Par galveno moto šīvakara sarunai esam izvēlējušies vārdus no Jāņa evaņģēlija, kur sacīts: "Jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus." Šī izvēle par brīvību un patiesību nebūt nav nejauša, jo 28. jūlijā svinēsim simto dzimšanas dienu sirdsapziņas lieciniecei Lidijai Lasmanei.

Pirms 40 gadiem jūlijā notika Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens pa Baltijas jūru, uz kuģa notika toreiz politiskas diskusijas, kultūras pasākumi, bet kuģu pieturvietās Stokholmā un Helsinkos - arī politiskas demonstrācijas. Ar šī brauciena palīdzību baltiešu trimdinieki toreiz centās pievērst pasaules uzmanību Baltijas valstu politiskajam stāvoklim. Studijā ir divi šī Brīvības kuģa brauciena dalībnieki.

Saruna par tematu, kas līdz šim nav īsti bijis apskatīts, bet par kuru ir ļoti daudz atziņu un padomu, un arī brīdinājumu. Šo tematu mēs varam atrast Tēvreizē vienā vienīgā frāzē, kad mēs sakām: "Piedod mums mūsu parādus! Kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem." Parāds. Vai vienmēr šis vārds ir ar negatīvu nozīmi?

Kas notika ar apustuļiem pēc Kristus augšāmcelšanās, kurp viņi devās, ko pieredzēja un kādu mantojumu viņi mums ir atstājuši? Pārsvarā vislabāk zinām Pēteri un Pāvilu, bet bija arī Jēkabs, Jānis, Andrejs, Filips, Bartolomejs, Matejs, Toms. Kādas šajā pasaulē ir viņu atstātās ticības zīmes?

Kāda ir izcelsme un skaidrojums tieši bibliskā kontekstā vārdam Jānis? Kādiem cilvēkiem tika dots šis vārds? Ko tas skaidrojumā nozīmē un arī kādu uzdevumu tas sevī ietver? Un galu galā, kāpēc tieši šis vārds ir tik ļoti populārs pasaulē? Visā pasaulē, jo mēs taču zinām, ir Jānis, Johans, Džons, Žans, Jans, Džovanni, Juhans. Un tā vēl varētu turpināt. Kāpēc tieši šis vārds ir kļuvis tik svarīgs un populārs, vai tam ir kāds skaidrojums?

Vissvētās Trīsvienības svētkos raidījuma Pāri mums pašiem studijā ir īpaši viesi - divi arhibīskapi - Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags un nupat ievēlētais jaunais arhibīskaps elektus Rinalds Grants.

Sveicam mūsu klausītājus Vasarsvētkos – Svētā Gara nosūtīšanas svētkos, un sveicam arī jaunievēlēto Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapu Rinaldu Grantu. Raidījuma viesi ir teoloģijas doktors, Lugano universitātes profesors no Šveices, arī ārsts un priesteris Andris Marija Jerumanis un Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas mācītājs Krists Kalniņš.

Ar dažādiem koncertiem un aktivitātēm 1. jūnijā Latvijā nosvinēta Starptautiskā bērnu aizsardzības diena. Bet raidījuma Pāri mums pašiem studijā ir viesi, kuri sen jau izauguši no bērnu vecuma un daudz ko dzīvē ir pieredzējuši un ir gatavi arī ar to dalīties. Tie ir vīri no Starptautisko lietišķo un aktīvo vīru apvienības. Raidījumā iepazīstam šīs organizācijas darbību.

Šīvakara tikšanās reizei esam izvēlējušies tematu, ko varētu noformulēt vienā vārdā - liecība. Ne tā liecība, protams, ko izsniedz skolā par labām vai sliktām atzīmēm, bet gan liecība, ar ko būtu jādalās tiem, kas ir piedzīvojuši Dieva spēku, Dieva brīnumu savā dzīvē, ar to dodot Dievam godu un, iespējams, arī citiem palīdzot nonākt pie ticības.

Aizvadīta gadskārtējā Baznīcu nakts. Visu Latviju vienā naktī nav iespējams aptvert, bet, ja būtu tāda iespēja un mēs no augšas varētu palūkoties, kā vakar un visas dienas garumā izskatījās Latvija, cik daudz ir bijis dievnamu, kuros tika dziedātas dziesmas, varēja iepazīt arhitektūru un arī vēsturi, kopā tika dzerta tēja, zīmēti zīmējumi un risinātas diskusijas. Tā būtu viena ļoti varena pieredze!

Mēs dzīvojam notikumiem tik ļoti piesātinātā laikā, gan garīgi, gan ģeopolitiski ir daudz svarīgu notikumu katru dienu, un tomēr īpašs, protams, bija notikums, ko piedzīvojām 8. maijā, kad pasaule uzzināja jaunā pāvesta vārdu. Tātad Roberts Frensiss Prevosts, kurš ir pieņēmis vārdu Leons XIV.

Raidījuma viesis 4. maijā vakarā ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Šorīt mūsu valsts svētki sākās ar ekumēnisko dievkalpojumu Rīgas Domā, ko radioklausītāji varēja dzirdēt arī tiešraidē. Un gluži tāpat kā 18. novembrī, arī 4. maijā cilvēki gaida, ko sacīs Vanags, ko sacīs pārējie konfesiju vadītāji, un vēlēsies saprast vai atšifrēt no sacītā mūsu šī brīža realitātes raksturojumu no garīga skatu punkta. Tātad – kādā teritorijā mēs atrodamies, kas ir tās aktualitātes? Par to arī sarunājamies.

Raidījums veltīts Romas pāvesta Franciska piemiņai, kā arī viņa atstātajam garīgajam mantojumam gan pasaulē, gan arī Latvijā.

Sveicam klausītājus Lieldienu vakarā! Jau kopš vakardienas visā pasaulē atbalsojas Lieldienu sveiciens - Kristus augšāmcēlies! Un skan atbilde – patiesi augšāmcēlies! Tā mēs sakām viens otram, un droši vien, ka arī mācītājam nācās daudzkārt gan pašam tā sacīt, gan arī atbildēt uz šo sveicienu. Kāda ir Lieldienu diena mācītājam?

Mēs satiekamies Pūpolu jeb Palmu svētdienas pašā vakara stundā. Daudziem mājās noteikti ir kāds pūpolzars, un, kā jau mēs to šodien arī piedzīvojām dabā, pasaule mostas pretī jaunai dzīvībai. Taču pakavēsimies pie šī laika – gan pie Pūpolsvētdienas, gan arī pie Klusās nedēļas, lai atklātu gan vēsturisku, gan arī dziļi simbolisku šo dienu nozīmi.

5. martā sācies gavēņa laiks – laiks, kad pat tie, kuri nav regulāri dievnamu apmeklētāji dažkārt izdara izvēli, ievērojot zināmu atturību, visbiežāk no gaļas ēdieniem, jo kaut kā katram gribas, lai šis laiks ir nedaudz atšķirīgs no cita laika ritējuma.

Ir daudz un dažādi trauksmaini notikumi risinājušies šajā nedēļā, bet jau šīs nedēļas sākumā mēs nolēmām palūkoties, kas notiek ar kristietību tādā globālākā skatījumā, kas notiek ar kristiešiem, kas dzīvo Austrumu zemēs, jo kristietība ir tieši no Austrumiem arī nākusi un sākusi izplatīties.

Iepazīstam Henrija Nouvena grāmatu "Dzīve kā Mīļotajam". Studijā Rīgas vecā Svētās Ģertrūdes draudzes pārstāvji - mācītājs Krists Kalniņš, tulkotāja Elva Klotiņa un aktrise un režisore, un arī projektu vadītāja Ieva Glika.

Saruna par ticību un šaubām, kā arī par uzticēšanās krīzi un spēju uzticēties. Šaubas, protams, ir daļa no dzīves, un šobrīd vēl jo vairāk, kad mēs dzīvojam tik nestabilā pasaulē, kurā pat rūdītākajiem prātiem nav viegli prognozēt tālāko virzību. Šaubas skar gan mūsu ikdienu, gan garīgo dzīvi. Un tāpēc parunāsim, kāds tad ir šaubu raksturs.

Dodamies tālā ceļā uz Dienvidāziju, uz Pakistānu jeb oficiālā nosaukumā Pakistānas Islāma Republiku, uz valsti, kas robežojas ar Irānu, ar Afganistānu, Ķīnu un Indiju, uz valsti, kur nebūt ne vienkāršos apstākļos dzīvo arī kristiešu kopienas.