Kā tajā bērnības spēlē - jāatrod vieta, kur pakāpties. Tāda gravitācijas likumiem ačgārna loģika, taču ļoti tuva patiesu kultūras vērtību meklējumiem. Kultūra ir tā, kas dod drošības sajūtu un turpinājumu, ka šī - augstāk par zemi - sajūta. Tā vēsturē pārdzīvota ne reizi vien.
Viens, divi, trīs - sākam skrējienu. Spēles noteikumi ? Būt klāt radoša procesa tapšanā, apliecināt cieņu cilvēciskai drosmei iezīmēt jaunus pakāpienus, meklēt kultūras vērtību nepārtrauktību.
All content for Augstāk par zemi is the property of Latvijas Radio 1 and is served directly from their servers
with no modification, redirects, or rehosting. The podcast is not affiliated with or endorsed by Podjoint in any way.
Kā tajā bērnības spēlē - jāatrod vieta, kur pakāpties. Tāda gravitācijas likumiem ačgārna loģika, taču ļoti tuva patiesu kultūras vērtību meklējumiem. Kultūra ir tā, kas dod drošības sajūtu un turpinājumu, ka šī - augstāk par zemi - sajūta. Tā vēsturē pārdzīvota ne reizi vien.
Viens, divi, trīs - sākam skrējienu. Spēles noteikumi ? Būt klāt radoša procesa tapšanā, apliecināt cieņu cilvēciskai drosmei iezīmēt jaunus pakāpienus, meklēt kultūras vērtību nepārtrauktību.
Daugavpils teātris uzsācis jaunu kursu repertuāra veidošanā – mūsdienu dramaturģijas un klasikas iestudējumi, attiecīgi – arī šo tekstu tulkošanu latgaliski. Raidījumā sarunājamies par tulkošanas grūtībām latgaliski un jaunvārdu tapšanu. Iepazīstinām arī ar jaunu digitālo izstādi “Linguapolise”, kas stāsta par latgaliešu un jaunnorvēģu valodas paralēlēm.
Stāsts par pagājušā gadsimta 90. gadiem, kad Tezē kopienas klosteris Francijas dienvidos daudziem kļuva par garīga piedzīvojuma vietu. Astoņas sievietes 2025. gada oktobra sākumā devās ceļā, lai jau apzinīgā vecumā satiktos ar savu jaunību, savas draudzības un pasaules izzināšanas ceļa sākumpunktu.
Drīzumā sērijā "Latvijas Gēns" iznāks rakstnieces Janas Egles biogrāfiskos faktos balstītais romāns par dziesminieci Austru Pumpuri “Diena ir izdevusies. Austra”. Sarunā godinām gan rucavnieku izloksni, gan Liepājas Mūzikas skolas vēsturi, kā arī Liepājas teātra bohēmu. Runājam par vēl kādu paralēli Janas Egles un Austras Pumpures dzīvē.
Ilzes Jansones jaunākais romāns „Pasaules troksnis” ir veltījums Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātei. Romānā patiesi zīmēti topošo teologu, un viņu pasniedzēju portreti, taču drīzāk šis stāsts ir par cilvēka ceļu pie ticības, arī maldu ceļiem.
Nesen grāmatā iznākušais Guntara Cerava garstāsts “Traļmeistars” stāsta par piekrastes ciemu un zvejnieku dzīvi pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Tagad autors tagad strādā pie romāna par piejūras ciemos joprojām pieminēto pirmo jūrskolu dibinātāju Krišjāni Valdemāru. Kā kopš Valdemāra laikiem mainījusies piejūras ļaužu dzīve?
Grāmatas “Eksčempions. Mihails Tāls” iecere dzima Latvijas šahistu vidē, lai Latvijai un pasaulei atgādinātu par vienu no slavenākajiem rīdziniekiem - astoto pasaules čempionu šahā, seškārtēju PSRS čempionu un starptautisko šaha lielmeistaru. Taču vēsturnieks un šaha treneris Andris Tihomirovs ir uzrakstījis ko vairāk.
Labākā grāmata latviski par šahu nešahistiem. “Eksčempions. Mihails Tāls” Andris Tihomirovs
Režisore Liene Šmukste ir atradusi vēl maz iepazītu nišu Latvijas teātrī, un tas ir sajūtu teātris. Jaunākā no viņas sajūtu izrādēm ir Cēsu Mazā teātra iestudētā „Bezgalīgais ritums”, kas balstās Edvarta Virzas poēmā „Straumēni”.
Rakstnieka, producenta, komponista un animācijas filmu autora Māra Putniņa pieminēšana ir gaišuma pilna. Viņa radītās dziesmas šovasar mācījās Latvijas dziesminieki festivālā „Trubadūrs”. Bet dzīvesbiedre Dace Rožlapa Kino muzeja krājumā izrāda dāvinātās lietas, kas spilgti liecina par „Animācijas Brigādes” filmu tapšanu.
Sanitas Rībenas debijas dzejas krājums „Kaķe” tapis kā blakne rakstniecības studijām Liepājas Universitātē. Savukārt ideja par pašām studijām jau nobriedušā vecumā izaugusi no iekšējas pārliecības, ka cilvēkam ir jāseko skaistumam un visas dzīves garumā jāizkopj sevī spēja pamanīt pasauli ārpus ikdienišķā.
Kopš augusta apskatei atvērts Cēsu viduslaiku pils ziemeļu tornis. Tagad tornī ierīkota ekspozīcija – lapidārijs, kurā izstādītas no senajām pils daļām saglabājušās liecības – kolonnu un velvju fragmenti, logu aplodas un citas akmens būvdetaļas. Izstaigājam ziemeļu torni un uzklausām stāstus par tā restaurācijas vēsturi.
Kara ārsts un dzejnieks Antons Skrinda 20. gadsimta sākumā bija ne tikai viens no Latgales garīgās atmodas virzītājiem, bet arī vāca folkloru. Šo mantojumu no jauna dzīvā lietojumā atgriezusi Augšdaugavas novada folkloras kopa "Dyrbyni", izdodot albumu "Ontona monts".
"Ko manas vecmāmiņas man nestāstīja" ir Austrālijā dzīvojošās latviešu izcelsmes rakstnieces Andras Putnis pirmā grāmata. Grāmatas stāsts balstās sarunās ar abām vecmāmiņām, dažādu sociālo slāņu, izglītības un rakstura latvietēm, kuras, dzīvojot Latvijā, varbūt nekad nebūtu satikušās, ja ne Otrais pasaules karš un bēgļu gaitas, kas aizveda uz Austrāliju.
Šī gada Jāņa Baltvilka balvai bērnu un jauniešu literatūrā nominēts Nils Sakss Konstantinovs par stāstu un dzejas krājumu “Augstāk”. Balvas intriga atrisināsies 24. jūlijā, tikām ar grāmata autoru šai raidījumā pārrunājam sarežģīto pieaugšanas tēmu.
Līdz septembra vidum Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izstāžu zālē skatāma koktēlnieka Jāņa Žīmanta izstāde “Citi putni”. Peļu Māra, Eiropa, kas nes vērsi, velīši jeb kauki, latviešu pūķis ar dzintara acīm - savas Rucavas mājas darbnīcā Jānis Žimants prāto par grāmatās izlasīto, nostāstos dzirdēto un iepludinot šos tēlus kokā.
Friča Brīvzemnieka pamatskolas folkloras kopa “Spruksti” Rīgā ir viens no tiem stāstiem, kas pierāda: tradicionālā kultūra ir dzīva tik ilgi, kamēr tajā piedalās cilvēki. Šobrīd “Spruksti” aktīvi gatavojas diviem nozīmīgiem notikumiem – starptautiskajam folkloras festivālam “Baltica” un XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.
Pirms 40 gadiem, 1985. gada 7. jūlijā, Turaidā tika atklāts Dainu kalns. Par Atmodas gadu uzdrošināšanos, par latviešu mūsdienu rituālu vietu, stāsts raidījumā.
Trio "Bille" nupat iznācis minialbums "Visu gadu dziesmas krāju". Raidījuma stāsts gan par jauno albumu un gaidāmo koncertu Radio 1. studijā, gan arī par to, kā folkloras ierakstus un pierakstus interpretē pasaules mūzikā un folkloras kustībā augušo paaudze.
Kā saglabāt padomjlaika disidentu piemiņu un izstāstīt Trešās atmodas notikumus? Nupat iznākusi grāmata “Juris Ziemelis (1941–1988). Ceļā uz gaismu”, tās autore ir grupas "Helsinki 86" dalībniece Anta Bergmane, ievada autors - vēsturnieks Gints Zelmenis.
Kā sadzīvot ar pagātnes traumām? Karš, genocīds, kad viena ļaužu grupa nacionalitātes, reliģijas vai varas vārdā iznīcina citus, ir dzīva un aktuāla brūce arī mūsdienu pasaulē. Šovasar Sabiles Mākslas, kultūras un tūrisma centrā skatāma laikmetīgās dzejas personālizstāde “Pārejošā iznīcība”, kuras autors emets ezells atgriežas pie dzimtas saknēm.
25. maijā E. Veidenbauma muzejā “Kalāči” Cēsu novada Liepas pagastā tiks atklāta mūsdienu mākslas izstāde “Atkalāčojums”. Tas būs šo laiku mākslinieku dialogs ar pirms 30 gadiem šeit notikušo laikmetīgās mākslas izstādi, kas bija viena no pirmajām, kas laikmetīgo mākslu izveda ārpus Rīgas.
Kā tajā bērnības spēlē - jāatrod vieta, kur pakāpties. Tāda gravitācijas likumiem ačgārna loģika, taču ļoti tuva patiesu kultūras vērtību meklējumiem. Kultūra ir tā, kas dod drošības sajūtu un turpinājumu, ka šī - augstāk par zemi - sajūta. Tā vēsturē pārdzīvota ne reizi vien.
Viens, divi, trīs - sākam skrējienu. Spēles noteikumi ? Būt klāt radoša procesa tapšanā, apliecināt cieņu cilvēciskai drosmei iezīmēt jaunus pakāpienus, meklēt kultūras vērtību nepārtrauktību.
