Latviešu humoristiski satīriskajā dzejā tomēr ir arī pa kādai sievietei. 20.gs. sākumā tā bija Melnupju Marija, 20.gs. beigās satīrai pievērsās Inese Zandere, ko tagad pazīstam galvenokārt kā bērnu dzejas iemīļotu autori. Viņa pati, jautāta par smiešanās nepieciešamības biežumu un veidu, atbildēja tā: “Es pārāk daudz nesmejos, to var redzēt spogulī, mutes kaktiņi uz leju. Bet ir tāda lieta, ka valoda pati vedina runātāju uz asprātībām, gribi negribi - un atkal sanācis kāds joks, ko valoda pateikusi priekšā. Un man turklāt tā Zirņa kompānijas skola, tur toni uzdeva Juris Pakalniņš, un tas bija cirks, kino un māksla vienlaikus, katra tikšanās - īsts ļembasts, bija jāspēj improvizēt. Es neesmu aizspriedumaina, man ir augsts panesības slieksnis pret dažādiem stiliem, pret necenzēto,  cinisko, visam tikai jāzina īstā vieta un konteksts.” (Zandere, 2019) Zanderes minētais Juris Pakalniņš ir kinorežisors, bet Zirnis – visiem labi pazīstamais žurnālists Egils Zirnis.