"Latvijā ir virkne ar pilsētām, kur pa krānu tiek piegādāts zemas mineralizācijas pakāpes minerālūdens, taču cilvēki pukojas, jo aizkaļķojas "čaiņiks". Faktiski tā ir ekskluzīva prece, ko saņemam ikdienā," stāsta ūdens pētnieks Sandis Dejus. Pat ja ūdens garšo pēc dzelzs, tas no krāna vairumā gadījumu dzeršanai būs daudz drošāks nekā ūdens no akas. Tomēr aizvien ir gana daudz aizspriedumu par to, ka dzert drīkst tikai novārītu krāna ūdeni, un labāk jau vispār braukt uz tuvāko avotiņu un sapildīt pudelēs visai nedēļai. Šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē Sandis Dejus un Inga Retiķe vieš skaidrību par visu, kas saistīts ar dzeramā ūdens kvalitāti Latvijā. #sif_maf2025

Vai visi cilvēki sapņo? Ja visi, kāpēc tu no rīta pamosties ar "melnu bildi" galvā un nekad neatceries nevienu sapni? Vai ir iespējams sevi ieprogrammēt uz labiem sapņiem? Bet varbūt tev ir pavisam cita problēma – sapņi ir bieži, tu tos atceries, tie artkārtojas un ir ļoti nepatīkami? Vai var tikt vaļā no uzmācīgiem murgiem? Un kāpēc cilvēki sapņos tik bieži krīt vai attopas kaili publiskās vietās? Šajā raidījuma "Zinātne vai muļķības" epizodē kopā ar miega speciālistēm Martu Celmiņu un Natāliju Bērziņu pētām sapņu pasauli. #sif_maf2024

Pēdējā naktī pirms eksāmena zaurēt līdz trijiem vai tomēr labāk iet laikus gulēt un labi atpūsties? Varbūt var apvienot abus – gan miegu, gan mācīšanos – un naktī aizmigt ar kādu audiolekciju fonā. Vai no rīta pamodīsies, apguvis vajadzīgo vielu? Un vai vispār šodien vēl ir aktuāli zināšanas iekalt? Varbūt labāk mācīties tikai to, kā vajadzības brīdī nepieciešamo informāciju atrast internetā. Eksāmenu laikā ar Latvijas Universitātes profesoriem Jurģi Šķilteru un Baibu Martinsoni spriežam, kā labāk un efektīvāk mācīties un saprast izlasīto. #sif_maf2024  

Ne bez lepnuma varam teikt – šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē mums sanācis nokomplektēt perfektu viesu duo. Sarunā par adrenalīnu mums pievienojās alpīniste un grāmatu autore Kristīne Liepiņa. Viņa pastāstīja par savām sajūtām maršrutos, par kuriem vien pietiek iedomāties, lai jau nosvīstu plaukstas un sirds sāktu sisties straujāk. Savukārt to, kāpēc tādi cilvēki kā Kristīne, neskatoties uz briesmām, turpina dzīties pēc šīs adrenalīna devas, skaidro neirologs Ainārs Stepens. Kas notiek, kad piespiežam "nitro pogu" ķermenim? #sif_maf2024

Kļavu sula pret bērzu sulu – kura labāka? Vai varbūt neviena, un labāk ieraut ingvera šotu, ko pēc tam noskalot ar šļuku kombučas? Vai sulas vispār ir veselīgas, un vai ir kaut viens dzēriens, kas būtu pārāks par vienkārši tīru ūdeni? Kad ierakstījām šo epizodi, bērzu sulu laiks vēl īsti nebija sācies. Taču šobrīd visi, kas grib, var tikt pie bērzu sulām. Un tām nereti piedēvē dažādas labas īpašības, tāpēc "Zinātne vai muļķības" studijā aicinājām divas uztura speciālistes, lai noskaidrotu – cik šajos apgalvojumos patiesības. #sif_maf2024

Vai ir nozīme, kurā vietā sēdi lidmašīnā, ja nu tieši šis reiss ir viens no tiem ļoti retajiem nelaimīgajiem gadījumiem, kad lidmašīna krīt vai piloti veic ārkārtas piezemēšanos? Cik ilgi vēl mums pacelšanās un nosēšanās laikā būs telefonos jāslēdz lidojuma režīms – vai tam vispār ir kāda nozīme? Kāpēc bagāža reizēm uz galamērķi ceļo ar citu reisu un kāpēc aviodzinējos ar lieglabaliem šauj iekšā vistas? Uz šiem un citiem interesantiem jautājumiem “Zinātne vai muļķības” epizodē par aviāciju atbild nozares speciālisti Māris Gorodcovs un Andis Bukonts. #sif_maf2024

Pašpārliecinātība un spēja sevi mīlēt vai narcistiski personības traucējumi? Kur novelkama robeža? Cik bieži sabiedrībā vispār sastopami īsti narcisi, un kāpēc cilvēkiem patīk citiem “karināt birkas” un katru, ar kuru neizdodas sadarboties vai saprasties, saukt par narcisu? Bet – ja nu sanākusi darīšana ar īstu narcisu, kā uzvesties un kā tikt galā? Vai narcisi var dibināt harmoniskas ģimenes, un kas notiek, ja satiekas divi narcisi? Par to šajā “Zinātne vai muļķības” epizodē iztaujājam psihiatrus Lieni Sīli un Māri Taubi. #sif_maf2024

Pirms ceturtdaļgadsimta darba sludinājumos pieprasīta profesija bija “cilvēks, kas māk datorus”. Ne gluži tādiem vārdiem, protams, bet darba tirgū arvien vairāk ienāca vajadzība pēc prasmes strādāt ar datoriem. Kaut reizēm paši uzņēmumi vēl īsti nesaprata, ko tieši tiem vajag, taču bija sajūta – vajag digitalizēties. Nu to pašu saka par mākslīgo intelektu (MI). Vieni biedē, ka tas atņems darbu un izzudīs vairums profesiju. Cilvēki kļūšot lieki. Citi mierina – spējām no skaitīkļiem tikt līdz kalkulatoram, bet no kalkulatora līdz datoram, un arī šoreiz notiks tieši tāpat. Pielāgosimies, jo MI nav tikai īslaicīgs trends. Tas ir uz palikšanu. Par MI ēru darba vidē šajā “Zinātne vai muļķības” epizodē iztaujājam datorzinātnieku un organizāciju psiholoģi. #SIF_MAF2024

Cik daudz var pateikt no viena mata, kas atrasts nozieguma vietā? Vai DNS testi ir drošs veids noziedznieka identificēšanai? Vai tiesu eksperti arī dzīvē spēj visu un tikpat ātri, kā to rāda CSI un citos līdzīgos detektīvseriālos – ierodas nozieguma vietā, paņem dažus paraugus un pēc pāris stundām jau iespējamais vainīgais tiek aizturēts? Un kas tur īsti ir ar to poligrāfa testu jeb melu detektoru? Vai tas tiešām pieķer melos? Par to jautājām kriminālistikas speciālistam Viktoram Semjonovam un tiesu ekspertei Sigitai Silarājai. #sif_maf2024

Vai ulmaņlaikos Latvijā bija BDSM, dažādi citi fetiši un kinki? Vai tomēr esam bijuši tikli un pelēki līdz pat mūsdienām? Sieviešu bieži piesauktais latviešu vīriešu kūtrums un nevēlēšanās iedziļināties dāmu vēlmēs – realitāte vai pārspīlēts stereotips? Un ko darīt attiecībās, kur viens partneris ir vērsts uz dažādām trakulībām un grib izmēģināt visu, bet otrs ir daudz konservatīvāks un atturīgāks. Vai kas tāds var strādāt ilgtermiņā? Svētkos, kad visā pasaulē svin mīlestību, par to arī runājam raidījuma "Zinātne vai muļķības" Valentīna dienas epizodē, kas tapusi sadarbībā ar intīmpreču veikalu "yesyes.lv".

Sliktā enerģija ārā, labā enerģija iekšā! Pag, vai enerģija vispār var būt laba vai slikta? Un vai reiki dziedniecība strādā? Varbūt tu labāk vēlies, lai tev sadursta pilnu muguru ar adatiņām? Galu galā akupunktūra taču esot sena ķīniešu māksla, tāpēc gan jau ļoti efektīva. Un kā ar sarkano diedziņu ap roku? Vai tas nodrošina veiksmi un aizsardzību? Pie nedaudz modernākiem rīkiem pārejot – slavenās doktora Levina magnētiskās saites pret sāpēm locītavās no 90. gadiem un sarkano LED gaismiņu sejas maskas labākai ādai, kas populāras šobrīd – kas darbojas, kas var kaitēt? To šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē prasījām fizikas doktorei Virgīnijai Vītolai un informācijas uztveres pētniekam Mārtiņam Priedolam. #sif_maf2024

Kad aiz loga ziem... kaut kas līdzīgs rudenim janvārī, allaž pieaug interese par to, kā izvairīties no slimošanas. Protams, ka jāstiprina imūnsistēma! Šī frāze gada pirmajos mēnešos cirkulē sabiedrībā ne mazāk kā paši vīrusi, un katram ir kāds ieteikums. Ēd ķiplokus! Sarīvē ingveru ar medu un citronu! Ej pirtī un rūdies aukstā dušā. Pievienojies "roņiem" un pasēdi āliņģī! Lieto visus iespējamos vitamīnus! Kas no šiem ieteikumiem patiešām strādā, to raidījumā "Zinātne vai muļķības" prasījām profesorei imunoloģijā Inesei Mihailovai un ģimenes ārstei Gundegai Skruzei-Janavai. #SIF_MAF2024

Elektrodzinēju automašīnu industrija attīstās nevis lieliem soļiem, bet skriešus, taču uzskati par šiem spēkratiem aizvien tie paši, kas pirms pieciem un desmit gadiem. Ar tiem necik tālu netiksi, būs jādirn divas stundas pie uzlādes stacijas, baterija pēc pieciem gadiem jāizmet ārā, un galu galā arī nekāds videi draudzīgais braucamrīks tas nav, jo lielu bateriju ir tik neekoloģiska, ka jānobrauc sazin cik kilometri, lai atpelnītu "zaļās karmas" punktus. "Zinātne vai muļķības" pēc vairākiem gadiem atkal pievēršas elektroauto mītiem, studijā aicinot satiksmes kritiķi un raidījuma "Zebra" vadītāju Paulu Timrotu, kā arī "Elektrum" mobilitātes ekspertu Edgaru Korsaku-Millu. #SIF_MAF2024

Daudzi no mums par sevi domā kā par ļoti racionālām būtnēm, kas vienmēr pieņem rūpīgi pārdomātus, izsvērtus lēmumus, nevis vienkārši ļaujas emocijām. Šie cilvēki noteikti teiks, ka reklāmas uz viņiem neiedarbojas. Taču reklāmas industrija aizvien eksistē un attīstās, turklāt bieži mērķē tieši uz mūsu emocijām, ne racionālo prātu. Par to, kā strādā reklāma, šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē izprašņājam psihoterapeitu Artūru Utinānu un radošās aģentūras "Magic" vadītāju Andri Rubīnu. #SIF_MAF2024

Reklāmas ar smaidīgu ģimeni, kas sēž dīvānā pie kamīna, kamēr gar gājām luncinās priecīgs labradors. Piparkūku smarža Ziemassvētku tirdziņos un svētku dziesmas, kas veikalos sāk skanēt jau novembra sākumā un atgādina – drīz obligāti jābūt priecīgam un jāsāk domāt par dāvanām tuviniekiem. Taču ko darīt tiem, kas ir vientuļi? Un tiem, kas ziemas mēnešos vienmēr jūtas nomākti? Vai tā dēvētā sezonālā depresija ir īsta, ne tikai ērts attaisnojums, lai kaut ko nedarītu un nesvinētu kopā ar ģimeni? Raidījumā “Zinātne vai muļķības” ar psiholoģēm Mariju Ābeltiņu un Inesi Ruku runājam par vientulību svētku laikā un vispār. #SIF_MAF2024

Vai tiešām daudzinātā suņu līdzība ar saviem saimniekiem ir īsta, nevis tikai urbānā leģenda? Kāda ir veterinārārstu pieredze? Un – vai liels darba suns spēj labi justies arī mazā dzīvoklītī pilsētas centrā? Kas jāņem vērā, apsverot mājdzīvnieka adopciju, lai laimīgs būtu gan dzīvnieks, gan saimnieks? Vai jaukteņi tiešām ir veselīgāki par tīršķirnes dzīvniekiem? Un kāpēc kaķi skrien pievemt tieši paklāju vai segu, nevis laminātu? Šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē, kas tapusi sadarbībā ar "PetCity", divi profesionāļi atbild uz populārākajiem jautājumiem un mītiem par mājdzīvniekiem. #SIF_MAF2024

Tavas izvēles vairs nav tavas, un tīmeklis vairs nav vieta, kur cilvēkiem digitāli satikties un mijiedarboties ar citiem cilvēkiem. Vismaz tā apgalvo mirušā interneta teorija – lielāko daļu satura un aktivitātes tīmeklī nu ģenerējot boti, nevis dzīvi cilvēki. Tie izspieduši mūs no aprites, padarījuši par patērētājiem un stūrē savu radītāju iecerētā virzienā. Vai pēdējais laiks izdzēsties no sociālajiem tīkliem, aizlīmēt visas viedtālruņa kameras vai vēl labāk – nopirkt “podziņu” telefonu? Par to šajā “Zinātne vai muļķības” epizodē runāsim ar kibedrošības ekspertu Kirilu Solovjovu un mākslīgā intelekta pētnieci Aigu Andrijanovu. #SIF_MAF2024

Aprit gads, kopš raidījums “Zinātne vai muļķības” klausāms ne tikai populārākajās podkāstu platformās, bet arī skatāms video formātā. Lieli svētki prasa lielas svinības, un kur nu vēl svinīgāk par epizodi pašā Rīgas pilī. Kopā ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču atskatāmies uz tematiem, ko aizvadītā gada laikā esam šķetinājuši kopā ar dažādu jomu ekspertiem, pētniekiem un zinātniekiem. Tostarp pajautājām arī šo to par prezidenta ikdienu, kas parasti oficiālos paziņojumos un preses konferencēs neizskan.

Kāpēc sieru ar pelējumu ēst drīkst, bet sapelējušu maizi vai ievārījumu jāsviež pa taisno miskastē? Un ko iesākt ar vecu biezpienu? Vai drīkst sacept pankūkās? Sen daudzinātais trīs sekunžu likums, ēdienam nokrītot zemē – mīts vai patiesība? Šajā epizodē, kas tapusi sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu BIOR, runājam par visu, kas saistīts ar drošu uzturu.

Debesis šodien aizdomīgi daudz sašvīkātas! Agrāk tā nebija! Droši vien globālisti atkal indē cilvēkus! Bet varbūt aiz tā visa stāv āpsis, kas pirms daudziem gadiem tramvaja pieturā Liepājā “hibernējās”. Vismaz tāda ir podkāsta “Zinātne vai muļķības” vadītāja Jāņa viena no teorijām. Patiesībā jau āpsis bija miris, bet lidmašīnu atstātās inversijas gāzu sliedes debesīs bija arī agrāk un būs arī nākotnē. Tā ir vienkārši fizika. Gluži tāpat kā sazvērestības teorijas bija un būs – tās palīdz skaidrot sarežģīto pasauli un reizēm sniedz dīvainu komfortu un kontroles sajūtu. Pat ja tici, ka ļauna elite tevi visu laiku mēģina nobendēt. Par to jaunākajā raidījuma epizodē runājam ar dezinformācijas pētnieku Mārtiņu Hiršu un “Re:Check” vadītāju Evitu Puriņu. #SIF_MAF2024