Pēdējā raidījumā Nauda laiku lokos atceramies vairākus cikla raidījumus, ieklausoties dažās ekonomisku un ekonomikas vēsturnieku atziņas par pasaules un Latvijas ekonomikas attīstības pagātni, šodienu un nākotni.

Šobrīd Eiropas reģionā dzīvojam sociāli atbildīgā kapitālisma sistēmā, tas varētu šķist optimālais un tas, uz ko pasaulei vajadzētu tiekties. Kādas ir šī brīža pasaules ekonomikas attīstības tendences, varbūt ieskicējot nākotnes attīstības iespējas. Stāsta Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.

Saruna par Eiropas Savienības ekonomiku. Kāda ekonomiski ir Eiropas Savienība un kā ir mainījusies Latvijas ekonomika iestāšanās procesā un kopš iestāšanas Eiropas Savienībā.

Turpinām sarunu par samērā nesenu posma ekonomikas vēsturē.Tas ir laiks posms 20. gadsimta pēdējiem gadiem un līdz 21. gadsimta sākumam, no Padomju Savienības un visas padomju sistēmas sabrukuma līdz lielajai recesijai 2007.-2008.gadā. Tas ir ārkārtīgi nozīmīgs un piesātināts laika posms tieši no ekonomiskā viedokļa raugoties.

Saruna par samērā nesenu posma Latvijas ekonomikas vēsturē, brīdi, kad mūsu valsts un sabiedrība no padomju plānveida ekonomikas sāka veidoties par brīvā tirgus un ekonomikas sabiedrību.

Padomju ekonomika vēsturiski izveidojās 20. gadsimta 20 gados. Taču padomju ekonomikas modelis neradās tūlīt pēc 1917. gada apvērsuma. Pagāja vēl vismaz desmit gadi, pirms sāka noformēties tas, ko mēs iepazinām tad, kad Latvijā nonāca padomju okupācijā un Padomju Savienības sastāvā.

Pievēršamies saimnieciskajai politikai, kādu īstenoja Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms pēc 1934. gada 15. maija. Stāsta profesors Aivars Stranga

Ekonomikas vēsture Eiropā laika posmā pēc Pirmā pasaules kara. Stāsta ekonomikas vēsturnieks Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes profesors Viesturs Pauls Karnups.

Stāsts par pasaules ekonomikas un finanšu vēsturi sociālisma laikmetā. Sociālisms - industriālās revolūcijas laikmeta bērns, kas aizsākās kā ideju kopums 19. gadsimta pirmajā pusē. Kas ir tie sociālie un ekonomiskie apstākļi, kas rada nepieciešamību pēc sociālisma idejām.

Stāsts par pasaules ekonomikas un finanšu vēsturi kapitālisma laikmetā. Likumdošanā punkts, kuru uzskata, par kapitālisma iestāšanās mirkli, ir Lielā franču revolūcija 1789. gadā. Tiek pateikts, ka jebkurš var uzsākt uzņēmējdarbību, ka jebkuram var piederēt privātais īpašums, kas nebija iedomājams iepriekšējā laikā.

15. - 16. gadsimta robeža ir laiks, kad sāk runāt par agrajiem jaunajiem laikiem. Tas ir laiks, kas seko viduslaikiem. Šajā laikā tiek runāts par tā saukto “komerciālo revolūciju”. Tas ir laiks, kad sāk attīstīties bankas, kad tirgotāji savstarpējiem norēķiniem sāk izmantot naudu.

Turpinot raidījumu Nauda laiku lokos, šajā gadā uz naudu palūkosimies, kā ekonomisku, politisku un kulturālu faktoru vēstures gaitā. Šajā raidījuma par to, kādas finanšu sistēmas, ekonomiskās sistēmas un spēki darbojās Eiropā viduslaikos, stāsta vēsturnieks Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Andris Levāns.

Noslēdzošais raidījums divus gadus ilgušajā stāstījumu virknē par naudas vēsturi pasaulē un Latvijā. Saruna par eiro ieviešanu Latvijā un Latviju kā eirozonas valsti, stāsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Pēdējas desmitgadēs tapušās Latvijas naudas dizains, gan atjaunotā lata, gan Latvijas eiro monētu, gan Latvijas Bankas izdoto kolekcijas monētu.

Stāsts par valūtu, kura arī Latvijā šobrīd ir galvenais maksāšanas līdzeklis – eiro. Eiro šobrīd ir otra visvairāk lietotā un tirgotā valūta pasaulē, apgrozībā ir vairāk nekā kvadriljons eiro skaitlis, tas ir skaitlis, kas rakstāms ar 12 nullēm. Eiro ir samērā jauna valūta, kā maksāšanas vienība tā tiek lietota kopš 1999. gada, kā fiziska nauda kopš 2002. gada daļā Eiropas Savienības valstu.