Tieslietu ministrijas vadība 12. februārī attālināti tikās ar labdarības maratona "Dod pieci!" komandas pārstāvjiem, lai informētu par izstrādātajiem risinājumiem un turpmākajiem soļiem vardarbības mazināšanai valstī.

Labdarības maratons "Dod pieci!" plaši aktualizējis vardarbību ģimenē – ļaudis ar saviem pieredzes stāstiem dalījās ne tikai akcijas laikā pērnā gada nogalē, bet arī turpina to darīt šodien. Īpaši to izjūt nevalstiskās organizācijas, kurām darba akcijas laikā un pēc tās kļuvis daudz vairāk. Līdz šim palīdzība jau sniegta vai uzsākta 120 cilvēkiem. Taču par saziedotajiem 400 tūkstošiem to varēs saņemt vēl daudzi.

No 11.janvāra katrs, kurš ir pieredzējis vardarbību, var dalīties ar savu pieredzes stāstu vietnē "vardarbibasarhivs.lv". Iesniegtie stāsti tiks saglabāti publiski nepieejamā kolekcijā, kas veidota ar mērķi dokumentēt vardarbības vēsturi Latvijā.

Mūsu sabiedrībā joprojām pastāv normas un dažādi vīrišķības stereotipi, kas pieļauj un veicina vardarbību. Par vīriešu lomu vardarbības mazināšanā un dzimumu līdztiesības veicināšanā, saruna ar foruma "Celies" aktīvistiem.

Ir noslēdzies labdarības maratons "Dod pieci". Cilvēki ir bijuši ļoti atsaucīgi un daudz ziedojuši, arī vairāki cilvēki ir pieteikušies, kam nepieciešama palīdzība. Diskutējam par to, kā saziedotā nauda tiks izmantota, kā to kontrolēs un kam būtu jāmainās, lai sistemātiski risinātu vardarbības problēmu.

Zviedrija ir viena no vadošajām valstīm pasaulē dzimumu līdztiesības un iespēju veicināšanā. Vienlaikus šajā Ziemeļvalstī ir vieni no augstākajiem vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē rādītājiem Eiropā. Zviedrijas Nacionālā noziedzības novēršanas padome 2015.gadā ziņoja, ka 64% vardarbīgos uzbrukumos cietušo sieviešu bija pazīstamas vai tuvās attiecībās ar pāridarītāju. Šo sieviešu vidū bija arī latviete Evija.

Ir sācies 2020. gada labdarības maratons "Dod pieci!", kurā šogad uzmanību pievērš vardarbībai ģimenē. Ikviens var atbalstīt cilvēkus, kas vēlas pateikt nē vardarbīgām attiecībām. Tāpat ikviens var arī pieteikt palīdzību, ja ir zināms kāds cilvēks, kurš cieš no vardarbības un kuram nepieciešama palīdzība, aizpildot pieteikuma formu.

Ir sācies 2020. gada labdarības maratons "Dod pieci!", kurā šogad uzmanību pievērš vardarbībai ģimenē. Uzklausām sievieti, kura cietusi no vardarbības un kurai izdevies sākt jaunu dzīvi. Skaidrojam, kā aiziet no vardarbīgām attiecībām un kas mainījies atbalsta pieejamībā pēdējos gados.

Ir noslēgusies sabiedrisko mediju un pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" kopīgi veidotā ierakstu sērija “Apburtais loks. Vardarbība ģimenē”. 12 ierakstos atklājām dažādās vardarbības formas un izgaismojām problēmas. Sazināmies ar kolēģēm, kuras strādāja pie šiem ierakstiem un pētīja vardarbību ģimenē. Stāsta Latvijas Radio ziņu dienesta žurnāliste Linda Spundiņa un Latvijas televīzijas ziņu dienesta žurnāliste Vita Anstrate.

Dzīve vardarbībā atstāj nopietnu nospiedumu uz cilvēka pasaules uztveri, uz viņa attiecībām ar citiem cilvēkiem. Tā sagrauj personību. Bērnam, kas audzis vardarbīgā ģimenē, ik uz soļa redzējis vardarbību, ir daudz lielāks risks iekļūt vardarbīgās attiecībās – pašam kļūt gan par varmāku, vai tieši otrādi – par upuri. Līdzīgi kā bumba ar laika degli, arī upuris kādā brīdī var kļūt par varmāku. Kā to pārtraukt?

Gatavojoties labdarības maratonam, „Dod pieci!”, kurā šogad aktualizējam vardarbības ģimenē problēmu, pētām, kādas iespējas vardarbības upuriem ir lūgt palīdzību pašvaldībās. Iespējas pašvaldībās atšķiras, to atzīst arī Pašvaldību savienībā un norāda – trūkst darbinieku un arī finanšu resursu. Tikmēr cietušo stāsti liecina – ne vienmēr arī „uz papīra” rakstīto, pašvaldības nodrošina. 

Saruna ar Latgales dzejnieci, daudzu iemīļotu bērnu dzejoļu autori Leontīni Apšenieci-Akulu, kura neskatoties uz savu cienījamo vecumu joprojām darbojas literatūras lauciņā. 

Reizēm izmeklēšanas procesā cietušajam par pieredzēto nākas stāstīt divas, trīs un pat četras reizes. Īpaši traumējoši tas ir no smagas vardarbības cietušiem bērniem, kam traģiskajām atmiņām jāiet cauri atkal un atkal. Islandē izstrādāts nopratināšanas modelis Bērna māja paredzēts, lai tā nenotiktu. Šādu modeli plāno ieviest arī Latvijā. Tomēr ar to nesokas tik raiti.

Gatavojoties labdarības maratonam “Dod Pieci!”, turpinām runāt par vardarbības dažādām sejām. Šodien stāsts par vardarbību pret senioriem. Kopš augusta, kad policijai, izsaukumā konstatējot vardarbību ģimenē, jāaizpilda speciāls ziņojums un tas jānodod citiem dienestiem, ir kļuvis skaidrs, ka seniori ir visnotaļ liela cietušo grupa.

Labdarības maratonā "Dod pieci!" šogad runājam par vardarbību ģimenē, taču par ļaunu pāridarītāju neviens nepiedzimst. Kas veido un padara cilvēku par varmāku pret saviem tuvākajiem un kas vecākiem jāzina, lai neaudzinātu savus bērnus par personībām ar noslieci uz vardarbību?

Pēc cīņas un pārliecināšanas divu gadu garumā šovasar beidzot visā valstī ieviesa vienoto vardarbības atpazīšanas anketu. Tā ir īpaša veidlapa, ko, dodoties izsaukumos uz ģimenes konfliktiem, aizpilda policists. Tālāk informācija nonāk sociālo darbinieku rokās, kas momentā sāk strādāt ar ģimenes problēmām. Tomēr šis ļoti noderīgais rīks līdz šim pielietots maz.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) aicina koalīcijas partnerus rast finansējumu obligātiem labošanas kursiem varmākām.

Gandrīz vienmēr vardarbības upuri, vēršoties policijā pēc palīdzības, jau vairākkārt ir cietuši no varmākas. Savukārt, kad vainīgais tiek sodīts, nereti sods pāridarītāju neapstādina. Piemēram, aptuveni 40 procentos gadījumu tiek pārkāpts tiesas lēmums par netuvošanos. Policija stāsta, ka vardarbībai ir augsta atkārtotība. Kāds būtu visefektīvākais sods, lai vardarbība tiktu pārtraukta?

Vardarbībai patīk klusums. Par to, kas noticis mājās, parasti klusē gan varmāka, gan cietušais. Cilvēkiem ir kauns atzīties, ka perfektā ģimene nemaz nav perfekta, ka kāds šajā ģimenē cieš. Par uzticības personām dažkārt kļūst reliģisko draudžu locekļi. Taču ne vienmēr vardarbības upuri saņem cerēto atbalstu.