Raidījums "Meistars Knehts" rudens cēlienu sāk ar tēmu, kas pirmoreiz tika aktualizēta tieši pirms pusotra gada – par kultūras mecenātismu. Toreiz tikāmies ar vairāku kultūras institūciju vadītājiem, dzirdējām skatījumu no viņu puses, un šodien vēlamies turpināt sarunu ar tiem, kuri ziedo un dara to ļoti dažādos veidos – ar uzņēmējiem. Studijā viesojas zvērinātā advokāte, "BDO Law" un "BDO Latvia" vadošā partnere Vita Liberte, Komunikācijas vadības aģentūras "Deep White" partnere un valdes locekle Krista Grasberga, Koksnes nozares uzņēmuma "Stiga RM" īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Andris Ramoliņš un zvērinātais advokāts, "COBALT" advokātu biroja vadošais partneris un LU fonda valdes loceklis Lauris Liepa. 

Sabiedrībā lielu popularitāti iemanto viedokļi, kas postulē, ka Latvijā viss ir slikti. Kopīgi paskatāmies uz šo jautājumu ar piecu Latvijā dzīvojošu citzemnieku acīm. Uz diskusiju festivāla "LAMPA" aicināja raidījums "Meistars Knehts", kurā tiek aplūkota sabiedrības temperatūra un noskaņojums, atspoguļotas tendences un aicināts domāt saprātīgi.

Vārdu savienojums "mākslīgais intelekts" pēdējos gados tiek intensīvi locīts visdažādākajos kontekstos – no informātikas līdz medicīnai, no militārās rūpniecības līdz mākslai un kultūrai. Lai gan mākslīgā intelekta pirmsākumi meklējami jau 20. gadsimta vidū, tā uzplaukuma laiks ir tieši pēdējā desmitgade, kad internetā pieejamās informācijas apjoma un tehnoloģiju attīstības saplūsme izraisījusi neskaitāmu mākslīgā intelekta rīku lavīnu. Un tam līdzi – daudz pārdomu un minējumu par mākslīgā intelekta lomu cilvēces nākotnē, tai skaitā – mākslā. Arī "Meistars Knehts" 2023. gadā diskutēja par ētiku mākslīgā intelekta rīku izmantošanā, jau toreiz apjaušot, cik ātri tehnoloģijas turpinās attīstīties un ka katrā nākamajā sarunā jau nonāksim pie arvien jauniem secinājumiem. Tā nu 2025. gada maijā "Meistars Knehts" atgriežas pie sarunas par mākslinieka un mākslīgā intelekta attiecībām tieši pašlaik. Spriežam par to, ko šodien uzskatīt par cilvēka radītu mākslu, par autorības jēdzienu un radošuma demokratizāciju, par MI rīku ietekmi uz realitātes izpratni un interpretāciju. Sarunbiedri: Ineta Sipunova – videomāksliniece, pēdējā laikā daudz interesējusies par mākslīgā intelekta rīkiem, strādājot pie operas "Salome" videoprojekcijām. AI radīts "cilvēkēdāja" tēls ir arī viņas veidotajās videoprojekcijās tikko tapušajai izrādei "Runcis zābakos" Latvijas Leļļu teātrī; Goran Gora – mūziķis un Ziedoņa muzeja vadītājs. Nesen vadīja koncertu "Simfoniskais hits ar Goran Gora. Ravela "Bolero" un mākslīgais intelekts", bet Imanta Ziedoņa mājās Murjāņos tagad dzirdami stāstījumi par dārzu, kur Ziedoņa balsī runā mākslīgais intelekts; Rūdis Bebrišs – filozofs un publicists, īpaši interesē estētikas un mākslas filozofijas tēmas; Andris Teikmanis – Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Profesionālās doktora studiju programmas direktors, aizrautīgs AI rīku pētnieks.

Raidījumā "Meistars Knehts" šoreiz runājam par Amerikas Savienoto Valstu kultūras iespaidu uz pasauli gan vēsturiskā aspektā, gan jo īpaši mūslaikos. Māras Rozenbergas un Oresta Silabrieža sarunbiedri ir žurnālists Pauls Raudseps, tulkotāja Ieva Lešinska-Geibere, komponists Krists Auznieks un kultūrpētnieks Deniss Hanovs.

Raidījuma "Meistars Knehts" jaunākajā laidienā runāsim par radošā darba novērtējumu skolā, balvu žūrijā, konkursā. Punkti, procenti, kompromisi, plusi un mīnusi... Ingas Saksones un Oresta Silabrieža sarunbiedre ir komponiste un skolotāja Evija Skuķe, kura citstarp uzsver: "Ciparu rezultāti būs līdzīgi, bet satura rezultāti atšķirsies. Tātad, manuprāt, to nemaz nav iespējams izmērīt pēc vienādotas skalas ar kaut kādu vienlīdz lielu jēgu." Tikām pusaudžu psihoterapijas speciālists Nils Konstantinovs novērojis lūk, ko: "Tas, kas Latvijā ir pilnīgi absurdi, ir tas, ka ministrijā pieņem lēmumu par to, kā katrā konkrētajā skolā mācīs katru konkrēto bērnu. Jebkurš skolotājs savus bērnus zina un saprot daudzkārt labāk nekā ministrijas ierēdnis, kurš viņus nekad dzīvē nav redzējis, varbūt pat klasē nav bijis!" Vēl sarunā piedaklās komponists un diriģents, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Andris Vecumnieks, kurš nekautrējas atzīt: "Es nevaru atrast tos kritērijus, lai pateiktu – draugs, tu spēlē neinteresanti..." Bet liteartūfilozofe Ieva Kolmane diskusijas gaitā sacīs tā: "Vērtēšana vienmēr notiek no varas pozīcijām, un tas, ka tu nodod varu audzēkņiem, lai tie vērtē cits citu – tas ir adrenalīns."

Šoreiz uzmanības centrā mūzikas klausīšanās un paradumu maiņa laikmetā, kad aktualitāti zaudē fiziskie datu nesēji. Kompaktdiski daudziem kļuvuši par suvenīru bez pielietojuma, kasetes mājās ir tikai retajam, vinila plates atgriežas kā stilīgs, tomēr nišas produkts, un kurš vairs atceras minidiskus un datu kasetes? Tikai pusotru gadsimtu garajā skaņu ierakstu vēsturē esam piedzīvojuši daudz pārmaiņu, bet pēdējās divās desmitgadēs straumēšanas platformas arvien vairāk izspiež no mūsu ikdienas fiziski taustāmus skaņu ierakstus. Kāda ir straumēšanas platformu vara pār mūsu gaumi un attieksmi pret mūzikas vērtību? Kā mainās albumu dramaturģija? Un kā nākotnei tiek glabāti tie ieraksti, kas fiziskā formātā nav izdoti?

Runājam par intelektuālo slinkumu. Tieši tādu virsrakstu savai nesen publicētajai esejai vācu teātra žurnālā Theater Heute ir likusi ukraiņu teātra zinātniece, režisore un tagad arī Ukrainas Bruņoto spēku kareive Olena Apčela.  Viņas eseja Māras Poļakovas tulkojumā nesen tika publicēta arī portālā "Satori”, un, domājot par nesen apritējušajām, stindzinošajām tūkstoš dienām kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā, mēs kopīgi lasām šo Olenas Apčelas ļoti būtisko tekstu par Rietumu nespēju un nevēlēšanos arī trīs gadus pēc kara sākuma mainīt savu postimperiālistisko optiku. 

Šoreiz sarunājamies par kultūras mantojumu pilsētvidē, un šo sarunu rosinājuši gan pēdējā laika notikumi ap Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja atklāto vēstuli pret nepārdomātām izmaiņām Rīgas vēsturiskajā centrā, gan arhitektu atbalsta vēstule pārvaldes ilggadējam vadītājam Jurim Dambim. Mūsu pamattēma — kā pilsētā sadzīvot pagātnei, tagadnei un nākotnei, kā līdzsvarot vēsturiskā mantojuma aizsardzību ar vēlmi attīstīt pilsētu un atdzīvināt Rīgas vēsturisko centru. Sarunbiedri: Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs, arhitekts Juris Dambis, kurš amatā ir beidzamo nedēļu; arhitekts, arhitektu biroja NRJA dibinātājs Uldis Lukševics; arhitekts un arhitektūras kritiķis Vents Vīnbergs; Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta eksperts UNESCO Pasaules mantojuma pārvaldības plānošanas jautājumos, arī arhitekts, pilsētplānotājs Aigars Kušķis.

Meistars Knehts sāk jauno sezonu ar paškritisku skatu uz sabiedriskajiem medijiem. Kāda patlaban ir sabiedrisko mediju vieta Latvijas kultūrtelpā? Cik lielu uzticību baudām un kas to nosaka? Cik pamatoti ir pārmetumi par viedokļu līdzsvara trūkumu? Mūsu sarunbiedri: filozofe Skaidrīte Lasmane, socioloģe Inta Mieriņa, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes vadošais pētnieks Jānis Juzefovičs un sabiedrisko mediju ombuds Edmunds Apsalons.

"Meistara Knehta" uzmanības lokā šajā reizē – saruna par datorspēlēm kā mūsdienu kultūras formu. Runājamies ar tiem, kuri izauguši ar spēlēm, un tiem, kuri nespēlē nemaz. Spriežam, vai un kādas digitālās spēles ir māksla, cik pamatoti ir pret tām vērstie aizspriedumi un kā šīs radošās industrijas attīstībā izskatāmies salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Apspriežam igauņu "Disco Elysium" un poļu "The Whitcher" panākumus, runājam par spēli "Papers, Please" kā morāli ētisku dilemmu trenažieri un pieminam vēl virkni nosaukumu, kas daļai sarunbiedru liek piekrītoši māt ar galvu, bet citiem – neizpratnē raustīt plecus. Šī saruna turpina publiskajā telpā aizsākto diskusiju par kultūras ministres Agneses Loginas ("Progresīvie") rosināto valsts atbalstu digitālo spēļu nozarei. Raidījumā piedalās mākslas zinātniece un kritiķe Santa Hirša, datorspēļu dizainers Aleksandrs Priedītis, datu zinātnieks un pedagogs Linards Kalniņš, un ierakstā – arī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, mākslas vēsturniece un izstāžu kuratore Inese Baranovska.

Šoreiz diskusija par tādu mūžvecu un mūžam aktuālu lietu kā kultūra un mecenātisms, kultūra un sponsorēšana. Publiskajā telpā šī tēma ik cilāta ik palaikam, atkal un atkal secinot, ka mecenātisma tradīcija pie mums ir vāji attīstīta un kultūra nav privāto finansētāju prioritāšu augšgalā, bet mūsu saruna šoreiz vairāk par to, ko darīt, lai to mainītu. Vismaz – kā to redz pašas kultūras nozares pārstāvji. Studijā – Dailes teātra direktors Juris Žagars, Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes loceklis Sandis Voldiņš, Ģertrūdes ielas teātra producente un Laikmetīgās kultūras NVO asociācijas vadītāja Maija Pavlova un kinorežisors, Latvijas Kultūras akadēmijas prorektors Dāvis Sīmanis. 

“Meistara Knehta” uzmanības lokā šoreiz jautājumi, kas turpina gruzdēt un uzliesmot dažādās diskusijās arī divus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā – par to, kā šajos apstākļos attiekties pret krievisko un padomju kultūras mantojumu, ko šie divi kara gadi mūsos ir mainījuši un likuši pārvērtēt. Kā sadzīvot ar savām dažādajām saknēm un pieredzēm, iekšējām pretrunām un ārējiem apstākļiem?

Šīmēneša "Meistara Knehta" diskusijai mūs rosinājis raksts portālā ir.lv ar ironisko virsrakstu "LOL nau vērc". Tas ir rakstnieces Ilzes Spergas pieredzes stāsts, pērnruden pirmoreiz kļūstot par Latvijas Universitātes (LU) docētāju, lai pasniegtu kursu "Ievads latgalistikā", un caur traģikomiskiem piemēriem parādot, kur prioritāšu skalā LU vadībai ir humanitārās zinātnes un cik birokrātiska un neieinteresēta var būt sistēma, kas aicina viņu strādāt.

Raidījuma tēma šoreiz – politkorektums. Un uzreiz jautājums: politkorektums vai cenzūra? Vai arī abi. Atsperamies no igauņu mākslinieka Marka Mēetamma bažām un vokeisma; runājam par jaunās paaudzes garīgo nebrīvību un studentu sasaistītību, labas izglītības trūkumu, cilvēku informācijas krājuma nepietiekamību, ģimeni, skolu un domstarpībām ar bērniem; pieļaujam jokošanas robežu nospraušanu; apspriežam drosmi, empātiju, stereotipus; piesaucam cenzūras pakāpes, mākslas provokācijas un laikabiedru spēju uztvert mākslasdarbu. Sarunbiedri ir režisors Elmārs Seņkovs, dzejniece Ingmāra Balode, komponists, cenzūras pētnieks Edgars Raginskis un filozofs Haralds Matulis.

Pēdējā desmitgadē Latvijā īpaši aktīvi attīstījusies džeza mūzika – šobrīd to var apgūt teju katrā mūzikas vidusskolā, vairāk nekā desmit gadus – arī Mūzikas akadēmijā. Daudzi mūziķi, kas mācījušies ārvalstīs, ar savu pieredzi atgriezušies Latvijā, daudz aktīvāk džezs skan koncertzālēs un neformālākās kultūrtelpās, džezu pamana arī Lielās mūzikas balvas žūrija, top aizvien jauni ieraksti, turpinās ilggadēji festivāli, džezs dažādās formās tiek atbalstīts ar valsts finansējumu, un šī gada 29. jūnijā nodibināta arī Latvijas Džeza asociācija. Kāda ir aktuālā situācija šobrīd – to mēģināsim noskaidrot šīs reizes raidījumā "Meistars Knehts". Runājam par džeza pārstāvniecību valsts līmenī, par finansējumu, meistarklasēm, eksportu, savstarpējo un starptautisko sadarbību, kā arī par darāmo tuvākajā nākotnē. Anete Ašmane-Vilsone un Inga Saksone uz diskusiju aicina fonda "Mūsdienu mūzikas centrs" valdes locekli, festivāla "Rīgas ritmi" rīkotāju Māri Briežkalnu, JVLMA Džeza katedras vadītāju, profesoru, VKKF Mūzikas nozares komisijas locekli, mūziķi Indriķi Veitneru, Latvijas Džeza asociācijas valdes locekli, LRBB izpilddirektoru, mūziķi Dāvi Jurku, mūzikas menedžeri, JVLMA pedagoģi, džeza žurnāla JAZZin.lv līdzdibinātāju Aleksandru Lini, mūziķi, komponistu, pedagogu Tomu Rudzinski.  

Raidījumā "Meistars Knehts" Māra Rozenberga un Orests Silabriedis atskatās uz 2. novembrī notikušo Dziesmu svētku izvērtēšanas konferenci un lielākajiem nākotnes jautājumiem, ko uzdevuši šīsvasaras Dziesmu un deju svētki. Sarunbiedri šoreiz ir tie, kuri šos jautājumus uzdod: žurnālistes Anete Ašmane-Vilsone un Lauma Spridzāne, kuras vadīja divas no konferences diskusijām, radio "Naba" raidījuma "Dziesmusvētku tīklos" vadītājs, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras koledžas docētājs Linards Kalniņš un ļoti zinātkārais un asredzīgais svētku vērotājs –aktieris un svētku uzzīmētājs Vilis Daudziņš.

Latvijas Radio 3 "Klasika" ēterā atgriežas raidījums "Meistars Knehts", un sezonu sākām ar sarunu par kultūras nozares politisko pārraudzību. Kādi bija 12 gadi "Nacionālās apvienības" vadībā, kādas izmaiņas varētu notikt tagad, kad vadības grožus pārņēmuši „Progresīvie”, ko vispār sagaidām no kultūrpolitikas un kā mums pietrūkst. Raidījuma viesi -  Žaņa Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone, filozofs Artis Svece, biedrības New East vadītājs Jorens Dobkevičs, teātra režisore Māra Ķimele un grāmatu redaktors Vents Zvaigzne.

Sezonas noslēguma raidījumā vēršam skatu Dziesmu un deju svētku virzienā. Dziesmu svētku 150. gadskārta atnākusi ne bez viļņošanās dažādos virzienos, parādot gan savas stiprās, gan vājās puses, un noteikti apliecinot, ka Dziesmu svētki joprojām ir ļoti svarīga un spēcīgas emocijas raisoša tradīcija lielā sabiedrības daļā. Šodien mēģinām no putna lidojuma paraudzīties uz amatierkustības ideāliem, realitāti un pārmaiņām, kas tajā notiek. Diskusijā dominē "Meistara Knehta" šīssezonas pamattēma: spēja un nespēja kalitatīvi sarunāties. Sarunbiedri: Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte, horeogrāfe un dejas pedagoģe Baiba Ķestere, diriģents Kaspars Putniņš un antropologs Viesturs Celmiņš. 

Šoreiz turpinām jau iepriekšējās "Knehta" epizodēs aizskartās, bet acīmredzami joprojām neizrunātās tēmas: krievu kultūras vieta Latvijas kultūrtelpā, atcelšanas kultūra, mākslas cenzūra un bieži vien neglītie veidi, kā mēs visi par to sarunājamies. Sarunbiedri: sociālās psiholoģijas profesors Ivars Austers, režisore Krista Burāne, filozofs Igors Gubenko un komponists Arturs Maskats.

Šoreiz runājam par mākslīgā intelekta arvien straujāko ienākšanu mūsu dzīvē. Sarunas impulss - ideja par Imanta Ziedoņa balss sintezēšanu tekstiem, kurus viņš pats nekad nav runājis. Sarunbiedri: uzņēmuma "Tilde" līdzdibinātājs Andrejs Vasiļjevs, aktieris, režisors un dramaturgs Kārlis Krūmiņš, bioētikas pētniece, Latvijas Universitātes asociētā profesore Signe Mežinska un publicists Eduards Liniņš.