“Vairāk par visu man bija bail, ka neviens neklausīsies,” atzīst Justīne Savitska. "Ja neviena cilvēka dzīvē šis stāsts nebūtu ienācis, gabaliņš manas un vecāku dzīves būtu iztērēts bezjēdzīgi, izmests. Bet cilvēki klausījās – runāja par latgaliešu valodu, leksiku, dokumentālā stāsta formu un to, kas ir cilvēki, kuri parādās medijos, vai tie jāuztver par varoņiem. Kas ir vissvarīgākais – klausītāji stāstīja savus stāstus.”

Studijā "Tēta projekta" veidotāja Justīne Savitska, kas atbildēs uz klausītāju jautājumiem.

Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Aiga Pelane par Latvijas migrācijas politikas problēmām.

Ziņu aģentūras Leta žurnāliste Inguna Ukenābele un Aiga Pelane no Latvijas Radio par to, kas pēc vairākiem gadu desmitiem strādās Eiropā?

Strādājot pie Tēta projekta un diskutējot ar kolēģiem mūsu kopā sanākšanas reizēs, viendien man neviļus izrāvās frāze – ka tiem daudzajiem komentētājiem sociālajos tīklos, kas mūs, te palicējus, apsaukā par lūzeriem jeb neveiksminiekiem – zināmā mērā ir taisnība. Jā, manī pēkšņi zuda pārliecība, ka esmu darījusi pareizi, palikdama Latvijā. Turklāt, lai arī secinājums bija emocionāls, tam bija vairāki racionāli apsvērumi.  

Intervija ar Aiju Lulli, migrācijas pētnieci – kādas veidojas attiecības starp „palikušajiem” un „aizbraukušajiem”, vai iespējams atrast jaunaslīdzāspastāvēšanas iespējas.

Laiki, kad daudzi brauca uz ārzemēm lasīt sēnes, ir garām. Tāpat kā pagātnē ir krīzes laika galvenais aizbraukšanas iemesls – augstais bezdarbs Latvijā, palikšana bez iztikas līdzekļiem un lielie parādi bankai. Kas tad īsti tagad brauc prom no Latvijas, un – vai mums par to būtu jāsatraucas. Šodien turpinām sarunu par migrācijas tematu un iemesliem, kas liek Latvijas iedzīvotājiem joprojām pamest savu valsti.

Intervija ar Latvijas Universitātes profesoru Mihailu Hazanu – kā mainījusies emigrācijas plūsma un kas notiek ar tiem, kuri atgriezušies Latvijā.

Liela mēroga emigrācija, ko Latvija ir pārdzīvojusi pēc neatkarības atjaunošanas 1991.gadā, ir galvenais iemesls, kas arvien pasliktina demogrāfiskos rādītājus un nu jau rada problēmas pašmāju ekonomikas tālākai attīstībai. Kopš 1991.gada no Latvijas ir aizbraukuši 600 tūkstoši iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.   

Intervija ar Aivu Rozenbergu, Latvijas Institūta direktori – par kustību „GribuTevi atpakaļ” un par to, vai tiešām tā liek aizbraukušajiem atgriezties.