11. augustā apritēja 105. gadskārta, kopš Rīgā tika parakstīts Miera līgums starp Latvijas Republiku un Krievijas Padomju Sociālistisko Federatīvo Republiku, līdz ar to noslēdzās Latvijas neatkarības karš. Par to mana saruna ar vēsturnieku, Latvijas Nacionālā arhīva vadošo pētnieku Artūru Žvinkli.

Turpinām šķetināt tematu par Otro pasaules karu. Šoreiz par Ķīnu Otrajā pasaules karā raidījuma sarunbiedrs studijā ir vēsturnieks Valdis Kuzmins. 

1975. gada 1. augustā Somijas galvaspilsētā Helsinkos tika parakstīta tā sauktās Helsinku vienošanās jeb Helsinku konferences gala dokuments. Tātad pusgadsimts mūs šķir no tā brīža, un Helsinku gars un Helsinku principi joprojām tiek visnotaļ bieži piesaukti starptautiskajā politikā. Par visu to, kas šai pusgadsimtā ir noticis ar Helsinku procesu, saruna raidījumā Šīs dienas acīm ar Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītāju Gintu Apalu.

1945. gada 6. un 9. augusts ir divi datumi, kad pirmo reizi un arī vienīgo reizi pasaules vēsturē kara apstākļos tikai lietoti kodolieroči, proti, Savienotās valstis veic Japānas pilsētu Hirosimas un Nagasiki atombombardēšanu. Saruna ar vēsturnieku Valdi Kuzminu.

2025. gada 1. februārī apritēja 125 gadi, kopš nācis pasaulē Žanis Lipke - cilvēks, ar kuru, pirmkārt, mums saistās stāsts par ebreju glābšanu Latvijā holokausta laikā. Saruna ar Žaņa Lipkes memoriāla direktori Lolitu Tomsoni.

2025. gada 17. maijā apritēja 125 gadi, kopš nācis pasaulē Herberts Cukurs. Kā ir teikts latviešu Vikipēdijā - lidotājs un žurnālists, bet angļu Vikipēdija jau pirmajā rindā nenoklusē arī to, ka nacistu kolaborants. Starp citu, februārī apritēja arī 60. gadskārta, kopš Herberts Cukurs šķīrās no dzīves Montevideo, Urugvajā, visai neordināros apstākļos. Saruna ar muzeja "Ebreji Latvijā" vadītāju Iļju Ļenski.

Laiks pirms 85 gadiem, 1940. gada jūlijā, bija traģiska pagrieziena brīdis latviešu nācijas liktenī. Padomju okupācijas varas izveidotā marionešu valdība ar Augustu Kirhenšteinu priekšgalā organizēja tā sauktās Tautas Saeimas vēlēšanas. 21. jūlijā, sanākuši uz savu pirmo sēdi, jaunievēlētie deputāti pasludināja, ka Latvijas tautas griba esot padomju varas nodibināšana Latvijā, sociālistiskas iekārtas ieviešana un mūsu valsts pievienošanās Padomju Savienībai.

Raidījumā atgriežamies 110 gadus senā pagātnē, kad mūsu dzimtene bija nonākusi Pirmā pasaules kara kauju ugunīs. Karadarbības ienākšana Latvijas teritorijā iedarbināja procesu, kam bija tālejošas sekas mūsu valsts un tautas vēsturē. Radās un tika īstenota ideja dibināt latviešu nacionālas karaspēka vienības Krievijas impērijas armijas sastāvā – latviešu strēlnieku bataljonus, kas vēlāk pārtapa pulkos.

Raidījumā atkal pievēršamies notikumiem, kas mūsu dzimtenē risinājās pirms 85 gadiem - 1940. gada 17. jūnijā, kad Rīgā ienāca Sarkanās armijas kolonnas, tika brutāli pārtraukta Latvijas Republikas neatkarīgā pastāvēšana un iesākās pusgadsimtu ilgais okupācijas un aneksijas laikmets. 

Apritējusi simtā gadskārta notikumam, kuram bija lemts grozīt pasaules likteņus. 1914. gada 29. jūnijā Sarajevā, toreizējās Austroungārijas impērijas autonomās provinces Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsētā serbu jaunietis, faktiski vēl pusaudzis Gavrilo Princips nāvējoši sašāva Austroungārijas troņmantinieku erchercogu Franci Ferdinandu un viņa sievu – hercogieni Sofiju.

18. jūnijā savu 90. dzimšanas dienu svinēja vēsturnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Valdis Bērziņš. Jubilāra mūža tēma ir latviešu strēlnieku vēsture. Šīs tēmas sakarā savulaik tapa raidījumi, kuru fragmenti apkopoti šajā raidījumā, suminot jubilāru.

1940. gada 16. jūnijā Latvijas Republikas sūtnis Padomju Savienībā Fricis Kociņš tika izsaukts pie padomju ārlietu ministra Vjačeslava Molotova, kurš saņēma PSRS ultimātu Latvijas valdībai. 1940. gada 17. jūnija pusdienlaikā, virzoties no Lietuvas puses, Sarkanās armijas vienības sasniedza Rīgu. Tās pašas dienas vakarā Ulmanis Rīgas radiofona ēterā teica savu bēdīgi slaveno runu, kurā nodēvēja padomju karaspēku par draudzīgu un aicināja pilsoņus palikt savā vietā. Tā pirms 85 gadiem sākās Latvijas Republikas okupācija un prettiesiska aneksija Padomju Savienības sastāvā.

Šogad aprit 120. gadskārta kopš 1905. gada revolūcijas notikumiem, tāpat šogad atzīmējam 160. gadskārtu, kopš dzimuši latviešu literatūras klasiķi, dzīvē laulāti draugi – Rainis un Aspazija. Piektajam gadam bija liela ietekme uz abu literātu dzīves un radošās darbības ceļu. Raidījums veltīts brīvības ideju, revolucionārisma, kreisuma lomai Raiņa un Aspazijas liktenī un 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma latviešu kultūrā vispār. Stāsta vēsturnieks, Latvijas Nacionālā arhīva vadošais pētnieks Jānis Šiliņš.

Laiks pirms 120 gadiem, 1905. gada vasara, mūsu dzimtenei bija iedvesmojošu cerību, bet arī draudīgu priekšnojautu periods. Uzliesmojusi gada sākumā, vērsās plašumā Piektā gada revolūcija. Tā satricināja visu toreizējo Krievijas impēriju, taču Latvijā bija sevišķi spēja un arī nežēlīga.

2025. gadā atzīmējam 80. gadskārtu kopš Otrā pasaules kara noslēguma. Grandiozajā cīņā, kurā tā vai citādi tika ierauta lielākā daļa cilvēces, liela nozīme bija personībām, kuras stājās karojošo valstu priekšgalā. Raidījumā vēstījums par līderiem, kuri vadīja tā dēvēto antihitlerisko koalīciju, respektīvi, kara uzvarētāju pusi.

3. maijā noslēdzās vēsturnieka, publicista, ilggadēja Latvijas Nacionālā arhīva darbinieka Jāņa Riekstiņa (1942.–2025.) mūžs. Strādīgs, korekts, precīzs un ļoti ražīgs – tā savu mūžībā aizgājušo kolēģi raksturo Nacionālā arhīva darbinieki. Viņa profesionālās kvalitātes varēja novērtēt arī vairākās sarunās, kas izskanējušas Latvijas Radio ēterā. Jāņa Riekstiņa pētījumu tēma bija padomju varas pastrādātie noziegumi, pirmām kārtām staļiniskā režīma represīvās darbības kā Latvijas teritorijā, tā pret latviešu tautas piederīgajiem citur Padomju Savienībā.

1990. gada 4. maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" pieņemšanas priekšvēsture un apstākļi.

8. maijā atzīmēsim 80. gadadienu kopš Otrā pasaules kara noslēguma Eiropā. Kā ikvienā karā, arī šajā globālajā konfliktā bija zaudētāji un uzvarētāji. Šoreiz raidījumā vairāk par karu zaudējušās puses – nacistiskās Vācijas un fašistiskās Itālijas – līderu personībām un likteņiem.

20. aprīlī aprit simtā gadskārta, kopš dzimis vēsturnieks, savulaik Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis un Latvijas Okupācijas muzeja pētniecības programmas vadītājs Heinrihs Strods.

Jau mazāk nekā mēnesis mūs šķir no brīža, kad atzīmēsim 80. gadskārtu kopš Otrā pasaules kara noslēguma Eiropā. Šī kara rezultāti joprojām ietekmē mūsu politisko realitāti, tai skaitā pēckara starptautisko izkārtojumu. Nereti dzird to dēvējam par Jaltas - Potsdamas sistēmu jeb kārtību. Runa ir par Otrā pasaules kara uzvarētāju lielvalstu – Savienoto Valstu, Lielbritānijas un Padomju Savienības – vadītāju tikšanos konferencēs Jaltā 1945. gada februārī un Potsdamā tā paša gada jūlijā. Par šiem notikumiem vēstījums raidījumā.