Inovācijas ceļu nozarē veido ar mērķi padarīt tos ilgtspējīgus un efektīvus. Pētnieki izstrādā dažādus ceļu materiālu sastāvus, kuri var veicināt ceļu izturību un to efektivitāti. Ceļu asfalta masā pievienojot pārstrādāto riepu materiālu, ceļš kļūst elastīgāks un labāk pielāgojas ārējo faktoru ietekmei. Zinātnieki ceļus padara ne tikai elastīgākus -  ar papildus formulām tos veido ar pašdziedinošiem elementiem, padara klusākus un spēj panākt, ka tie naktīs atstaro gaismu (spīd). Saruna ar RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras vadošo pētnieku Viktoru Haritonovu.  

Pasaulē zinātnieki izmanto superdatorus, lai veidotu dažādas modelēšanas un nākotnes prognozēšanas. Vienā tādā modelēšanā zinātnieki noskaidroja, ka nākamo 300 miljonu gadu laikā visi Zemes kontinenti saies kopā un veidos jaunu superkontinentu, ko jau nodēvēja par Amāziju, tādējādi aizverot Kluso okeānu. Viena no populārākajām hipotēzēm, kas izskaidro Mēness rašanos, liecina, ka tas radās pēc tam, kad Marsa izmēra objekts ar nosaukumu Teija (Theia) sadūrās ar Zemi pirms aptuveni 4,5 miljardiem gadu. Tagad satriecošā jaunā Durhemas universitātes pētnieku simulācija atklāj pārsteidzoši atšķirīgu teoriju: Mēness, iespējams, ir izveidojies daudz īsākā laika periodā — stundu laikā, nevis mēnešu vai gadu laikā — pēc Zemes un Teijas sadursmes.  

Raidījuma viesis ir kiberdrošības eksperts Andris Soroka. 

Zinātnieki joprojām pēta gan okeānus, gan mums līdzās esošās planētas, jo vēl joprojām ir pārāk maz informācijas par to vidēm. Līdztekus ASV un Krievijas aktivitātēm kosmosa izpētē, ļoti aktīvu izpēti veic arī Ķīna.  Ķīnas pētnieki uz Mēness ir atklājuši jaunu minerāli ko nodēvēja par čangesītu (Changesite) - tā sastāvā ir atrodams helium-3. Helium-3 ir viela ko var izmantot enerģijas iegūšanai, tādā veidā nākotnē varētu rasties iespēja ražot enerģiju arī uz Mēness. Vēl, NASA kosmosā palaida nelielu kosmosa kuģi un veiksmīgi notestēja astereoīda piespiedu virziena maiņu ietriecoties tajā ar izveidoto kosmosa kuģi. NASA Zemes observatorija atklāja jaunu salu Klusā okeāna dienvidrietumos. 

Inovācija ir process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā. Inovāciju izstrādē var palīdzēt dizaina domāšanas principi, kuri strukturētā veidā palīdz nonākt līdz inovatīva risinājuma izstrādei. Kaut dizaina domāšanas principi nav novitāte, tomēr par to runā nepietiekamā daudzumā un pārāk maz jaunieši ir informēti par tiem. Dizaina domāšana var noderēt daudzās jomās, bet jo īpaši pieprasīta tā ir STEM nozarēs. Vairāk par dizaina domāšanas principiem sarunā ar Zinātnes un izglītības inovāciju centra vadītājas pienākuma izpildītāju Kitiju Kudumu.

Kā mūsu ikdienas paradumi maina pilsētvidi ap mums? Šoreiz par pārmaiņām pilsētvidē, kā arī ļoti interesantiem zinātnes atklājumiem. 

Artūrs Bernovskis sarunājas ar biotehnoloģiju uzņēmuma vadītāju Antonu Adamoviču un cenšas rast atbildes uz jautājumu, kā jauniešiem veidot un attīstīt jaunuzņēmumus Latvijā. Klausies un uzzini arī par bezmaksas apmācību iespējām, kas palīdzēs šo procesu atvieglot! 

Pasaulē iedzīvotāju skaits strauji aug un prognozes rāda, ka no šobrīd gandrīz 8 miljardiem iedzīvotāju ap 2050 gadu uz Zemes būs jau ap 10 miljardiem cilvēku. Pieaugošais cilvēku skaits būs jānodrošina ar pārtiku, bet paralēli arī jārūpējās par ilgtspējīgu planētas attīstību. Tāpēc inovācijas pārtikas nozarē ir būtiskas cilvēces ilgtermiņa attīstībai. Ne tikai pasaulē zinātnieki strādā pie dažādām inovācijām, bet inovācijas top arī Latvijā. Kā veidojas pārtikas inovācijas un ar kādiem izaicinājumiem šādi jaunuzņēmumi sastopās? Saruna ar jaunuzņēmuma "Fermentful" veidotājām Andu Penku un Oksanu Dāvi.

Lielais hadronu kolaiders jeb lielais hadronu paātrinātājs ir Eiropas kodolpētījumu centra lieljaudas daļiņu paātrinātājs. Viens no LHC projekta pamatmērķiem ir atrast atbildes uz zinātnisko teoriju jautājumiem. Saruna ar Rīgas Tehniskās universitātes Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktoru Kārli Dreimani.  

Augustu sākam, uzzinot, kas jauns izgudrots, izdomāts un atgadījies, kopš pēdējoreiz runājām par zinātnes un tehnoloģiju aktualitātēm. Iespējams, dažas no šīm inovācijām esi redzējis tikai filmās, un tagad tās kļūst par īstenību. 

Roboti, cilvēki, cilvēki, roboti. Kāda izskatās nākotne? "Rītdiena īsumā" stāsta par aktuālo šajā  tehnoloģiju jomā un to, kuras nozares jau drīzā nākotnē varētu pilnībā pārņemt robotu darbaspēks. 

Darba vide mainās un pandēmijas ietekmē daļa uzņēmumu piedāvā veikt darba pienākumus hibrīddarba vidē. Darba ņēmēji jau ar vien vairāk pieprasīt no darba devējiem iespēju strādāt hibdrīddarba apstākļos, bet vai esam tam gatavi?

Lai arī pasaulē joprojām plaši lieto sociālās komunikācijas platformas, notiek darbs pie jaunu tehnoloģisko risinājumu izstrādes, un šobrīd aktuālākais no tiem ir metaverse (virtuālā pasaule). Pasaules lielākajam sociālās komunikācijas tīklam "Facebook" izaicinājumu netrūkst, un tas ir viens no iemesliem tam, lai ar jaunu nosaukumu dotos virtuālās pasaules virzienā. 

Zinātnieki veikuši eksperimentus, lai noskaidrotu agresivitātes gēna darbību organismā. Video zvanos iespējams jau tuvā nākotnē programmatūras noteiks zvanā iesaistīto personas emocionālo stāvokli, bet pētnieki šobrīd diskutē vai tas palīdzēs uzlabot komunikāciju attālinātos zvanos. Lai aizsargātu pārtikas produktu izcelsmi, parmezāna siera ražotāji no Reggiano Itālijā saviem sieriem pievienos nelielos P-chip sensorus, kas apliecinās siera izcelsmi.

Domājot par resursu ietaupīšanu, valsts iepirkumu konkursos var lemt par labu lētākajam cenu piedāvājumam, bet bieži vien tie ir ne tikai no sliktāka materiāla un mazāk piemēroti profesionālajai darbībai, bet arī ātrāk nolietojas un rada lielāku dabas piesārņojumu.  Saruna ar RTU Elektronikas un vides inženierzinātņu fakultātes Ergonomikas elektrotehnoloģiju zinātniskās labaratorijas vadītāju, profesori Ingu Dāboliņu.

Jaunās paaudzes jau ir uzaugušas ar video spēlēm, un spēliskošanas mehānismi pēdējos gados ir zinātniski pētīti izglītības jomā. Pētījumi rāda, ka spēliskošana palīdz radīt labākus rezultātus mācību procesā un pielāgojot izglītības jomu spēliskošanai jeb nopietnai spēlēšanai varam iegūt augstākus rezultātus mācībās. 

Mākslīgajam intelektam iemācīts rakstīto tekstu pārveidot vizuālās bildēs - šāds risinājums rāda, ka dators var izveidot vizuālus radošos darbus. Ko tas uzņēmumiem un cilvēcei nozīmē nākotnē? 

Arī viedo lietu jomā ir izaicinājumi kuri tuvākā laikā ir jārisina. Šobrīd runā par industriālo revolūciju 5.0, kurā mašīnas sazinās ar cilvēku biomehānismiem.  

Viesturs Celmiņš no kustības "VEFRESH" stāsta par tehnoloģiskiem risinājumiem.

Jautāsi, kas jauns? Noklausies un uzzini!