Savā 95.dzimšanas dienā redzam, ka šīs radio pamatfunkcijas nav mainījušās kopš tā dibināšanas, tajā pašā laikā radio mainās, aug, veidojas. Raidījumā atskatāmies uz šiem 95 gadiem – skanīgiem un vēsturiskiem pieturas punktiem Latvijas Radio skanēšanas ceļā.

Latvijas Radio koris. Šī muzikālā apvienība no tās dzimšanas 1940. gada vasarā līdz šai dienai ir apzīmogota ar augstas kvalitātes zīmi. Raidījumā saruna ar kora diriģentiem Edgaru Račevski un Sigvardu Kļavu un vienu pirmajām Teodora Kalniņa dibinātā radiofona kora dalībniecēm - Elzu Margaritu Toni.

„Radio attīstību lielākā mērā traucē radiozaķi – slepeni radio uztvērēja ierīkotāji, kādu patlaban Rīgā ir ļoti daudz." Atklājam, cik liels bija sods šiem „radio-zaķiem”, kāda bija radio abonēšanas maksa, bet Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes muzeja speciālists Jānis Jansons stāsta, kādi izskatījās un cik maksāja pirmie radioaparāti Latvijā.

Laba un raita valoda, skaidra dikcija un patīkams tembrs – uz šiem trim vaļiem vēlams balstīties ikvienam profesionālam radio runātājam. Lūkojam, kādi bija noteikumi, lai kļūtu par radiofona spīkeru starpkaru Latvijā, kā notika radio diktoru meistarības slīpēšana pagājušā gadsimta nogalē un kādas tagad ir ziņu lasītāju prasmes.

1949. gada 5. novembrī Latvijas Radio sāk raidīt no savas jaunās mājvietas - 17. Jūnija laukuma 8 (tagad Doma laukums). Radio vajadzībām ir pārbūvēta bijusī Kredītbanka. Lūkojam, kas šajā vietā bija pagājuša gadsimta sākumā un kā noritēja bankas un vēlāk Radio būvdarbi.

„Mūsu radiofonam ir divas studijas – galvenā - pastā un otrā - Melngalvju zālē," vēstīja izdevums „Jaunā Nedēļa" 1927.gadā. Raidījumā lūkojam, kur bija šīs studijas un kā Latvijas pirmā brīvvalsts laikā tika pārbūvēts un iekārtots radiofons toreizējā Pasta un telegrāfa ēkā un kā noritēja radio darbība tūlīt pēc Otrā pasaules kara, kad Radio mājvieta bija Skolas ielā 6 - bijušā Ebreju teātra telpās.

Kā top Radio mazā lasītava, kad jaunāko grāmatu fragmentus priekšā lasa aktieris Gundars Āboliņš? To stāsta pats aktieris un raidījuma veidotāja Ingvilda Strautmane, bet kā agrāk tika glābtas Radio bibliotēkas grāmatas to atceras bijušais radio redaktors, dzejnieks Valdis Rūja. Savukārt LR3 Klasika raidījuma Grāmatu stāsti autore Liega Piešiņa runāa par to, kā literāti lasīja savus darbus radio ēterā.

Atskatoties uz jaunatnes raidījumiem pirms vairākām desmitgadēm - runājam par raidījumiem „Dzirkstele” un „Būsim pazīstami”.

Pirms gadiem 20 kopā sanāca daži jaunieši un vidusskolēni un izveidoja „Radiobumbu”. Rīcības brīvība veidojot sižetus, uzdrošināšanās darīt ko jaunu, un pāri visam milzīgs azarts būt daļai no Radio – tāds bija šis jauniešu raidījums, bet pirms septiņiem gadiem te piedzima jau vesels kanāls – Pieci.lv, kura zināmākais zīmols ir ikgadējais labdarības maratons „Dod pieci!”.

Tāpat kā komponisti rada mākslu no notīm, tā skaņu ierakstu režisori no skaņām uzbur ainavu. Šoreiz atcerēsimies, kā senāk tika rakstīti gulbji Rīgas kanālmalā, kā imitēt ķēdēs iekalta cilvēka staigāšanu - par to stāsta skaņu režisori Ungars Savickis, Maigonis Ozols, bet skaņu inženieri Aivars Štengelis un Jānis Finkenfūss stāsta, kā, translējot ierakstu, mušas uz mikrofona un vējš var apdraudēt šo procesu.

Lūkojam, kas skanēja un skan lauku cilvēkiem domātas pārraidēs, kā radio žurnālists Aivars Berķis rīkoja skaistuma konkursu slaucējām, bet bijušais Radio reklāmas daļas vadītājs Andris Morkāns vētīs pagājušā gadsimta 30. gadu radioklausītāju vēstules, kad pilsētnieki bija sašutuši par „mākslīgo mēslu stundām” - kā viņi nicīgi dēvēja lauksaimniecībai veltītos priekšlasījumus radiofonā.

Pārlūkojot uz Latvijas Radio 90. gadadienu tapušos ierakstus, vēlreiz paklausīsimies, kā saskrāpētai skaņu platei var atjaunot skanējumu un kā agrāk noritēja skaņu operatora darbs, kad no lenšu graizīšanas un līmēšanas pirksti kļuva jēli.

Vasaras saulgriežu laiks Latvijas Radio gadu gaitā ir skanējis atšķirīgi: ir bijuši gadi, kad programmā ne miņas no Līgo dziesmām, ir bijuši īpaši Jāņu laika iestudējumi, un nu jau gadiem ilgi ap šo laiku ir daudzinātas gan senas tautas līgotnes, gan populāras melodijas.

„1940. gadā Latvijā ienāk krievi un jau pirmajā dienā okupēja arī Radiofonu. Sākas pavisam citi laiki. Pirmais uzdevums, ko saņemu pēc krievu ienākšanas, bija nokopēt no plates Dunajevska padomju neoficiālo himnu „Varen plaša mana zem dzimtā”, ko vajadzēja spēlēt katru vakaru, programmu beidzot,” raksta komponists Jānis Mediņš, atceroties padomju varas ienākšanu. Radiofons tika pārvērsts par padomju ideoloģijas un propagandas ruporu. Raidījumā lasām tā laika radio darbinieku atmiņas un atskatu uz laika posmu radio 1940.- 1941. gadā sniedz muzikologs Arnolds Klotiņš.

" Nost… ar galvas telefona mokām! DAKITRON dod vislētāko skaļruņa uztveršanu bez antenas, bez dārgām anodbaterijām, bez skābes akumulatoriem un palīdz jums un Jūsu viesiem ar dziesmām un dejas mūziku jautri pakavēt laiku." Skaļruņi, plates, radioaparāti, šokolāde, zobupasta un siļķes - tā ir daļa no reklāmas, kas tika drukāta radiofona programmā starpkaru Latvijā. Reklāma un sludinājumi gan pirms gadiem 90, gan pagājušā gadsimta nogalē- par to runājam šajā raidījumā.   "

“Labvakar, mazais draudziņ!” - ar šiem vārdiem 1964. gadā Radio ik vakaru sāka raidīt pasaciņu pirms miega. Raidījumā skaidrojam, kāds bija sākums šim pasaku projektam, kas rakstīja pasakas, kas dziedāja miega dziesmiņas un kāda ir sajūta, kad radioļaudis tagad uzaicina kādu sabiedrībā zināmu cilvēku ierunāt šos vakara miega stāstus.

Ziņas ir radio centrālā ass un mugurkauls. Raidījumā Reiz radio... par to, kā tās mainījušās kopš teletaipa mašīnas lentas līdz interneta portāliem mūsdienās.

Radioteātris cauri gadiem. Par pirmo iestudējumu šajā teātrī, par aktieriem, par skaņu efektiem, par attēliem, kas radīti ar skaņas palīdzību- jeb dekorācijām un par iestudējumiem šajos laikos runās radioteātra režisori Irēna Cērmane, Andrejs Migla, Daina Strēlēvica un radioteātra producente Māra Eglīte.  

Arvīds Pārups – pirmais Radiofona diktors, diriģents un arī direktors – mierīgs, bet enerģijas pārpilns. Dzejnieks Jānis Akuraters, kura vadības laikā radiofonā iesākās raidījumi veltīti izcilu cilvēku piemiņai. Tad virkne padomju varai lojālu darboņu, starp kuriem var izcelt Pēteri Jērānu, lai arī pārliecinātu komunistu, bet prasīgu un profesionālu savā amatā. Inteliģence un vēlme ieviest kvalitatīvu latviešu mūziku – tāds bija Arnolds Klotiņš Radio vadītāja amatā pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā. Dzintris Kolāts, ilggadīgākais radio ģenerāldirektors, kura izveidojās LR 2, LR 3 "Klasika", LR 4.

Gaidot Latvijas Radio 95.dzimšanas dienu, pārlapojam mūsu darbavietas vēsturi, senus un ne tik senus ierakstus, lūkojam, kā norit radio attīstība un kādi cilvēki te ir strādājuši un strādā. Pirmajā šī cikla raidījumā stāsts par Radio dzimšanu 1925. gadā, radio torņu būvi 20. gadsimta 30. gados un arī šodiena, kad mēs raidām gan skaņu, gan attēlu no multimediju studijas.