Neērti jautājumi - patiesas atbildes.
Sarunu platforma, kur par spīti allaž steidzīgajai pasaulei, kur cilvēku spēja koncentrēties mērāma sekundēs, satiekas cilvēki un izvērš sarunu stundas garumā.
Izglītība, pilsētvide, kultūra, mediji, mentālā veselība, nākotnes iespējas, sevis un citu pieņemšana, kā arī ikdienas aktualitātes - temati, kuri rūp katram jaunietim. “Neērto jautājumu pastkastītes” radošā komanda nestandarta interviju un diskusiju laikā ir gatavi meklēt atbildes uz arī ļoti neērtiem jautājumiem. Ne velti tāds nosaukums…
Skaties “Neērto jautājumu pastkastīti” Pieci.lv Youtube kanālā vai klausies to Latvijas Radio mobilajā lietotnē un citās lielākajās podkāstu straumēšanas vietnēs.
Seko līdzi @piecilv sociālajiem tīkliem un iesaisties raidījuma veidošanā, izsakot arī savu viedokli, komentējot un rakstot mums privāti.
All content for Neērto jautājumu pastkastīte is the property of Latvijas Radio 5 and is served directly from their servers
with no modification, redirects, or rehosting. The podcast is not affiliated with or endorsed by Podjoint in any way.
Neērti jautājumi - patiesas atbildes.
Sarunu platforma, kur par spīti allaž steidzīgajai pasaulei, kur cilvēku spēja koncentrēties mērāma sekundēs, satiekas cilvēki un izvērš sarunu stundas garumā.
Izglītība, pilsētvide, kultūra, mediji, mentālā veselība, nākotnes iespējas, sevis un citu pieņemšana, kā arī ikdienas aktualitātes - temati, kuri rūp katram jaunietim. “Neērto jautājumu pastkastītes” radošā komanda nestandarta interviju un diskusiju laikā ir gatavi meklēt atbildes uz arī ļoti neērtiem jautājumiem. Ne velti tāds nosaukums…
Skaties “Neērto jautājumu pastkastīti” Pieci.lv Youtube kanālā vai klausies to Latvijas Radio mobilajā lietotnē un citās lielākajās podkāstu straumēšanas vietnēs.
Seko līdzi @piecilv sociālajiem tīkliem un iesaisties raidījuma veidošanā, izsakot arī savu viedokli, komentējot un rakstot mums privāti.
Nemitīgi tiek runāts un uzsvērts, cik svarīgi jauniešiem ir būt klātesošiem pilsoniskajos procesos, būt ieinteresētiem valstī notiekošajā, līdzdarboties Latvijas attīstībā, bet aši aplūkojot ar šādiem procesiem saistītus jauniešu pasākumus, apmeklējums parasti ir ļoti mazs vai ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem. Arī dati norāda uz to, ka Latvijā jauniešu iesaiste pilsoniskajās aktivitātēs ir ļoti zema.
Vai kara gadījumā karosi? Stāsies frontes līnijā, palīdzēsi kā citādāk vai sapakosi somas un dosies prom? Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā šie jautājumi jauniešu vidū ir kļuvuši izplatītāki, jo jebkurā mirklī realitāte Ukrainā var būt realitāte arī pie mums. Kas vēl – atbildes uz šiem jautājumiem nav bijušas viennozīmīgas. Kopš iebrukuma un kopš Latvijā atjaunots Valsts Aizsardzības dienests starp jauniešiem manāma viļņošanās – netrūkst gan to, kas ir gatavi stāties aizsardzības dienestā, gan to, kas ir neatbalstoši tam. Arī statistiski vērojams, ka lai arī patriotu valstī netrūkst, karot gatava vien trešā daļa.
Kultūra sākas no mazmājiņas, pilsēta – no tās centra. Vai tas ir izmiris, kas ar to notiek, kā to atdzīvināt – šādi jautājumi šī gada laikā vairākkārt bijuši redzami gan sociālajos medijos, gan ziņu sižetos par Rīgas centru. Tāpat rosība notiek starp dažādām aliansēm, asociācijām un domi, lai šo situāciju šķetinātu tālāk. Pirmšķietami te ir kaut kāda problēma, kuru jārisina. Tomēr paralēli šim, cik iedzīvotāju, tik viedokļu, kādam trotuārs par šauru, citam parks par šķidru vai troksnis decibelu par skaļu.
Bet vai kopumā, empīriski, pēc labākajām pilsētplānošanas praksēm ar Rīgas centru ir kaut kāda problēma?
Pavisam nesen plašu rezonansi informatīvajā telpā izraisīja ziņa par Spānijā un Portugālē tūrisma firmas "FISOM" dēļ iestrēgušajiem jauniešiem. Daudzi devās uz sociālajiem medijiem, lai paustu atbalstu jauniešiem, rāja tūroperatoru par neizdarībām un bēguļojošo reakciju. Vienlaikus daudzi devās komentēt notikušo, sakot, ka "paši esot vainīgi", "vajadzēja zināt, ka tā notiks" “9 dienas autobusā, viņi dzīvo ilūzijās, domājot, ka tas var beigties labi”. Palūkojoties pagātnē, nevienu vien reizi populāri ir bijis nevis nosodīt pāri darītājus, bet vainot pašu upuri.
Ir augusts, vasara sniedzas tuvāk rudenim, katru nedēļas nogali ir iespēja apmeklēt kādu festivālu, bet vidusskolu absolventiem starp izklaidi un atpūtu jārod laiks, lai pieteiktos uz augstākās izglītības programmām. Kur nu vēl labāks laiks, lai raidījumā "Neērto jautājumu pastkastīte" runātu par augstāko izglītību Latvijā!
Festivālu sezona ir pusceļā, un publiskajā telpā dzirdami viedokļi gan par pasākumu organizatorisko pusi, gan apmeklētāju uzvedību, tāpat tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, kāpēc tik mazam tirgum tik daudz festivāli, kāpēc festivālus neaizliedz, jo visi tur lieto narkotikas un ko tie mums kā sabiedrībai dod?
Ir pagājuši teju 10 gadi, kad medijos varēja lasīt tādus rakstus kā "NEPLP sūdzas arī par dziesmas "Mauku mājā lukturs spīd" atskaņošanu Pieci.lv", "Sabiedriskajā medijā izskan frāzes "drāzt anālā" un "prasta mauka" - vai tas ir pieļaums?", "Saeimas komisija izvērtēs rupjības Piecilv ēterā", "Vai ēterā "drāzt anālā" drīkst tikai sabiedriskais medijs?".
“Vai ''Ghetto Games'' Grīziņkalnā pienācis gals?’’ — šāds virsraksts aizvadītājā ceturtdienā pēc ziņas par “Ghetto Games” īslaicīgu darbības apturēšanu Grīziņkalnā bija manāms medijos. Tas sekoja pēc pasludinātā administratīvās tiesas sprieduma, kas lika ''Ghetto Games'' apturēt oficiālu pasākumu rīkošanu, tā vietā jaunieši pulcējās un piedalījās neoficiālos turnīros.
Aši pēc vēsts, ka "Rīgas Satiksmei" ir jauns logo, cilvēki vietnē „X“ steidzās izteikt skarbus komentārus par jauno identitāti. Līdzās komentāriem tapa arī „Instagram“ profils veltīts logo glābšanai, kas sola, ka, ja ar mūsdienīgu piedāvājumu nenāca klajā Rīgas Satiksmes izvēlētais uzņēmums, tad Latvijas iedzīvotāji to spēs. Tomēr arī šī akcija neiztika bez kritikas, izceļot augstvērtības trūkumu tik intīmā procesā, kas ir jaunas identitātes radīšana.
Kas logo padara par augstvērtīgu, kur ir robeža starp kritiku, spiedienu un nievāšanu un vai šis “Rīgas Satiksmes” logo ir uz palikšanu? To šķetinām Latvijas Radio 5 „Neērto jautājumu pastkastītes“ speciālizlaidumā.
Neērti jautājumi - patiesas atbildes.
Sarunu platforma, kur par spīti allaž steidzīgajai pasaulei, kur cilvēku spēja koncentrēties mērāma sekundēs, satiekas cilvēki un izvērš sarunu stundas garumā.
Izglītība, pilsētvide, kultūra, mediji, mentālā veselība, nākotnes iespējas, sevis un citu pieņemšana, kā arī ikdienas aktualitātes - temati, kuri rūp katram jaunietim. “Neērto jautājumu pastkastītes” radošā komanda nestandarta interviju un diskusiju laikā ir gatavi meklēt atbildes uz arī ļoti neērtiem jautājumiem. Ne velti tāds nosaukums…
Skaties “Neērto jautājumu pastkastīti” Pieci.lv Youtube kanālā vai klausies to Latvijas Radio mobilajā lietotnē un citās lielākajās podkāstu straumēšanas vietnēs.
Seko līdzi @piecilv sociālajiem tīkliem un iesaisties raidījuma veidošanā, izsakot arī savu viedokli, komentējot un rakstot mums privāti.
