Militārajā bāzē ASV Aļaskas štata lielākajā pilsētā Ankoridžā piektdien, 15. augustā, notiks ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanās. Kā no Aļaskas stāsta LSM speciālkorespondente Ina Strazdiņa, pilsētā ieviesti vērienīgi drošības pasākumi, kā arī jau notikuši un vēl gaidāmi jauni protesti, lai paustu atbalstu Ukrainai un nosodījumu Putinam. 

Armēnijas, Azerbaidžānas un ASV līderi Baltajā namā paraksta kopīgu deklarāciju par mieru. Pasaule gaida Donalda Trampa un Vladimira Putina plānoto tikšanos Aļaskā 15. augustā. Politiskās aktvitātes Amerikas Savienotajās Valstīs.

Situācija laukos un zemnieku noskaņojums pašlaik ir nervozs – lauksaimniekos sakrājies nogurums gan lietavu, vēja un krusas nodarīto postījumu dēļ, gan tāpēc, ka ik katrā saulainajā dienā ražas vākšanā tiek aizvadītas pat 16 stundas. Tādēļ lauksaimnieki iebilst pret kontrolējošo dienestu pārbaudēm un atskaišu prasīšanu. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja biedrības „Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Pašvaldībām tas nav nekas jauns – konsolidēt līdzekļus un raudzīties dažādos virzienos, kur varētu samazināt izdevumus. Tā Latvijas Radio sacīja Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis.

ASV prezidents Donalds Tramps ir devis Krievijai laiku līdz piektdienai izlemt par kara apturēšanu Ukrainā, citādi solītas jaunas sankcijas. Krievijas uzsāktais karš īpaši izdevīgs ir bijis Indijai, kas pēdējo gadu laikā lēti iepirkusi daudz Krievijas naftas. Bet Lietuvā ir kritusi valdība pēc tam, kad no amata atkāpās premjerministrs.

Daudziem lauksaimniekiem nebūs ražas vispār vai arī tā būs ļoti sliktas kvalitātes – tāda, ko varēs izmantot tikai lopbarībai. Bēdīgu ainu Latvijas Radio programmā Labrīt iezīmēja zemkopības ministrs Armands Krauze no Zaļo un zemnieku savienības, uzsverot, ka izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijā ir pilnīgs pamats. Viņš atzina, ka arī cenas Latvijā izaudzētajam varētu pieaugt.

Izteikts komunikācijas trūkums un bažas par zemes vērtības krišanos, tā zemnieki vērtē pretmobilitātes likumprojekta izstrādes gaitu.

Alkohola tirgošanas ierobežojumi būtu jāpaplašina vēl, tā uzskata narkoloģe, kas strādā ar anonīmajiem alkoholiķiem, Ilze Maksima. Latvijā 1. augustā stājas spēkā jauni alkohola iegādes ierobežojumi – saīsināts alkohola iegādes laiks darba dienās un brīvdienās un mainīti noteikumi alkohola pirkumiem internetā.

Nesen Rīgā viesojās krievu izcelsmes amerikāņu filozofe, Ziemeļkarolīnas pavalsts universitātes filozofijas profesore Marina Bikova. Raidījumā saruna ar profesori Marinu Bikovu, analizējot kopīgo un atšķirīgo šodienas attīstības procesos Krievijā, Savienotajās Valstīs un globāli.

Joprojām saglabājas augsta nenoteiktība, kā Latvijas uzņēmējus ietekmēs jaunie ASV muitas tarifi, intervijā Latvijas Radio norādījis Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.  

Gruzijā valdošā partija "Gruzijas sapnis" pamazām izrēķinās ar saviem opozicionāriem, tos aizturot un liekot aiz restēm. Eiropā lielākā uzmanība ir pievērsta tirdzniecības vienošanās noslēgšanai ar ASV. Lūkojam saprast, kāpēc Šveice uz parlamentu vadītāju konferenci Ženēvā ir ļāvusi ierasties Krievijas domes vadībai?

Latvijā pieaug vecāku aizgādības tiesību pārtraukšanas gadījumu skaits, intervijā Latvijas Radio sacīja Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Ilze Kurme. Lai skaidrotu ārpusģimenes aprūpes iespējas, īpaši uzsverot viesģimenes lomu, sākas sociālā kampaņa "Dāvā bērniem mīlošu ģimeni".

Līdz šim izdienas pensiju pārskatīšana nav notikusi politiskās gribas trūkuma dēļ un kopš 1998.gāda ik pēc diviem gadiem lobētas papildu jaunas pensiju saņēmēju kategorijas. To intervijā Latvijas Radio norādīja labklājības ministrs Reinis Uzulnieks no Zaļo un zemnieku savienības.

Kopš 2024. gada oktobrī notikušajām parlamenta vēlēšanām Gruzijā, gruzīnu vēlme pēc pārmaiņām nav mazinājusies un protesti turpinās. Plašu uzmanību šovasar izsaukusi teju visu opozīcijas līderu arestēšana, valdošajai partijai „Gruzijas Sapnis” cenšoties izrēķināties ne tikai ar pilsonisko sabiedrību, bet arī politiskajiem oponentiem. Tas mobilizējis arī Eiropas Savienību, kas piedraudējusi valstij ar vīzu liberalizācijas programmas apturēšanu.

Apvienojoties ekspertu darba grupai, uzsākts darbs pie jauna sporta finansēšanas modeļa izstrādes. Mērķis – veidot caurksatāmu finansējuma sadali, nodrošinot taisnīgu un atklātu konkurenci, kā arī sekmēt bērnu, jauniešu un tautas sporta attīstību. Jauno modeli plānots izstrādāt un apstiprināt līdz šī gada beigām.

­­­Ukrainā pēc piecus gadus ilga darba ir nomainīta valdība. Sīrijas dienvidos, kur šobrīd pēc asiņainām sadursmēm starp reliģiskajām kopienām – druziem un beduīniem iestājies saspīlējuma pilns miers. Pēc vēlēšanām Japānā ietekmi zaudējusi gadu desmitiem valdījusī Liberāldemokrātiskā partija.

Klimata un enerģētikas ministrija sākusi izstrādāt „Sociālā klimata plānu”, un viens no tā punktiem ir atvēlēt 70 miljonu eiro, lai atbalstītu elektroauto iegādi mazaizsargātām mājsaimniecībām.

Ukrainas un visas Eiropas drošība bija centrālie jautājumi vienā no pasaules nozīmīgākajiem drošības un ārpolitikas dialogiem – Aspenas drošības forumā ASV. Uz to pirmo reizi bija uzaicināta arī Latvija. Mūsu valsti pārstāvēja Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica no „Jaunās Vienotības”. Latvijas Radio viņa pauda, ka tāda veida sanāksmēs Latvijas un visas Baltijas viedoklis un ekspertīze ir pieprasīti.

Vienīgā sadalītā valsts Eiropas Savienībā (ES). Tā ir Kipra, kuras ziemeļus jau vairāk nekā 50 gadus ir okupējusi Turcija. Līdz šim visi diplomātiskie centieni panākt salas atkalapvienošanu ir izgāzušies, tāpēc par mieru un stabilitāti Kiprā joprojām rūpējas ANO. Nelielajai valstij nedrošību rada ne tikai kaimiņos esošā Turcija, bet arī nerimstošā spriedze Tuvajos Austrumos.

Tās nav fundamentālas izmaiņas. Tā par pārbīdēm Ukrainas valdībā domā Latvijas ārpolitikas institūta direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Kārlis Bukovskis.