What is the main purpose of a building? Over the last century, the gap between engineering and architecture has grown so wide that we have lost sight of one of the fundamental purposes of buildings—to provide the necessary climate comfort.
In an era when glass and concrete structures can be built in the desert, relying on mechanical equipment and the ingenuity of engineers to ensure climate comfort. Architects and society need to regain an understanding of the consequences of such ignorance and what the alternatives might be.
For centuries, people around the world have developed traditional building practices to withstand climatic threats. Today, many of these strategies serve as inspiration for architects and climate engineers, who are creating passive solutions as opposed to complex mechanical systems.
Professor Thomas Auer is the head of the Chair of Building Technology and Climate Responsive Design at Munich Technical university.
His research primarily explores energy efficiency and its impact on the built environment, examining both the building scale—such as form, materials, and technology—and the district or urban scale, including urban form and infrastructure. He employs simulation tools to analyze and optimize the complex interactions between buildings and their technical systems.
Ja arhitekts ir Dievs, tad arī Jēzus reiz nokāpa pie cilvēkiem.
Pieejas kā radīt pārmaiņas pilsētvidē ir pa visam dažādas. Dažreiz telpas spēj sakārtot un atgriezt dzīvību - ne tikai dārgas rekonstrukcijas, bet arī drosmīgas iniciatīvas.
Bijušais paraugtipogrāfijas nams Kārļa Mīlenbaha ielā 12 ir jaunākais no biedrības Free Riga projektiem, kas jau vairāk nekā 13 gadus rada alternatīvus veidus, kā risināt tukšo ēku problēmu.
Mūsu “dzīvajā ierakstā” ielūkojies pagaidu izmantošanas pirmajos soļos un iepazīsties ar procesu, kas padarīs bijušo industriālo kompleksu par rosīgu vietu radošumam un brīvības garam, atstājot paliekošu nospiedumu pilsētvidē.
What is landscape — really?
In this episode, we speak with architect and researcher Gaia Piccarolo about the complex, often misunderstood meaning of landscape. Once seen as a hostile barrier, even the Alps were not always considered part of it. But landscape is not just nature or green zones in cities. It's cultural. It's perceptual. It's memory, sensation, history — and the way we position ourselves in space.
Together, we explore how the concept of landscape has evolved across time and disciplines, and what it reveals about our relationship to place.
#podcastrokturis
Ko nozīmē dzīve saskaņā ar dabas ritmiem?
Saruna ar bijušajiem lauku arhitektu kopas “Māja” dalībniekiem Raiti Jeleviču un Ģirtu Ādmini, kas turpina uzturēt dziļu saikni ar senču gudrībām un rast atbildi uz jautājumu, ko jau deviņdesmitajos gados uzdeva grupa “Māja”: "Kāpec tradicionāla viensēta ir ierīkota tieši tā un kāpēc tajā jūtamies tik labi?"
Saruna par animātisku līdzpastāvēšanu ar dabas norisēm, tradīcijām, tautisko dzīvesziņu, zudušām paražām un enerģētiskiem strāvojumiem.
ENG:
How do we get others to believe in our architectural ideas? How can we tell the story of a project with clarity, confidence, and care?
In this episode, Rokturis sits down with poet and educator Jeremy Hawkins, who teaches at ENSAS (École Nationale Supérieure d’Architecture de Strasbourg).
Together, we explore how to talk and write about architecture in ways that resonate. We discuss how to craft compelling narratives, present ideas clearly, and reflect critically on your own work. What are the most common pitfalls in student presentations? How do you draw attention to what really matters? And what can architects learn from writers about language, focus, and expression?
LV:
Kā panākt, lai citi notic mūsu arhitektūras idejām? Kā izstāstīt projekta stāstu skaidri, pārliecinoši un ar rūpību?
Šajā epizodē Rokturis sēžas pie sarunu galda ar dzejnieku un pasniedzēju Jeremy Hawkins, kurš pasniedz ENSAS (École Nationale Supérieure d’Architecture de Strasbourg).
Kopā mēs izzinām, kā runāt un rakstīt par arhitektūru tā, lai tas uzrunātu klausītāju. Mēs apspriežam, kā veidot spēcīgu naratīvu, skaidri prezentēt idejas un kritiski izvērtēt paša darbu. Kādi ir biežākie klupšanas akmeņi studentu prezentācijās? Kā pievērst uzmanību tam, kas patiešām svarīgs? Un ko arhitekti var mācīties no rakstniekiem par valodu, domu skaidrību un izteiksmes veidu?
Ko jums nestāsta mācībspēki?
Caur kādu rastru tu raugies uz pasuali?
Ingurds Lazdiņš gan dzīvē, gan arhitektūrā pauž dziļi racionālu un sistemātisku pieeju radošajam procesam, ko atpoguļo sevis radītajā rastru sistēmā. Viņa paša vārdiem: “rastrs, filts vai siets, vai binārais kods tas ir, kaut kas tāds, caur ko mēs varam uz pasauli paskatīties.”
Kāda ir to vieta Latvijas arhitektūras izglītībā?
Par arhitektūras interneta platformu A4D, tās rašanos un nozīmi Latvijas arhitektūras diskusiju kultūras veidošanā. Atskats uz leģendāro Bietes balvu- kā toreiz un tagad tiek uztverta konstruktīva kritika, un vai maz mūsdienās Latvijas kontekstā tā pastāv?
Arhitektūras un būvniecības attīstība mūsdienās ievērojami ietekmē vides kvalitāti, tādēļ šo jomu pārstāvjiem nepieciešama dziļa izpratne un atbildības sajūta. Arhitekte Marija Katrīna Dambe savā darbībā apliecina, ka arhitekta pienākums ir domāt ne tikai par formu un funkciju, bet arī par nākotni. Ar degsmi un pārliecību viņa iedvesmo arī jauno paaudzi — studentus — domāt par ilgtspējīgu un apzinātu arhitektūras un būvniecības mijiedarbību.
Epizodē noskaidrosim, kas arhitektam būtu jāņem vērā darba procesā, lai būvnieks ieceri var pilnībā realizēt? Kādi materiāli sekmē pozitīvu arhitektūras attīstību un kā arhitektūra var ietekmēt tās lietotāja uztveri?
Jau tagad vari noklausīties 5.epizodi “Kā būvēt mazāk un labāk?” kopā ar ''NOMAD architects'' arhitekti Mariju Katrīnu Dambi.
Latvijas ūdensmalas vienlaikus piedāvā gan izaicinājumus, gan iespējas.
Šajā sērijā Rokturis pārtop par “driķeri” un dodas uz pilsētu, kuras identitāti un attīstību noteikusi kuģniecība — LIEPĀJU.
Par spīti plašajiem pamestajiem rūpniecības un zvejniecības cehiem, pilsēta aktīvi meklē veidus, kā šīs teritorijas atdzīvināt un integrēt pilsētvidē.
Abi sarunas dalībnieki ir īsteni liepājnieki — bijušie un esošie Pilsētas arhitekti saistīti gan ar Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolu, gan ar dažādiem projektiem Tirdzniecības kanāla krastā- Agris Padēlis- Līns un Uģis Kaugurs.
Sarunā runāsim par to, kā no vietējā skatpunkta domāt par globāliem procesiem, un kā arhitektūra var kalpot kā instruments pārmaiņām.
Kādas iespējas un izaicinājumus sevī ietver industriālais mantojums Latvijas piekrastē?
Kāda ir vietējo kopienu un sabiedrības loma degradēto teritoriju atdzīvināšanā?
Kā jāmainās arhitekta lomai, lai atbildētu uz šiem izaicinājumiem?
Sērija kalpo arī kā tematisks ievads gaidāmajai RTU Arhitektūras vasaras skolai, kurā tiks pētīts, kā šādi pasākumi var kļūt par katalizatoru vietas attīstībai.
Par to un citiem jautājumiem — klausies podkāsta "Rokturis" jaunākajā sērijā.
Ceļi uz izcilību ir dažādi. Tomēr akadēmiskā pilnveide gan formālā, gan neformālā veidā spēlē izšķirošu lomu.
Šajā sērijā kopā ar latviešu arhitektu un Umea Universitātes pasniedzēju Zviedrijā Tomu Kokinu runāsim par to, kā vienviet apvienot mūsdienīgākās pērnieciskās un analītiskās metodes ar amatniecisku izpratni par materiālu un detaļām?
Kāda ir Zviedrijas mežniecbas nozares ietekmei uz Latvijas lielāko dabisko resursu- mežu?
Kā citādāk paraudzīties uz arhitektūru un ko varam mācīties no Zviedrijas izglītības sistēmas?
Kā vasaras skolas palīdz jaunajiem arhitektiem iegūt prasmes ar savām rokām radīt starptautiski atzītus objektus?
Jau tagad vari noklausīties 3. epizodi “Dialogs starp praksi un teoriju”.
Skaties jaunas podkāsta epizodes platformās Spotify, Youtube un Apple Podcasts!
Latvijas arhitekti ir pierādījuši, ka tie var sevi pierādīt ne tikai pašmājās, bet arī pasaulē.
Vai arhitektūra var kļūt par produktu ar augstu pievienoto vērtību un kas jādara, lai tavs darbs kļūst par identitātes zīmi ne tikai vietējā, bet arī plašākā mērogā? Kāpēc uzvarēt un piedalīties Igaunijas konkursos ir 10 reizes vienkāršāk nekā Latvijā?
Kur pavadīt studiju 3. kursu: Vācijā, Itālijā vai Zviedrijā? Kāpēc doties apmaiņas studijās? Kā izvēlēties piemērotāko universitāti un pieeju projektēšanai? Kur Jūs iztērēsiet tūkstošus tikai maketiem un projektu prezentēšanai, bet kur pietiks ar piešķirto Erasmus stipendiju? Cik daudz brīvā laika Jums būs, un kur varēsiet to pavadīt?
Atbildes uz šiem jautājumiem meklēsim jaunajā epizodē “Apmaiņas studijas arhitektūrā” kopā ar RTU bakalaura programmas “Arhitektūra” 3.kursa studentiem Mariju Ozolu un Kristeru Adrianu Ivsiņu.
We truly live in a time of changes, what once was considered science fiction can be and is becoming our reality in both utopian and dystopian sense. Climate crisis, overpopulation, technological advances, new construction materials, and behavioural patterns are a few precursors of the future world. In the unknown, architects must be the ones who look ahead of their time because it is the responsibility of architects to find solutions to the world today, not just the day after tomorrow but well after one's time. In this episode, we will discuss the challenges and changes of the future in architecture, the need for a new balance between humans and nature, the opportunities for new technologies, and how future architecture influences society and others.Live episode recording from the conversation festival "Lampa". With our guests Helmut Nežbort, Lilija Čepelieja, Matīss Šteinert, Helmi Marie Langseppe and the hoast Artūrs Dāvids Bieziņš.
Podkāsta pirmās sezonas viesu atbilžu apkopojums uz ierasto noslēguma jautājumu, uz kuru tad arī mēģinājām rast atbildi visu desmit epizožu garumā.
Kā pareizi šķirot? Kurā konteinerī jāmet savus atkritumus? Kā jau veikalā izvēlēties pareizo iepakojumu, kuru var pārstrādāt? Kāpēc joprojām dedzina atkritumus? Atbildes uz šiem jautājumiem šodien mums sniegs "Eco Baltia vide" tirdzniecības nodaļas vadītājs - Kristaps Dreimanis.
