Aizbraucu pie Kristīnes parunāt par to, kā mēs uztveram un sadzīvojam ar menopauzi, tas ir, novecošanu, bet saruna aizklīda skaistos tālumos. Mēs pusi sarunas runājām par sievietes lomu sabiedrībā, to, kā mēs pašas (un pārējie apkārt) nosaka, kādām mums būtu jābūt.
Aizrunājāmies par sevis jušanu un tās attīstīšanu, lai varam dzīvot lielākā saskaņā pašas ar sevi. Un beigās tikām arī pie novecošanās - kāpēc mums ir grūti novecot un vai vispār var tā baudīgi un ar pārliecību to izdarīt?
Kā tu jūti, saruna bija patiešām forša. Mierīga, sazemēta, dziļa, dziedinoša un iedrošinoša vienkārši BŪT.
Lai tev patīkama klausīšanās ❤️