Augu loma ūdens apritē, iztvaikošanā, pilsētu mikroklimatā. Kā koki, lakstaugi piedalās ūdens aprites ciklā un kā tie līdz ar to veido klimatu pilsētā un ietekmē arī mitruma līmeni.

Ūdens aprites cikls ir viens no ķēdes posmiem, kas ietekmē un faktiski rada laikapstākļus. Redzamākais šī aprites posms, protams, ir lietus, kuru šovasar esam redzējuši vairāk nekā gribētos. Bet neredzamā daļa ir mitrums gaisā - ar aci nesaskatāms, bet ļoti nozīmīgs. Cilvēki bieži nemaz nesaprot, ka to sajūt, un nezina, kādu ietekmi tas atstāj uz mūsu pašsajūtu, veselību.

Lai gan 90% Rīgas iedzīvotāju jūtas droši savā tuvākajā apkārtnē un 79% uzskata, ka Latvija kopumā ir droša valsts. Tikai 16% jūtas pietiekami sagatavoti krīzes situācijām - šādus datus rāda nesen tapusi aptauja par Baltijas pilsētu iedzīvotāju drošības sajūtu un gatavību ārkartas situācijām.

Mūsu zināšanām par visumu un dabas likumiem ir konkrēta robeža un tā ir pie melnā cauruma horizonta. Šeit atduras visas mūsu fizikas teorijas - gan standarta modelis, gan kvantu teorijas un pagaidām mums nav citu veidu, kā izskaidrot neparastos procesus, kas notiek šajos visuma objektos. Ko zinām par melnajiem caurumiem jau šodien?

Lāsmas Gaitnieces "Skandalozākie noziegumi Latvijas vēsturē" sērijā tapusi jau otrā grāmata, kas veltīta pirmajiem noziedzīgajiem grupējumiem Latvijā, skandalozajai Sergeja Rogoļova lietai un daudz kam citam. Par noziedzību 20. gadsimtā, izmeklētāja darbu un notikumiem, kas satrieca sabiedrību tolaik, saruna raidījumā.

Lai arī šogad par karstumu vasarā sūdzēties nevaram, ierasti ik gadu pāris nedēļas kārtīgi svīstam. Cilvēks var patverties telpās pie kondicionieriem, bet kā tiek galā daba? Kā dzīvnieki un augi pārcieš sauli un karstumu? Kādas stratēģijas tie ir radījuši, lai pasargātu sevi no tveices?

Psihiatrijas vēsturei veltīta grāmata "Sašķelto dvēseļu patvērums" ielūkojas 200 gadu ilgajā Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra jeb šodien Nacionālā psihiatrijas centra vēsturē. Grāmata ļauj iepazīt arī līdz šim nezināmus faktus par psihiatrijas attīstību Latvijā.

Latvijas Universitātes fiziķi kopā ar kolēģiem no Nēla Universitātes Francijā ar eksperimentu un jaunu universālu matemātisko metodi izpētījuši elektronu uzvedību un noskaidroja, cik elektroni ir nepieciešami, lai tie sāktu uzvesties kolektīvi un kādās grupās tie sadalās, atduroties pret šķērsli.

Vējam, lietum, sniegam un citām dabas parādībām latviešu valodā ir daudz apzīmējumu un apvidvārdu. Ko tie stāsta par vietu, kurā dzīvojam un kā valodas dažādība stāsta par mūsu klimata daudzveidību? Kāpēc cilvēki jau izsenis cenšas izskaidrot dabas norises un laikapstākļus un saista tos ar mītiskiem un mitoloģiskiem tēliem?

Laikapstākļus un dabu mūsu senči ir vērojuši jau izsenies, un latviešu folklorā kā maģiskākie brīži dabā visvairāk minēti tieši saulgrieži. Toms Bricis šoreiz pētījis, vai ticējumos teiktais arī darbojas.

Pasē pilngadību sasniedzam līdz ar 18. dzimšanas dienu, bet, kad par pieaugušo ir uzskatāms cilvēks no bioloģijas skatu punkta? Vai tiesa, ka smadzeņu frontālā daiva nobriest tikai ap 25 gadu vecumu un kāpēc emocionālais briedums neiestājas līdz ar konkrētu gada skaitli, un daži to nesasniedz nekad?

Hāgas konvencija uzliek par atbildību karojošām pusēm saudzēt otras valsts kultūrvēsturisko mantojumu, taču realitātē redzam, ka tā tas bieži nenotiek. Kultūvēstures pieminekļi tiek ne tikai nopostīti, bet arī izzagti. Kā pret to cīnās šodien? Vai kultūras vērtības jāsāk "čipēt" un kā pasargāt tās uzbrukuma gadījumā?

Saukta par ugunszemi, Kaspijas jūras krastu un Kaukāza ieskauta ir Azerbaidžāna – latviešiem pazīstama ar savu virtuvi, mūziku un cieši ievijusies daudzu slavenu latviešu dižgaru dzīvēs. Ko Azerbaidžānā darīja Jānis Jaunsudrabiņš un kā attīstījusies šī zeme?

Ekologi pasaulē runā par "virtuļa principu", kuru ievērojot varam apmierināt mūsdienu cilvēka prasības pēc dzīves komforta un vienlaikus arī nepārkāpt dabas un klimata ekoloģiskās robežas. Kas tas ir? Cik tālu "virtuļa" apļos esam aizvirzījušies? Un kāpēc viena "zaļa" izvēle dažkārt aizved pie citas pavisam nezaļas izvēles? Ko par to saka skaitļi?

Dažos gados tiešām jūnijs ir vasaras karstākais mēnesis, tomēr šādi gadījumi ir diezgan reti. Balstoties nevis atmosfēras procesu analīzē, bet statistikā, var teikt, ka šogad jūlijs un augusts būs siltāki, nekā jūnijs, jo pēdējā gadsimta laikā nav bijuši gadījumi, kad vēsam jūnijam sekotu vēl vēsāks jūlijs un augusts. 

Ik dienas raidījumā intervējam zinātniekus un pētniekus, kuriem izpēte ir darbs un profesija, taču zinātne var būt arī aizraušanās! Vienam tā ir vēsture, citam padziļināta dabas vērošana, vēl kāds aizraujas ar senām fosilijām vai visuma dzīlēm. Kas zinātnē ir tik valdzinošs, ka cilvēki ir gatavi tam pievērsties brīvajā laikā?

Lai cik augstu mēs vērtētu racionālus spriedumus un pragmatiski pieņemtus lēmumus, lai cik ļoti savā ikdienas dzīvē labprāt vadāmies prāta diktētiem apsvērumiem, cilvēks ir emocionāla būtne un emocijas ir mūsu dzīves labsajūtas kompass. Kā mūsu prātā veidojas emociju pasaule? Cik tā dažāda un kā tā izpauž sevi mūsu fiziskajā ķermenī?

Ko nozīmē būt mātei šajā gadsimtā, vai zināšanas, eksperti un kopiena palīdz vai apgrūtina vecāka lomu un, vai kā sabiedrība vispār esam pelnījuši sievietes, kas veic šo neatsveramo darbu – nes pasaulē mazuļus un audzina tos. 

Turēt mājas pavardu siltu bijis sieviešu darbs kopš rakstītās vēstures pirmssākumiem, taču profesija - mājsaimniece ir mūsdienu fenomens. Kā rūpes par mājas soli no ikdienas pienākuma kļuva par augsti atzītu prasmi? Kur skolojās prasmīgākās mājsaimnieces un kur tās pazuda, sākoties padomju periodam?

Izskan ziņas par pētījumiem, kuros atklāts, ka vīrieši ne tikai dzīves laikā zaudē Y hromosomu, bet pakāpeniska šīs hromosomas samazināšanās notiek arī evolūcijā. Kāda ir dzimumhromosomu loma cilvēka organismā un kādas slimības saistītas ar to klātbūtni un trūkumu?