Šonedēļ vairākas Latvijas pilsētas sava valdzinājuma varā ir pārņemis starptautiskais jaunā teātra festivāls “Homo Novus”. Festivāls skatītājus pulcē netradicionālās spēles vietās – skeitparkā, veikalu galerijā, purva staignājā, Kuldīgas galvenajā ielā, kinoteātrī, Mežaparka Kokaru zālē, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas cirkā un citur – piedāvājot latviešu un starptautisko mākslinieku jaundarbus un sadarbības, kā arī plašu bezmaksas notikumu klāstu.
Mēs par festivālu "Homo Novus" runāsim ekoteātra principu kontekstā. Vai izrādes, kas notiek purva staignājos, pļavās, uz namu jumtiem, varam dēvēt gan par "vides teātri", gan arī par "ekoteātri"? Ko vispār nozīmē jēdziens "ekoteātris", ar ko tas atšķiras no "vides teātra"? Kādi principi būtu jāievēro izrāžu veidotājiem un festivālu organizatoriem, lai šis apzīmējums būtu atbilstošs? Ar kādiem izaicinājumiem jāsaskaras?
Studijā viesojas festivāla "Homo Novus" producente Ieva Briede un teātra kritiķe Kitija Balcare.

Sarunu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.