Videi draudzīga teātra prakse, teātris un apritīga domāšana, ekoscenogrāfija un organizācijas ilgtspēja - ko tas nozīmē? Vai tie ir tikai modīgi un skaļi vārdi, kas aizvien biežāk ieskanas arī Latvijas vidē, vai arī tiem seko nopietna un izsvērta rīcība?

Septembrī koprades telpā “Sadarbnīca” notika darbnīcu cikla “Videi saudzīga radošā prakse skatuves mākslā” pirmā darbnīca. Oktobrī ieplānotas divas. Darbnīcā piedalās dažādu Latvijas teātru pārstāvji, mākslinieki un studenti. Pasākumu cikls ir daļa no Latvijas Nacionālā teātra virzības uz videi draudzīgu teātra praksi – turpinot pagājušajā sezonā uzsākto ar izrādi "Karalis Ibī un citi monstri".

Kas ir lielākie izaicinājumi?

Radio NABA studijas sarunā piedalīsies Kitija Balcare, Ph. D. (cand.), teātra kritiķe un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece, Pamela Butāne, scenogrāfe un vizuālā māksliniece, Latvijas Leļļu teātra galvenā māksliniece un Rihards Gāle, Latvijas Nacionālā teātra producents, projekta “Greenstage” vadītājs un Eiropas Klimata pakta vēstnesis Latvijā.

Šonedēļ Zemkopības ministrija izsludinājusi meža nozares attīstības pamatnostādņu sabiedrisko apspriešanu. Pavirši uzmetot acis, tā šķiet laba ziņa - jo dokumenta mērķis taču ir noteikt meža nozares attīstības stratēģiskos virzienus, un vai tad tieši sabiedrības interešu neņemšana vērā nav tas, ko Zemkopības ministrijai jau vairākus gadus pārmet gan iedzīvotāji, gan vides aizsardzības organizācijas? Taču, izrādās, viss nav tik vienkārši.

Vai nav tā, ka "sabiedriskā apspriešana" pārāk bieži ir formalitāte, ko valsts un pašvaldības institūcijas pārcieš sakostiem zobiem? Vai ir precedenti, kad tās ir bijušas jēgpilnas un noderīgas? Vai un kā sabiedrība šobrīd var ietekmēt politiskos procesus? Kāda ir mākslas loma šajā kontekstā?

Par to radio NABA studijā runāsim ar biedrības "Zaļā brīvība" pārstāvi Lindu Zuzi, Latvijas Pilsoniskas alianses pārstāvi, līdzdalības praktiķi Inesi Puriņu un režisori Kristu Burāni.

Gaļas nodoklis: risinājums bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai?

Pēdējo 60 gadu laikā globālais gaļas patēriņš ir pieaudzis 2,5 reizes, kamēr savvaļas sugu populācijas ir samazinājušās par satraucošiem 69%. Šo dramatisko bioloģiskās daudzveidības kritumu galvenokārt veicina mežu un dabisko platību izzušana, ko lielā mērā veicina intensīvā lopkopība. Lopkopība ir atbildīga par 67% no pasaules mežu platību zudumiem un ir viens no lielākajiem ekosistēmu piesārņotājiem un iznīcinātājiem.

Lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, Bonnas Universitātes zinātnieki ir secinājuši, ka globālais gaļas patēriņš jāsamazina par 75%. Lai to panāktu, manabalss.lv tiek ierosināts ieviest gaļas nodokli. Tomēr rodas jautājums — vai šāds solis ir patiešām nepieciešams un kādas būtu tā sociālās un ekonomiskās sekas?

Par to sestdien diskutēsim ar dzīvnieku draugu Sandri Ādmini un gaļas nodokļa idejas līdzautoru Sandri Mūriņu.

Vai iespējams dzīvot pie dabas Latvijā? Kā pavadīt vasaru tā, lai katra diena būtu harmonisks festivāls - kopienā, ģimenē un līdzsvarā ar dabas procesiem? Ciemos Agnese Vējvilka, daloties ar  pieredzi festivāla organizēšanā, dzīvošanā saskaņā ar dabas ritmiem. Runāsim par Give&Get fesitvālu, tipijiem, Laidu muižas mākslas rezidenci un LaRes festivālu.

Jautājumus uzdod Didzis Taurītis un raidījuma autors Sanita Rībena.

"Maģija" ir vārds, kura lietojuma deflācija tieši modernajā laikmetā pārsteidz," žurnāla "Tvērums" šī gada pavasara numurā, kas kā reiz veltīts tēmai "Maģija", raksta Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors Raivis Bičevskis.

Šajā raidījumā pie mums viesosies divi žurnāla veidotāji - Toms Babincevs un Tomass Stepiņš. Noskaidrosim, kā un kāpēc izdevuma redakcijai radās doma maģijai veltīt veselu žurnāla numuru, kādi trendi dominēja iesūtītajos materiālos, kas palika ārpus žurnāla un kas tajā tika iekļauts. Parunāsim arī par maģiju per se - kā šo fenomenu redz raidījuma viesi.

"Bez sēnēm mēs dzīvotu augu zombiju pasaulē. Pareizāk gan teikt – nedzīvotu, jo nebūtu no kā iztikt – nebūtu ne augsnes auglības, ne dzīvnieku barības, ne pašu civilizācijas pamatu," reiz teica biologs, Latvijas Universitātes profesors, bijušais Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks.
Šajā raidījumā runāsim par sēņu nozīmi mūsu dzīvēs, par sēnēm vēsturiskā kontekstā un par to, vai sēnes ir visur. Raidījuma viešņa Evita Veinberga, Latvijas Mikologu biedrības valdes locekle, sociālantropoloģe un LU doktorante.

Mobilitāte mazapdzīvotās teritorijās vienmēr bijis un joprojām ir izaicinājums ne tikai Latvijas laukos, bet arī citās Eiropas valstīs. Zemā apdzīvotības blīvuma un lielo attālumu starp apdzīvotām vietām dēļ sabiedriskais transports bieži vien ir nepietiekami attīstīts – maz maršrutu, kustību grafiki ne vienmēr pielāgoti vietējo iedzīvotāju ikdienas vajadzībām, dažkārt vienkārši nav vietējo transporta iespēju. No publisko izdevumu viedokļa tiek uzskatīts, ka nav ekonomiski pamatoti uzturēt sabiedriskā transporta maršrutus, ja lietotāju skaits ir neliels, bet attālumi – lieli.
Biedrība “Zaļā brīvība” sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu un Rēzeknes novada pašvaldību maija sākumā Rēzeknē rīkos diskusiju “Kā risināt mobilitātes izaicinājumus Latvijas novados?” Organizatori cer radīt telpu viedokļu un informācijas apmaiņai starp dažādu jomu pārstāvjiem – politikas plānotājiem, pašvaldībām, pētniekiem un sabiedrības pārstāvjiem –, lai kopīgi meklētu risinājumus mobilitātes iespēju uzlabošanai Latvijas novadu teritorijās, vienlaikus mazinot atkarību no individuālā autotransporta.
Kāds ir "Zaļās brīvības" skatījums uz mobilitātes izaicinājumiem, par to runāsim ar biedrības pārstāvi Maksi Apini.

Kā klimata pārmaiņas var ietekmēt nemateriālo kultūras mantojumu? Iezīmējot šī brīža situāciju Eiropas mērogā, kā biežākais klimata pārmaiņu risks tiek minēti ekstremāli laikapstākļi.

Veiktā izpēte atklāj, ka jau pašreiz klimata pārmaiņas tieši skar vairākas Eiropas valstu tradīcijas. Šajā sarakstā iekļautas arī vīnkopības tradīcijas Vācijā, alpīnisms Šveicē, Itālijā, Francijā, Valensijas paelja Spānijā, slidošana pa dabīgo ledu Nīderlandē un Čeri festivāls Itālijā. Arī nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā.

Vai un ko varam darīt, lai saglabātu nemateriālās kultūras mantojumu?

Studijā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Rita Zara un pētniece Kitija Balcare.

Dažādās kultūrās un tradīcijās nāve ir aplūkota kā gals, pārvērtība, pāreja vai ilūzija. Taču neatkarīgi no skatījuma tā paliek vienīgais, par ko mēs nevaram būt droši. Nāve ir absolūti nezināmā iemiesojums, robeža, kuru nevar šķērsot un atgriezties ar pilnīgu izpratni. Mēs baidāmies ne tikai no fiziskajām ciešanām vai neesamības, bet arī no apziņas izdzišanas, no sevis zaudēšanas, no tā, ka viss, kas mēs esam – mūsu atmiņas, domas, sajūtas – varētu vienkārši izzust. Nāve rada eksistenciālu trauksmi, kas izpaužas dažādos veidos: bailēs no nebūtības, no nenovēršamības, no zaudējuma. Vai filosofija var palīdzēt mums tikt galā ar šo trauksmi? Kā dažādās domas tradīcijas ir atradušas veidus, kā mazināt nāves šausmas?

Studijas viesis Dr.phil. Kaspars Eihmanis.

"Zaļā atslēga" ir ekosertifikācijas programma, kas darbojas arī Latvijā. Šai programmai var pieteikties viesnīcas un hosteļi, restorāni un kafejnīcas, kempingi un brīvdienu parki, muzeji, tematiskie parki un centri, mazās tūrisma mītnes un konferenču centri.

Kurās valstīs darbojas šī programma? Kādi ir tās darbības pamatprincipi? Kā "Zaļajai atslēgai" klājas Latvijā?

Par šo un vēl citiem jautājumiem runāsim ar mūsu studijas viesi, Vides izglītības fonda vadītāju Jāni Ulmi.

Lai arī Latvijā atkritumu dedzināšanas jeb reģenerācijas stacijas vēl nav atvērtas, diskusijas par šo tēmu ir karstas jau labu brīdi. 

Šajā raidījumā iezīmēsim pašu diskusijas laukumu - kādi ir atkritumu dedzināšanas plusi un mīnusi? Viesos "Zaļās brīvības" valdes locekle Liene Krauja. 

Kādas bija cilvēku attiecības ar dzīvniekiem viduslaikos? Vai un kā tās atšķiras no mūsu attiecībām ar dzīvniekiem šobrīd? Kā tolaiku kontekstā ieguļas tādi fenomeni kā dzīvnieku prāvas, bestiāriji un nostāsti par monstriem? Ko viduslaikos nozīmēja "zvērīgā" pazīmes cilvēka uzvedībā? Vai un kā priekšstati par mežonīgiem zvēriem ietekmēja izturēšanos pret "zvēriskuma pārveidotiem cilvēkiem"?

Radio NABA studijā viesos Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes asoc. profesori Artis Svece un Andris Levāns.

Protams, ne jau par krāsu mēs runāsim, bet gan par pārnestajām nozīmēm, ko ietver šis vārds: ilgtspējību, dabu un zaļmaldināšanu.

Raidījumā viesosies divi Jāņi, viens Rozītis (Pasaules dabas fonda vadītājs), otrs - Ulme (Vides izglītības fonda vadītājs).

Latvija ar savām 12 500 upēm un ūdensteču kopgarumu, kas līdzinās Ekvatora garumam, ir īsta upju lielvalsts. Starp Baltijas valstīm mēs izceļamies ar visblīvāko un garāko upju tīklu. Tomēr tikai aptuveni trešdaļa mūsu ūdeņu ir labā vai augstā kvalitātē. Viena no galvenajām problēmām – apmēram 1500 aizsprostu, kas traucē ūdens ekosistēmām un zivju migrācijai.
Salaca ir viena no Baltijā nozīmīgākajām lašupēm. Šobrīd tā ir arī projekta "LIFE IS SALACA" uzmanības centrā. Par to, kāds ir šī projekta mērķis un kā tas palīdzēs Salacai, raidījumā stāsta Jolanta Jēkabsone, hidromorfoloģijas eksperte (LVĢMC) un Linda Uzule, biotopu eksperte (Dabas aizsardzības pārvalde).

Čaka iela un Brīvības iela kliedz pēc kokiem. Saruna ar ainavu arhitekti Ilzi Rukšāni

Koki, krūmi, puķes - kāda ir to nozīme pilsētvidē? Kā to esamība - vai neesamība - ietekmē cilvēkus? Vai ideja par "pilsētu kā dārzu" ir vien skaista metafora vai gluži reāli sasniedzams mērķis? Kā un kāpēc ir "zaļāka pilsēta" var palīdzēt pielāgoties klimata pārmaiņām?

Šajā raidījumā tiekamies ar ceļotāju un rakstnieci Zani Eniņu. Ceļošana ir viņas hobijs un vienlaikus arī iedvesmas avots - par ceļā piedzīvoto varam izlasīt gan Zanes blogā, gan vairākās grāmatās.

Zane ceļo nu jau 12 gadus, pabijusi visos kontinentos; īsākais ceļojums ildzis vien dienu, savukārt ilgākais - 389 dienas. Tā kā Zane viesojusies vairāk kā 80 valstīs, mūs interesē viņas skatījums uz tajā pieredzēto tieši ekoloģiskā kontekstā. Kādi ir iedzīvotāju paradumi - vai uz ielām ir tīrs, vai cilvēki šķiro atkritumus, vai viņiem ir pieejams tīrs ūdens un laba pārtika, vai viņi ir drīzāk taupīgi vai izšķērdīgi? Kā tas viss izskatās tieši no ceļotājas perspektīvas?
Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis

Oktobra sākumā Latvijas Leļļu teātris aicina apmeklēt starptautisku konferenci "Laikmetīgais (leļļu) teātris. Kurp doties?" Konference pulcēs starptautiski atzītus lektorus, laikmetīgās skatuves mākslas meistarus, psihologus, filozofus, mārketinga ekspertus un producentus, lai kopīgi domātu un runātu par teātra nozares attīstības iespējām un scenārijiem šodien.

Par to, kurp tad dodas leļļu teātra nozare un arī pats Latvijas Leļļu teātris, kāda šim virzienam ir saistība ar ilgtspēju un aprites ekonomiku, raidījumā runāsim ar Mārtiņu Eihi (Latvijas Leļļu teātra direktors un režisors) un Pamelu Butāni (Latvijas Leļļu teātra galvenā māksliniece).

No 21. septembra līdz 23. novembrim Rīgā norisināsies Latvijā pirmā iedzīvotāju klimata asambleja. Viens no tās mērķiem ir iedzīvināt “iedzīvotāju asambleju” kā metodi, popularizējot tās ieviešanu ikvienā Latvijas pašvaldībā. Iedzīvotāju asambleja ir konsultāciju formāts, kas jau kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem pakāpeniski izplatās visā pasaulē. Organizatori uzskata, ka šī metode ir ļoti piemērota tādu jautājumu risināšanai, kas ir sarežģīti, nonākuši politiskā strupceļā vai polarizē sabiedrību. Ar klimatu un vides jautājumiem saistīto problēmu risināšana iekļaujas šajā spektrā. Lai arī lielākoties šāda formāta konsultācijas iniciē pašvaldības vai valsts institūcijas, sadarbojoties ar dažādiem sociālajiem partneriem, reizēm iniciatīvu pirmās izrāda nevalstiskās organizācijas. Šo klimata asambleju organizē biedrība “Zaļā brīvība” kopā ar Rīgas domi. Asamblejas laikā dalībnieki izstrādās konkrētus priekšlikumus Rīgas Zaļināšanas plānam.

Ko varam sagaidīt no Latvijā pirmās iedzīvotāju asamblejas, kā tā noritēs un kādus jautājumus risinās, jautājam organizatoriem - Jānim Uščam (Rīgas dome) un Ingrīdai Strazdiņai (biedrība "Zaļā brīvība").

Šonedēļ vairākas Latvijas pilsētas sava valdzinājuma varā ir pārņemis starptautiskais jaunā teātra festivāls “Homo Novus”. Festivāls skatītājus pulcē netradicionālās spēles vietās – skeitparkā, veikalu galerijā, purva staignājā, Kuldīgas galvenajā ielā, kinoteātrī, Mežaparka Kokaru zālē, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas cirkā un citur – piedāvājot latviešu un starptautisko mākslinieku jaundarbus un sadarbības, kā arī plašu bezmaksas notikumu klāstu.
Mēs par festivālu "Homo Novus" runāsim ekoteātra principu kontekstā. Vai izrādes, kas notiek purva staignājos, pļavās, uz namu jumtiem, varam dēvēt gan par "vides teātri", gan arī par "ekoteātri"? Ko vispār nozīmē jēdziens "ekoteātris", ar ko tas atšķiras no "vides teātra"? Kādi principi būtu jāievēro izrāžu veidotājiem un festivālu organizatoriem, lai šis apzīmējums būtu atbilstošs? Ar kādiem izaicinājumiem jāsaskaras?
Studijā viesojas festivāla "Homo Novus" producente Ieva Briede un teātra kritiķe Kitija Balcare.

Sarunu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Vides izglītība skolās - kāda tā ir un kādai tai vajadzētu būt?
“Pieaugot klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības jautājumu aktualitātei pasaulē, rodas nepieciešamība pēc jaunām mācību metodēm un mācību līdzekļiem, kas šīs tēmas palīdzētu skaidrot skolēniem. Šobrīd šādu mācību līdzekļu, kas būtu integrēti izmantojami dažādos mācību priekšmetos un pārbaudes darbos, Latvijas skolās trūkst," saka Jānis Rozītis, Pasaules Dabas Fonds direktors.
Jau vairākus gadus Pasaules Dabas Fonds īsteno programmu “Ielaid skolā dabu”, tās ietvaros izstrādājot jaunus mācību līdzekļus un gluži praktiski iesaistot skolēnus un skolotājus bioloģiskās daudzveidības veicināšanā.
Raidījumā runāsim ar Jāni Rozīti un divām skolotājām, kas kopā ar saviem audzēkņiem ir iesaistījušās šajā programmā - Ingu Melngaili (Jaunmārupes pamatskola) un Sanitu Baumani (Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzija).
Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.