Pētījumi apliecina, ka iedzīvotāji Latvijā apzinās, ka pensijas valstī ir zemas, un uzskata, ka krāt vecumdienām ir svarīgi, tomēr līdz reālai rīcībai nonāk tikai retais. Vidējais vecums, kurā iedzīvotāji sāk apzināties pensijas ienākumu trūkumu, ir ap 45 gadiem, kad jau reālu atbalstu uzkrāt ir ļoti grūti. Kā parūpēties par cienīgām vecumdienām un izdarīt to laikus? To jautāsim Baltic International Bank valdes loceklim Edgaram Voļskim.
Latvijas pensiju sistēmas modelis ir atzīts par vienu no ilgtspējīgākajiem pasaulē, tomēr dēļ negatīvām demogrāfijas tendencēm Latvija ir viena no Eiropas savienības valstīm ar vislielāko pensijas vecuma cilvēku nabadzības risku. Izaicinājumi, kas pensiju jomā piemeklē Latviju, nav unikāli, jo ar tiem saskaras lielākā daļa pasaules valstu. Tāpēc jau šobrīd tiek meklēti dažādi risinājumi, lai pensiju sistēma varētu pastāvēt, tostarp Latvijā. Kāda būtu ideālā pensiju sistēma Latvijā? To jautāsim Luminor Latvijas atklātais pensiju fonds valdes priekšsēdētājai Anželikai Dobrovoļskai.
Es esmu pārāk jauns, lai domātu par pensiju” - tāds ir arguments, ko visai bieži jaunieši (un ne tikai) izmanto, lai atliktu ne vien domāšanu, bet arī rīcību attiecībā uz uzkrājumu veidošanu vecumdienām. Taču iztēle par dzīvi vecumdienās ne tuvu nesaskan ar to, kāda tā būs, ja paši savlaicīgi par to nerūpēsimies. Kā saprast, cik tērēt šobrīd, cik atlikt nākotnei, kā un cik uzkrāt pensijai? To jautājam finanšu un investīciju ekspertam Kasparam Peiseniekam.
Banku īstenotajās aptaujās vidēji katrs ceturtais respondents norāda, ka pensijas vecumā plāno paļauties uz bērnu vai citu tuvinieku finansiālu atbalstu. Tā ir būtiska paļaušanās uz labo gribu, pašaizliedzību un to, ka bērni būs izcilu atdevi nodrošinošs pensijas kapitāls. Kādēļ pensijā paļauties uz bērniem ir neprātīga ideja? To jautāsim sociālantropologam, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošajam pētniekam Andrim Saulītim.
Pensiju sistēma, kādu to pašos pirmsākumos 19. gadsimta nogalē radīja Otto von Bismarks, varējusi labi funkcionēt, pateicoties pietiekami lielam strādājošo skaitam, kas uztur salīdzinoši nelielu “grupiņu” senioru ar ievērojami īsāku mūža ilgumu, nekā tas ir šodien. Laika gaitā, vecuma grupu samēriem mainoties un dzīves ilgumam pieaugot, sašķobījusies arī sistēmas spēja šo slodzi nest. Šis nav tikai Latvijas, bet gan visas pasaules izaicinājums. Ko iedzīvotāji var sagaidīt un kā vajadzētu rīkoties ne tikai cilvēkiem, bet arī valstij? To jautāsim Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas galvenajam pētniekam Oļegam Tkačevam.