2025. gadā apritēs 500 gadi, kopš ir iespiesta pirmā grāmata latviešu valodā. Grāmata nav saglabājusies, taču šis notikums iezīmē pagrieziena punktu Latvijas vēsturē, gan saistībā ar latviešu valodas un identitātes, grāmatniecības, rakstītā un drukātā vārda attīstību, gan attiecībā uz zināšanu, ideju un inovāciju apriti un izplatību Latvijas teritorijā.
Raidījumā “Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500” vēlamies izstāstīt stāstu, kā piecu gadsimtu garumā latviešu valoda un grāmatniecība ir laidusi dziļas saknes, kuras atklājot, varam izgaismot ne tikai mūsu vēsturi Eiropas un pasaules kopskatā, bet rast atbildes par mūsu turpmāko pastāvēšanu un attīstības ceļu. Runāsim par latviešu valodu, tās rakstītās formas izplatību un lietošanas paradumu izmaiņām cauri laikiem mūsdienīgā kontekstā.
Sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētniekiem un ekspertiem no citām zinātniskajām iestādēm meklēsim liecības par rakstiem, pierakstiem un tulkojumiem latviešu valodā, kas saglabājušies līdz mūsdienām un kam ir bijusi būtiska nozīme mazo valodu attīstībā Eiropā. Reportāžās atklāsim vietas, kas saistītas ar kādu no aplūkojamajiem vēsturiskajiem notikumiem un pētīsim iemeslus, kāpēc jaunas lietas radušās noteiktajā vēsturiskajā situācijā.
All content for Grāmatai pa pēdām is the property of Latvijas Radio 1 and is served directly from their servers
with no modification, redirects, or rehosting. The podcast is not affiliated with or endorsed by Podjoint in any way.
2025. gadā apritēs 500 gadi, kopš ir iespiesta pirmā grāmata latviešu valodā. Grāmata nav saglabājusies, taču šis notikums iezīmē pagrieziena punktu Latvijas vēsturē, gan saistībā ar latviešu valodas un identitātes, grāmatniecības, rakstītā un drukātā vārda attīstību, gan attiecībā uz zināšanu, ideju un inovāciju apriti un izplatību Latvijas teritorijā.
Raidījumā “Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500” vēlamies izstāstīt stāstu, kā piecu gadsimtu garumā latviešu valoda un grāmatniecība ir laidusi dziļas saknes, kuras atklājot, varam izgaismot ne tikai mūsu vēsturi Eiropas un pasaules kopskatā, bet rast atbildes par mūsu turpmāko pastāvēšanu un attīstības ceļu. Runāsim par latviešu valodu, tās rakstītās formas izplatību un lietošanas paradumu izmaiņām cauri laikiem mūsdienīgā kontekstā.
Sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētniekiem un ekspertiem no citām zinātniskajām iestādēm meklēsim liecības par rakstiem, pierakstiem un tulkojumiem latviešu valodā, kas saglabājušies līdz mūsdienām un kam ir bijusi būtiska nozīme mazo valodu attīstībā Eiropā. Reportāžās atklāsim vietas, kas saistītas ar kādu no aplūkojamajiem vēsturiskajiem notikumiem un pētīsim iemeslus, kāpēc jaunas lietas radušās noteiktajā vēsturiskajā situācijā.
No pirmās latviešu valodā iespiestās grāmatas 1525.gadā līdz grāmatas nozīmei latviskās identitātes saglabāšanai trimdā - esam pietuvojušies latviešu grāmatas piecsimtgadei. Raidījumu ciklu noslēdzam ar svarīgiem secinājumiem, citējam zīmīgus tekstus un aizlāpam arī dažus „caurumus”.
Sasniedzot raidījumu cikla Grāmatai pa pēdām finiša taisni, šo sēriju veltīsim latviešu trimdas literatūrai Zviedrijā. Kādu ietekmi uz grāmatniecību atstāja ziemeļnieciskā vide un Zviedrijas sabiedrība? Runāsim par apgādiem, kas savu darbību izvērsa tieši šajā zemē - tas bija Dagnijas un Jura Šleieru apgāds “Daugava” un Jāņa Abuča “Ziemeļblāzma”.
Trimdas bibliotēku un kultūras vērtību krātuvju likteņi. Šoreiz par latviešu bibliotēkām Anglijā, par Oto Bonga Baltijas Centrālo bibliotēku un citām krātuvēm. Izzinām, kā iegūt vērtīgus materiālus palīdzējis sauklis: „Nesvied prom, svied uz manu pusi”.
Viena no lielākajām latviešu bibliotēkām ārpus Latvijas meklējama Minsterē. Grāmatai pa pēdām sekojam arī trimdā, jo tur nācās doties latviešiem un viņu grāmatām. Šoreiz raidījumā sarunas Minsterē un Rīgā – kopā ar literatūrzinātniekiem Māru Gruduli un Jāni Ogu, bibliotekāri Dinu Krastiņu un Minsteres ēkas namzini Viktoru Kangeru.
Raidījumā stāsts par mūsu tautiešiem, kuri Otrā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās. Kādas grāmatniecības tradīcijas turpinājās Vācijā un citās zemēs, kāpēc nozīmīgi bija kalendāri un kāpēc bēgļu laika literatūru sākotnēji visspilgtāk apliecina dzeja? Runāsim arī par izdevējiem, kuri turpināja un uzsāka savu darbību.
Izdzīvošana, pielāgošanās - vārdi, kas raksturo grāmatniecības, tās darbinieku un autoru situāciju Otrā pasaules kara gados. Par grāmatniecību laikā, kad viena okupācijas vara nomaina otru, stāsts raidījumā Grāmatai pa pēdām.
Viņi abi pirms simt gadiem „kartēja” Latviju: Pēteris Mantnieks gluži praktiski, izdodot kartes un atlantus, bet Atis Freinats – apceļojot tūkstoš Latvijas grāmatnieku un zīmējot Latviju caur viņiem. Abu neparasto vīru stāsti raidījumā Grāmatai pa pēdām.
Iepazīstam tuvāk nozīmīgākās bibliotēkas Latvijā 20. gadsimta sākumā. Kādos virzienos darbojās Valsts bibliotēka, Latvijas Universitātes bibliotēka un kad veidojās lasītavas bērniem? Stāstām arī par Rīgas pilsētas bibliotēkas degšanu 1941. gadā un to, kā daži cilvēki parūpējās, lai mēs savas vēstures liecības šajā ugunsgrēkā nepazaudētu pilnībā.
Turpinot izzināt Latvijas 20.gadsimta pirmās puses ietekmīgākos grāmatu apgādus, šoreiz uzmanības centrā – „Valters un Rapa”, kas izdevumu apjoma ziņā bija nepārspēts un kura monumentālie izdevumi joprojām ir goda vietā daudzos grāmatplauktos.
Pavērsiens latviešu grāmatniecībā – Helmāra Rudzīša apgādā "Grāmatu draugs" grāmatas par 1 latu. Pētām, kādus biznesa paņēmienus Rudzītis izmantoja, arī to, kā izdevās dibināt skaņuplašu fabriku "Bellacord – Electro" un kādas atbildes pētnieki meklē joprojām.
Mūsdienās "Zelta ābeles" simbols vairs nav apgāds, bet apgāda zīme, "Zelta ābele", kuru zīmējis Voldemārs Krastiņš. Šis simbols vieno Latvijas skaistākās grāmatas konkursā "Zelta ābele", turpinot Miķeļa Goppera ideju par grāmatas komponēšanu.
Raidījumā šoreiz sekojam līdzi grāmatizdevēja Jāņa Rozes dzīvesstāstam. Viņš bijis augstsirdīgs cilvēks, kura mūžs noslēdzās traģiski. Runājam par to, kāda bija Jāņa Rozes darbība pirms grāmatu izdošanas, kādu autoru un kādu žanru darbi bija viņa apgāda paspārnē un cik liela nozīme bija grāmatu mākslinieciskajam noformējumam.
Grāmatniecības uzplaukuma laiks – tā raksturojams Latvijas Republikas 20. – 30. gadu periods. Par jaunajām iespējām un tradīciju turpinājumu, par aizrautīgiem profesionāļiem un spēcīgu nozares arodbiedrību, arī par grāmatniecības tiesisko un poligrāfisko bāzi, stāsts raidījumā Grāmatai pa pēdām.
Raidījumā aplūkojam, kā latviešu grāmatniecība un prese spēja izdzīvot Pirmā pasaules kara laikā un turklāt spēlēja izšķirošu lomu nācijas kopības saglabāšanā un ticībā savai valstīm. Skanēs arī Kārļa Skalbes kara reportiera piezīmes.
Raidījums Grāmatai pa pēdām iesoļo 20.gadsimtā un pievēršas latviešu grāmatniecības un preses attīstībai jaunāko laiku vēsturē. Sezonas pirmajā raidījumā pētām, kā rakstīto vārdu latviešu valodā ietekmēja 1905.gada revolūcijas nestās pārmaiņas un laiks līdz Pirmajam pasaules karam.
Piedāvājam 2. sēriju stāstam par veco un jauno druku. Turpinām sarunu ar Paulu Daiju, Pēteri Vanagu un Andu Baklāni un noskaidrojam, kā ortogrāfija grāmatām latviešu valodā mainījās 17. un 19. gadsimtā, kā to uztvēra sabiedrība, kādi notikumi vēsturē pielika punktu vecajai drukai un vai tā ir pavisam atstāta aizmirstībā.
Raidījumā ceļojam pa vairākiem gadsimtiem un vietām, jo stāstām par veco un jauno druku - jēdzieniem, kurus nereti vispārīgi attiecinām uz gotiskajiem burtiem senāk un mūsdienās lietoto antīkvu. Bet viss, protams, nav tik vienkārši - ne jēdzienos, ne arī paņēmienos, kā veco druku atšifrēt. Šoreiz stāsta 1. sērija.
Šoreiz runājam par bērnu literatūru. Iepazīstam Andreja Jesena veikumu – viņš uzskatāms par pirmo ievērojamo augstvērtīgās bērnu un jaunatnes periodikas un daiļliteratūras izdevēju Latvijā. Kopā ar Viesturu Zanderu un Alīsi Nīgali noskaidrojam, kas jauniešus literatūrā interesēja pirms 100 gadiem un šobrīd.
Pirms simtu desmit gadiem latviski iznāca pirmā bibliotekāru rokasgrāmata, kuras pamatprincipi ir pārsteidzoši aktuāli arī mūsdienās. Kas bija tās autors Teodors Līventāls un kāpēc bibliotēkas kļuva par šī sabiedriski un politiski rosīgā cilvēka mūža misiju?
Grāmata bija viņa svētdiena un darbdiena – šī frāze attiecas uz grāmatizdevēju Ansi Gulbi, kurš visu savu mūžu veltījis grāmatu izdošanai. Par nozīmīgākajiem izdevumiem, grāmatu sērijām un enciklopēdiju, par sadarbību un saraksti ar Raini stāsts raidījumā Grāmatai pa pēdām.
2025. gadā apritēs 500 gadi, kopš ir iespiesta pirmā grāmata latviešu valodā. Grāmata nav saglabājusies, taču šis notikums iezīmē pagrieziena punktu Latvijas vēsturē, gan saistībā ar latviešu valodas un identitātes, grāmatniecības, rakstītā un drukātā vārda attīstību, gan attiecībā uz zināšanu, ideju un inovāciju apriti un izplatību Latvijas teritorijā.
Raidījumā “Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500” vēlamies izstāstīt stāstu, kā piecu gadsimtu garumā latviešu valoda un grāmatniecība ir laidusi dziļas saknes, kuras atklājot, varam izgaismot ne tikai mūsu vēsturi Eiropas un pasaules kopskatā, bet rast atbildes par mūsu turpmāko pastāvēšanu un attīstības ceļu. Runāsim par latviešu valodu, tās rakstītās formas izplatību un lietošanas paradumu izmaiņām cauri laikiem mūsdienīgā kontekstā.
Sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētniekiem un ekspertiem no citām zinātniskajām iestādēm meklēsim liecības par rakstiem, pierakstiem un tulkojumiem latviešu valodā, kas saglabājušies līdz mūsdienām un kam ir bijusi būtiska nozīme mazo valodu attīstībā Eiropā. Reportāžās atklāsim vietas, kas saistītas ar kādu no aplūkojamajiem vēsturiskajiem notikumiem un pētīsim iemeslus, kāpēc jaunas lietas radušās noteiktajā vēsturiskajā situācijā.
