Es esmu pārāk jauns, lai domātu par pensiju” - tāds ir arguments, ko visai bieži jaunieši (un ne tikai) izmanto, lai atliktu ne vien domāšanu, bet arī rīcību attiecībā uz uzkrājumu veidošanu vecumdienām. Taču iztēle par dzīvi vecumdienās ne tuvu nesaskan ar to, kāda tā būs, ja paši savlaicīgi par to nerūpēsimies. Kā saprast, cik tērēt šobrīd, cik atlikt nākotnei, kā un cik uzkrāt pensijai? To jautājam finanšu un investīciju ekspertam Kasparam Peiseniekam.