Šajā raidieraksta “Kā likums!” epizodē pievērsīsim uzmanību parādsaistībām un to piedziņai. Kādi ar parādu piedziņu saistītie jautājumi visbiežāk interesē LV portāla lasītājiem, un kādus secinājumus par tiem atklāj Latvijas iedzīvotāju tiesībpratības mērījums?

Katrs darba ņēmējs, visticamāk, kaut ko būs dzirdējis par Darba likumu, taču, aplūkojot dažādās ar darba attiecībām saistītās dzīves situācijas tuvāk, redzams, ka šī joma ir daudz plašāka. Atlasot tiesību aktus pēc tēmām vietnē Likumi.lv, redzams, ka darba tiesībās ir saistoši gandrīz piecdesmit likumi un Ministru kabineta noteikumi, kas regulē dažādus ar nodarbinātību saistītus jautājumus, sākot ar nodokļu nomaksu un sociālajām garantijām, veselības pārbaudēm, darba drošību un beidzot ar komandējumiem, darba braucieniem, trauksmes celšanu u. c. Jautājumi par darba tiesībām nemainīgi, no gada uz gadu, ir arī populārākā LV portāla satura sadaļas – “E-konsultācijas” – tēma. Tajā publicēts vairāk nekā piecarpus tūkstoši atbilžu par tiesisko regulējumu dažādās ar darba tiesībām saistītās dzīves situācijās. Saites uz raidierakstā minētajām publikācijām apkopotas LV portālā.

Mūsdienās ir viegli pieejami dažādi finanšu pakalpojumi, kas ļauj iegūt nepieciešamo naudas summu, lietu vai pakalpojumu, noslēdzot līgumu par pakāpenisku aizdevuma atmaksu. Arī nelielas finanšu saistības veido personas kredītvēsturi, kas var ietekmēt aizņemšanās iespējas nākotnē. Kas ietilpst personas kredītvēsturē, kā tā tiek vērtēta un kur meklēt informāciju par savu kredītvēsturi, skaidrojam šajā raidieraksta “Kā likums!” epizodē.

Vai darba devējs drīkst darba samaksas vietā izsniegt dāvanu karti vai apmaksāt ceļojumu? Kāpēc aprēķinātā darba alga nesakrīt ar darba līgumā nolīgto? Šie ir tikai daži no neskaitāmiem jautājumiem par darba samaksu, kas ikdienā tiek iesūtīti LV portāla “E-konsultāciju” sadaļā. Kas ir un kas nav darba samaksa, un kāpēc minēto ir svarīgi zināt – par to šajā raidieraksta “Kā likums!” sarunā ar Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāju Daci Stivriņu. 

Pēc neliela pārtraukuma atsākam sarunas par un ap tiesībām ikdienā. Raidierakstā “Kā likums!” kopā ar LV portāla autoriem un pieaicinātajiem ekspertiem ieskatīsimies tiesiskajā regulējumā un likumdošanas jaunumos, kas ietekmē katru no mums.    Šajā raidieraksta “Kā likums!” epizodē runājam par tiesībpratību. Lai noskaidrotu, kā sabiedrība vērtē savas zināšanas un pieejamo informāciju par tiesībām un pienākumiem, oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Berg Research” šovasar veica pētījumu “Latvijas iedzīvotāju tiesībpratības mērījums”. Raidierakstā uzzināsiet par pētījuma rezultātiem un secinājumiem. Cik tiesībpratīgi esam? Kas pārsteidza, bet par ko nevajadzētu uztraukties? Kas ietekmē mūsu tiesībpratības līmeni, un ko varētu darīt, lai to celtu?

Nepilngadīga pacienta ārstniecība no 14 gadu vecuma ir pieļaujama, ja saņemta viņa piekrišana. Praksē šī Pacientu tiesību likuma norma paredz atkāpes, jo katrā gadījumā ir jāizvērtē arī pacienta briedums un bērna labākās intereses, kuras ievērot ir gan vecāku, gan ārstniecības personu pienākums. Kā tās salāgot? Šajā raidieraksta “Kā likums!” epizodē sarunā ar Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāni KARĪNU PALKOVU un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Juridiskās un iepirkumu daļas vadītāju SIGNI KORITKO pievērsīsimies nepilngadīgu pacientu tiesībām un to piemērošanai praksē.

Ne vienmēr ārstniecība norit sekmīgi. Ja pacients uzskata, ka tās laikā veselībai ir nodarīts kaitējums vai tika pārkāptas viņa kā pacienta tiesības, pastāv iespēja pēc palīdzības ar lūgumu izvērtēt situāciju vērsties Veselības inspekcijā vai Ārstniecības riska fondā. Sarunā ar Veselības inspekcijas Juridiskā departamenta vadītāju LAURU ŠĀBERTI raidierakstā “Kā likums!” skaidrosim par abu institūciju atbildību pacientu tiesību īstenošanā.

Drīzumā būs aizritējis pirmais pusgads, kopš 12. jūlijā stājās spēkā grozījumi Pacientu tiesību likumā, ar kuriem ievērojami papildinātas pacientu tiesības iesaistīties ārstniecības procesā un saņemt par to informāciju. Izmaiņas regulējumā var raksturot kā cieņpilnu un kvalitatīvu komunikāciju starp pacientu un ārstniecības pakalpojuma sniedzēju. Jaunās likuma normas, visticamāk, jau tiek piemērotas praksē, tādēļ sarunā ar Latvijas Ārstu biedrības konsultanti, zvērinātu advokāti ILZI VILKU raidierakstā “Kā likums!” skaidrojam būtiskāko, kas jāzina pacientiem.

Šī gada 1. oktobrī stājā spēkā jauna parādu piedziņas kārtība. Daudziem šis ir bijis neziņas, baiļu un sašutuma pilns laiks. Pēc praktiķu teiktā, izmaiņas jau ir “iegājušas sliedēs”. Izdarīti arī pirmie secinājumi, taču nopietns jaunā tiesiskā regulējuma efektivitātes izvērtējums plānots pēc pusotra gada. “Tikai praksē varējām saprast, par ko mūsu klienti visvairāk satraucas, saņemot jauno tiesu izpildītāja rīkojumu,” raidieraksta “Kā likums!” sarunā atzīst Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja IVETA KRUKA.  

Aizdevuma līgumus gan kreditori, gan ārpustiesas parādu piedziņas kompānijas var pārdot fiziskajām un juridiskajām personām. Šādus darījumus sauc par cesijām. Kas jāzina aizņēmējam (parādniekam), ja viņa aizdevuma līgums ir cedēts, ko ir un ko nav tiesīgs prasīt jaunais kreditors, – skaidrojam raidierakstā “Kā likums!”, sarunā ar Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētāju JĀNI ĀBOLIŅU.

Katras ārstniecības iestādes rīcībā ir dati par pacientiem, kuriem tā sniegusi medicīnas pakalpojumus. Dzīvē ir brīži, kad pacientam vai viņa tuviniekam attiecīgā informācija ir nepieciešama. Kādas ir mūsu kā pacientu tiesības iegūt izrakstus no ārstniecības iestādēm? Vai un kā ir iespējams saņemt dokumentāciju par radinieku situācijā, kad viņu piemeklējušas veselības problēmas vai kad cilvēks vairs nespēj pats pieņemt lēmumus? Par pacienta un tuvinieku tiesībām iepazīties ar medicīnisko dokumentāciju klausieties sarunu raidierakstā “Kā likums!” ar zvērinātu advokāti un Latvijas Ārstu biedrības konsultanti ILZI VILKU. 

Kriminālprocesa izmeklēšanas noslēdzošais posms ir tā nonākšana tiesā: prokuratūra noziegumā vainojamajai personai ir uzrādījusi apsūdzību, un, ja persona vainu neatzīst, tad sagatavotā lieta tiek iesniegta tiesā. Par kriminālprocesa iztiesāšanas kārtību raidierakstā “Kā likums!” stāsta ilggadējais Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis Andis CELMS.

Ja persona noziedzīga nodarījuma rezultātā ir cietusi un Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā atzīta par cietušo, tai ir tiesības vērsties Tiesu administrācijā ar pieteikumu saņemt valsts kompensāciju. Sarunā raidierakstā “Kā likums!” ar Tiesu administrācijas pārstāvi un zvērinātu advokāti skaidrosim, kāds ir ceļš līdz valsts kompensācijas kriminālprocesā cietušajai personai saņemšanai un iemesli, kāpēc prasītā kompensācija netiek izmaksāta. 

Noziedzīgs nodarījums, cietušais, kriminālprocess, vainīgais, apsūdzība, tiesas spriedums, kriminālsods. Tāda vienkāršoti ir Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā uzsākta kriminālprocesa virzība. Un ikvienā kriminālprocesa virzības posmā vainīgajam un cietušajam pastāv iespēja emocionāli saspīlēto un bieži ļoti smago situāciju padarīt vieglāku – brīvprātīgi sperot soli pretim izlīgumam. Raidierakstā “Kā likums!” runājam par brīvprātīga izlīguma procesa organizēšanu un norisi Valsts probācijas dienesta paspārnē. “Mēs tās saucam par dziedinošām sarunām ar mērķi atjaunot taisnīgumu, kas bieži ir ļoti svarīgas tieši cietušajam, viņa tuviniekiem un citām atbalsta personām. Šīs sarunas var būt dziedinošas abām izlīguma procesā iesaistītajām pusēm. Tās dod iespēju, runājot un uzdodot jautājumus, vairāk saprast notikušo, pieņemt pagātni un dzīvot tālāk,” tā ilggadēja Valsts probācijas dienesta Izlīguma un sabiedrības līdzdalības koordinēšanas departamenta vadītāja Diāna Ziediņa raksturo izlīguma procesu, piebilstot, ka ne vienmēr uzsāktais izlīguma process noslēdzas ar izlīguma sagatavošanu un noslēgšanu. 

Gada laikā vidēji deviņi tūkstoši personu kļūst par Valsts probācijas dienesta klientiem, lai izciestu tiesas vai ar prokurora priekšrakstu piemēroto kriminālsodu – sabiedrisko darbu. Par to, kādas ir šī soda veida piemērošanas nianses pieaugušajiem, klausieties raidierakstā “Kā likums!”. “Šis soda veids tiek piespriests bieži. Kopumā tas tiek piemērots arvien vairāk personām. To ietekmējuši arī Krimināllikuma grozījumi, ar kuriem paplašinātas sabiedriskā darba kā soda veida sankcijas,” raidierakstā “Kā likums!” LV portālam atzīst ilggadējā Valsts probācijas dienesta amatpersona Resocializācijas departamenta Uzraudzības, piespiedu un sabiedriskā darba nodaļas vadošā eksperte Karīna Gromova.

Viena no Valsts probācijas dienesta (VPD) funkcijām ir darbs ar nepilngadīgajiem, kuri nonākuši tiesībaizsardzības iestāžu redzeslokā. Bērnu un jauniešu motivācija pārkāpt likumu mēdz būt ļoti atšķirīga. Reizēm tās ir derības, ka spēs iznest preci no veikala, par to nesamaksājot, citreiz tā ir nespēja pretoties vilinājumam paņemt iepatikušos svešu mantu, piemēram, telefonu, kāda nav pašam. Noziedzīgi nodarījumi arī nepilngadīgo vidū ir dažādi. “Lai bērna vai jaunieša biogrāfiju turpmāk neaizēnotu nokļūšana kriminālsistēmā un sodāmības fakts, primāri strādājam ar motivējošiem paņēmieniem, veicot uzvedības korekciju un iesaistot sabiedriskajos darbos,” stāsta ilggadējā VPD amatpersona sabiedriskā darba organizēšanā bērniem un jauniešiem KARĪNA GROMOVA.  

Ne visi kriminālprocesi, kas kriminālvajāšanas uzsākšanai nonāk prokuratūrā, tiek nosūtīti lietas izskatīšanai tiesā. Šobrīd prokuratūra ir kļuvusi par nozīmīgu atbalstu tiesu sistēmai – vairāk nekā 40% kriminālprocesu tiek pabeigti prokuratūrā, tostarp ar prokurora priekšrakstu par sodu, raidieraksta “Kā likums!” sarunā  stāsta Rīgas Austrumu prokuratūras virsprokurora vietnieks EDIJS PASTARS.

Ja noziedzīga nodarījuma izmeklēšanas procesā savākto pierādījumu kopums pret aizdomās turēto personu ir pietiekams, lai izvirzītu apsūdzību, tad izmeklēšanas iestāde lietu nodod prokuratūrā. Turpinot raidieraksta “Kā likums!” tematiskās sarunas par kriminālprocesa gaitu, kopā ar Rīgas Austrumu prokuratūras virsprokurora vietnieku Ediju PASTARU skaidrosim, kādas ir prokuratūras un prokurora pilnvaras un pienākumi kriminālprocesa virzībā.

Izmeklēšanai kriminālprocesā likumā ir noteikta speciāla kārtība. Tādēļ ikvienas uzsāktajā kriminālprocesā iesaistītās personas pienākums ir izpildīt pilnvarotās amatpersonas procesuālās prasības un ievērot likumā paredzēto kārtību. Raidieraksta “Kā likums” epizodes par kriminālprocesu turpinājumā ar Valsts policijas Kriminālpolicijas darbinieci un ilggadēju izmeklētāju INESI RATFELDERI runājam par izmeklētāja, operatīvā darbinieka un analītiķa darbu, aizrautību, atbildību un kolēģu iesaisti noziegumu iespējami ātrā izmeklēšanā.  

Ziņas, kurās vēstīts, ka tiek uzsākts kriminālprocess, visbiežāk asociējas ar nopietnām nepatikšanām, kā, piemēram, notikušu noziedzīgu nodarījumu, izdarītu likumpārkāpumu vai citu darbību, kas atrodas tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā. Savukārt pēc tam gaidāma vainīgo personu noskaidrošana, saukšana pie atbildības, tiesāšanās un piespriestā soda izpilde. Vai vienmēr tā ir? Ko likuma izpratnē un praksē nozīmē kriminālprocesa uzsākšana, kādos gadījumos to uzsāk, kad neuzsāk, kā rīkoties, ja esi attapies situācijā, kad jālūdz palīdzība likumsargiem?  Atbildes uz šiem jautājumiem iespējams noskaidrot, klausoties raidieraksta “Kā likums!” sarunu ar pieredzējušu Valsts policijas izmeklētāju un Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes nodaļu vadītāju INESI RATFELDERI.