvē nepiedalās. Viņiem šķiet gandrīz neiespējami just dziļas jūtas un intensīvu tuvību, tā vietā viņi vienkārši turp...

Emocionāli atkarīgs cilvēks parasti piedzīvo neadekvātas bailes zaudēt otru, bieži savu partneri, bet, iespējams, arī savu bērnu vai citu cilvēku. Bailes tikt pamestam viņš mēģina mazināt ar milzu kontroli pār otru. Šādam cilvēkam ir vēlme saplūst ar otru, un viņi tic, ka bez otra nevar dzīvot. Dzīve ir pilna ar neuzticēšanos un greizsirdību, kas neļauj dzīvot pilnvērtīgi pašam savu dzīvi. No attiecībām atkarīgajam cilvēkam ir grūti būt vienam un šķiet neiespējami pašam ar sevi justies ...

Dusmas ir jūtas, kuras daudzi cenšas slāpēt un par kuru izpausmi jūtas vainīgi. Bieži saņemu jautājumus – kā tikt galā ar savām dusmām? Neiesaku dusmas aplūkot no perspektīvas, ka tas ir kaut kas, ar ko ir jātiek galā. Ir būtiski saprast, kā tās veidojas un kāda ir to saistība ar piedzīvotajām traumatizācijām. Tad, kad saprotam, ka dusmās slēpjas nozīmīga izdzīvošanas enerģija, varam sākt uz tām skatīties savādāk. Šajā epizodē dzirdēsi: kāda ir agresijas funkcija un kāpēc tā ir no...

Attiecības ar mammu bērnībā parasti ir tuvākās un nozīmīgākās cilvēka dzīvē. Ja viss ir labi, tad bērns piedzīvo, ka māte ir cilvēks, ar kuru var justies drošībā, kurš redz bērnu tādu, kāds viņš ir, kurš pieņem, sniedz mierinājumu un beznosacījuma mīlestību. Māte ir cilvēks, kurš sasilda gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, kurš pieņem bērnu ar visām veiksmēm un neveiksmēm, nodrošinot tādus emocionālus apstākļus, kuros bērns var optimāli attīstīties un arī atplaukt visā savā patiesajā būtībā...

Praksē bieži sastopos ar pieaugušajiem, kas neatceras, kad pēdējo reizi ir tā pa īstam izraudājušies. Raudāšana ir kaut kas, kas diemžēl daudziem asociējas ar nepatīkamām izjūtām – kaunu, bailēm, vientulību, izmisumu, bezpalīdzību... Nav daudz tādu, kas to sev ne tikai ļauj, bet arī zina, kā raudāšana palīdz un kāda raudāšana tikai vairo smagumu. Protams, ka arī raudāšanas spēja vai nespēja lielā mērā saistās ar bērnībā piedzīvoto, sākot jau no jaundzimušā vecuma. Vajadzība pēc atslābum...

Ja spējam uzņemties atbildību par sevi un savu dzīvi, tad neesam bezpalīdzīgi dzīves un apstākļu upuri, bet gan izjūtam sevī spēku iestāties par sevi, savām domām, vajadzībām un interesēm. Tomēr ne visi formāli pieauguši cilvēki spēj uzņemties šāda veida atbildību. Daudzi joprojām ir sastinguši attīstības traumu radītajā bezpalīdzībā un ticībā, ka citi ir pie visa vainīgi un arī glābšana vai risinājums var nākt tikai no ārpuses. Epizodē dzirdēsi: kā nespēja uzņemties atbildību par savu ...

Tad, kad pašu vai kādu tuvinieku skārusi smaga saslimšana, neviens to īsti nav gaidījis vai kaut kā tam gatavojies. Tas ir notikums, ko grūti aptvert, un, visticamāk, nākas piedzīvot spēcīgas bailes un bezpalīdzību. Nereti slimniekam trūkst arī laika un telpas, lai jauno pieredzi kaut kā aptvertu un pārstrādātu ar to saistītās emocijas. Ja apkārtējie nesniedz godīgu informāciju par notiekošo, kā arī cilvēcisku siltumu un klātbūtni, situācija daudzkārt var sarežģīties. Diemžēl daudzi apk...

Nespēja pateikt otram NĒ arī tad, ja ar prātu saprotams, ka tas nepieciešams paša labā un ka šādas attiecības ir destruktīvas, raksturīga cilvēkiem, kam bērnībā nav izdevies apgūt veselīgu spēju norobežoties. Piesaiste ar citiem cilvēkiem var sniegt mums drošības izjūtu, taču spēja norobežoties, sajūtot pašam sevi kā patstāvīgu un spējīgu ietekmēt savu dzīvi, ir ne mazāk nozīmīga. Epizodē uzzināsi: kāpēc spēja veidot labas un tuvas attiecības, nav iespējama bez skaidras sevis paša izjūt...

Vajadzība pēc drošības ir ārkārtīgi nozīmīga, taču diemžēl ne vienmēr varam to bērnībā apmierināt tādā mērā, lai spētu iegūt pamatuzticēšanos. Ja drošības izjūtas trūkst, tad apgūstam kompensācijas stratēģiju, ko praktizējam, lai vismaz īstermiņā sajustos drošāk – kontroli. Kontrolēšanai var būt dažādas sejas. Tā slēpjas, piemēram, perfekcionismā, greizsirdībā, dažādās pielāgošanās stratēģijās, vienlaikus ignorējot sava ķermeņa signālus un savas vajadzības. Epizodē dzirdēsi: kur slēpjas kontr...

Nereti attiecību grūtībās izmēģinām dažādus risinājumus. Secinot, ka tie īsti nestrādā, mēdzam palikt pie domas, ka šis droši vien nav "īstais cilvēks". Vai tiešām un ko tas nozīmē? Partnerattiecībās, kurās bieži atkārtojas intensīvi strīdi par vienu un to pašu, tie mēdz atstāt paliekošus un dziļus ievainojumus. Diemžēl šie strīdi tā arī parasti neved pie cerētā risinājuma, ja vien partneri nesāk izprast traumatizāciju ietekmi uz viņu attiecībām. Šajā epizodē dzirdēsi: kādas tipiskas pazīmes ...

Mūsdienās termins "trigeris" tiek izmantots gandrīz tikpat bieži un arī tikpat nevietā kā vārds "trauma". Epizodē dzirdēsi: - ko tieši nozīmē "trigeri", ja runājam par cilvēka psihi,- kāpēc trigeri veidojas un kā tie mums palīdz,- kā trigeri var traucēt,- kuros gadījumos tos mainīt ir vieglāk un kad sarežģītāk,- kā palīdzēt sev.Ja vēlies pievienoties manai memberšipa programmai jeb Laimīgajai skolai, tad izmanto savu iespēju tagad! Skola pastāv no 2020. gada un nākamreiz tā durvis jauniem dal...

Daudzi mokoši un ilgstoši simptomi kā, piemēram, dažādas bailes, vientulības izjūta, bezpalīdzība, ķermeņa nejušana, hronisks saspringuma stāvoklis un grūtības atslābt vai atpūsties, negatīvs paštēls, ir saistīti ar attīstības jeb piesaistes traumu. Šajā gadījumā, visticamāk, simptomi ir tik seni, ka cilvēks nemaz citādāku dzīvi nepazīst. Reizēm viņš uzskata, ka tāds vienkārši ir piedzimis, un līdz ar to domā, ka tajā neko nevar mainīt.Epizodē uzzini nelielu ieskatu milzu lielā tēmā:- kas ir ...

Dzīvojam laikā, kad par normālu tiek uzskatīta dzīve, kurā katrs cenšas sevi nemitīgi uzlabot, izvirzīt lielus mērķus, tos sasniegt un nekad tajā visā neapstāties. Ja ik vakaru neiekrītu gultā pārguris, visticamāk esi bijis slinks. Jaunais gads nereti ir brīdis, kad daudzi atkal mēģina sevi piespiest kļūt par citu, "labāku" cilvēku, cerot, ka tas mazinās viņu ikdienas ciešanas. Daudziem ir tik grūti pieņemt sevi un būt ar sevi mierā. Epizodē uzzini, kāpēc ir svarīgi dzīves laikā attīstīties, ...

Nezini, kā izvairīties no kopīgiem svētkiem ar saviem vecākiem vai citiem radiem? Iespējams, arī Tu piederi pie tiem, kas ilgojas piedzīvot skaistus brīžus kopā, taču ik gadu nožēlo, ka atkal esi kam tādam piekritis.Pat tie, kas jau gājuši psihoterapijā un kopumā pašlaik dzīvē jūtas gana stabili, var piedzīvot milzu satricinājumu, atkal nonākot vecāku mājās un satiekot savu izcelsmes ģimeni. Svētku laiks šajā ziņā ir pilns ar izaicinājumiem.Epizodē uzzini, kāpēc tā notiek, un, protams, kā var...

"Ja citi zinātu, kāds esmu patiesībā, tad viņi no manis novērstos." Varbūt arī Tev ir pazīstamas šādas dziļas šaubas par sevi, savu vērtību? Iespējams, nejūties droši par to, ka citi spētu Tevi pieņemt tādu, kāds esi?Arī tad, ja šaubas par sevi parādās tikai reizēm noteiktās situācijās, ir nozīmīgi izpētīt, kas tās izsauc. Iespējams, ka bailes no noraidījuma ierobežo Tavu dzīvi un neļauj būt pašam. Varbūt tās Tev neļauj droši iestāties par sevi, justies brīvam un laimīgam. Cena, ko par š...

Vai, izvairoties no noteiktiem notikumiem, var izvairīties arī no traumām? Jā un nē, jo trauma neslēpjas pašā notikumā, bet gan mūsu reakcijā uz to. Tā kā cilvēkiem atšķiras temperamenti, dzīves un attiecību pieredzes, attiecīgajā brīdī pieejamie iekšējie un ārējie resursi, tad arī tas, kā viņi piedzīvos teju identiskus notikumus, atšķirsies.Lai palīdzētu sev pēc smagiem notikumiem, mērķis nav aizmirst notikušo, bet gan iekļaut to savā pieredzē. Vienlaikus ir jāstabilizē arī nervu sistēma, ka...

Iespējams, arī Tu esi mēģinājis dažādas metodes, kurām Tev vajadzētu palīdzēt justies labāk. Kāds no Taviem draugiem vai kāds iedvesmojošs cilvēks publiskajā telpā apgalvo, ka vajag tikai saņemties. Tu dzirdi un lasi, ka vajag sevi disciplinēt, vajag domāt pozitīvi un darīt šīs konkrētās lietas, lai viss beidzot kļūtu labāk. Mēģināji un nesanāk? Jūties par sevi vēl sliktāk, nekā iepriekš? Tā neklājas Tev vienīgajam. Šajā epizodē uzzināsi, kāda tam ir saistība ar nervu sistēmu un nep...

Runājot par traumām, mūsdienās dominē divas galējības, kas nav patiesas. Viens ir uzskats, ka, lai piedzīvotu traumatizāciju, jānotiek kam ārkārtīgi briesmīgam un tas skar tikai dažus cilvēkus. Otra - visi ir traumēti un viss ir "trauma". Ne visas grūtās un nepatīkamās dzīves pieredzes kļūst par traumatiskām. Līdzīgi dzīves notikumi vienam var kļūt traumatiski, kamēr cits spēj iziet tiem cauri neskarts. Pirmajā raidieraksta epizodē stāstu par dažādiem traumas simptomiem, kurus iespējams ...