Ņujorkietis Gunars Saliņš Mierkalnu nodēvējis par “trimdas dzejas jauno brīnumu”, piešķirot viņa dzejai epitetu – draiskā: “Mums nekad neiznāca tikties, bet viņa draiskais «mīlas universs» man iepatikās. Un atceros, ar kādām ovācijām un sajūsmas saucieniem Pablo dzeju 1960. gadā uzņēma pārsimt trimdinieki Ņujorkā.” Austrālijā dzīvojošais Kārlis Ābele par Mierkalna  dzeju rakstīja atturīgāk. – Tur esot “rotaļīgi, skanīgi vārdu virknējumi bez jēdzieniskas sakarības. Nav nozīmes mēģināt tos saprast vai, ja tas neizdodas, noskaisties, drīzāk labsirdīgi pasmaidīt.”