Kārtējā "Eurnet Plus Green Deal" jeb "Zaļā kursa" podkāsta epizodē runāsim par ekstrēmiem laikapstākļiem. Klimata galējības, ar kurām saskaras arvien vairāk reģioni, pārbauda eiropiešu spēju pielāgot savus ieradumus un dzīvesvietas.

Eiropas Savienība kopā ar citām lielākajām pasaules ekonomikām cenšas mazināt klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgoties tām, kā arī nodrošināt racionālāku Zemes resursu izmantošanu. Lai tas izdotos un lai Eiropas Savienības dalībvalstis šajā procesā gūtu panākumus, bloka rūpniecības nozarēm ir jāpaļaujas uz tādu darbaspēku, kam ir atbilstošas zināšanas un prasmes.

Lai piesaistītu mediju uzmanību, radikāli vides aktīvisti rīko nevardarbīgas pilsoniskā nepakļaušanās akcijas. Bet vai šīs akcijas patiešām darbojas?

Kārtējā "Euranet Zaļā kursa" raidierakstu sērijā runāsim par to, kā būtu jāvēršas pret lielākajiem vides piesārņotājiem, kuru darbība sekmē klimata pārmaiņas. Ar pātagu, vai tomēr ar burkānu?

Alternatīvās enerģijas, jo īpaši alternatīvo elektroenerģijas ražošanas avotu, attīstība pēdējās desmitgadēs ir pieaugusi, īpaši pēc naftas krīzēm, kas Eiropas Savienību skāra 20.gadsimta 70.gados un 80.gadu sākumā. Šis impulss ir tikai paātrinājies līdz ar klimata krīzi un Eiropas Savienības Zaļo kursu, nemaz nerunājot par jaunākajiem ģeopolitiskajiem notikumiem, uz kuriem norāda Vācijas vicekanclers un Zaļās partijas biedrs Roberts Hābeks. Kārtējā „Eurnet Plus Green Deal” jeb „Zaļā kursa” podkāsta epizodē kopā ar kolēģiem no Eiropas aplūkojam to, kā mēs, eiropieši, varam ietekmēt tā dēvēto “zaļo pāreju”, ko Eiropas Savienība ir uzsākusi. Šoreiz par vēja un saules enerģiju.

Cik daudz mēs patiesībā zinām par dabu? Vai mēs spējam atpazīt kokus, atšķirt putnu dziesmas, atpazīt savvaļas augus? Cik lielu nozīmi mēs piešķiram dabai un cik daudz pūļu pieliekam, lai to izprastu? „Eurnet Plus Green Deal” jeb „Zaļā kursa” podkāsta epizodēs kopā ar kolēģiem no Eiropas aplūkojam to, kā varam ietekmēt tā dēvēto “zaļo pāreju”, ko Eiropas Savienība ir uzsākusi. Šoreiz stāsts par dabas izzināšanu.

„Euranet plus Green Deal” jeb „Zaļā kursa” raidieraksta kārtējā  sērijā pievēršamies uzņēmumu lomai pārejā uz zaļāku saimniekošanu, jo privātajam sektoram būs liela nozīme tajā, lai Eiropas Savienība (ES) sasniegtu savu mērķi kļūt klimatneitrālai līdz 2050.gadam. ES ir reģistrēti 23 miljoni mazo un vidējo uzņēmumu, kuri nodarbina 83 miljonus cilvēku un rada aptuveni pusi no bloka iekšzemes kopprodukta.

Elles zemes virsū vai vēsas oāzes? Uz šādu jautājumu meklējam atbildes šajā "Euranet plus Green Deal" jeb "Zaļā kursa" raidieraksta sērijā, kas ir veltīta pilsētplānošanai.

Kārtējā „Eurnet Plus Green Deal” jeb „Zaļā kursa” podkāsta epizodē kopā ar kolēģiem no Eiropas aplūkojam to, kā mēs, eiropieši, varam ietekmēt tā dēvēto “zaļo pāreju”, ko Eiropas Savienība ir uzsākusi. Šoreiz runājam par koku stādīšanu un to ietekmi cīņā ar klimata pārmaiņām.

Kārtējā „Eurnet Plus Green Deal” jeb „Zaļā kursa” podkāsta epizodē kopā ar kolēģiem no Eiropas aplūkojam to, kā mēs, eiropieši, varam ietekmēt tā dēvēto “zaļo pāreju”. Šoreiz runājam par daudzajām un dažādajām problēmām, ko klimata pārmaiņas rada mūsu ikdienas dzīvē un novatoriskajiem risinājumiem, ar kuriem Eiropas iedzīvotāji nāk klajā, lai stātos tam pretī. Aplūkojam tendenci, kas pirmo reizi parādījās Ziemeļeiropā pirms vairākiem gadu desmitiem, bet tagad kļūst arvien izplatītāka visā Eiropā - klasteru mājokļi.

Cilvēki gadu tūkstošiem ir turējuši mājdzīvniekus. Un nekas neliecina, ka tas varētu mainīties. Gluži pretēji – tas kļūst arvien populārāk. Mūsu pūkainie, zvīņainie un spalvainie draugi sniedz mums mīlestību un ļauj rūpēties par kādu. Tāpat kā cilvēki, arī mājdzīvnieki rada atkritumus. Iespējams, visredzamākais atkritumu veids ir suņu izkārnījumiem paredzēti maisiņi, kas nereti ir pamanāmi mētājamies uz zemes.

Lielākā daļa no mums ir gatavi zināmā mērā mainīt savu dzīvesveidu planētas labā, cerot novērst turpmākas klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un vides degradāciju. Bet ko nozīmē „zināmā mērā”? Cik tālu mēs patiešām esam gatavi iet, kad runa ir par kompromisiem mūsu ikdienas dzīvē?  Žurnālisti uzrunāja cilvēkus visā Eiropas Savienībā, un "Euranet plus Green Deal" jeb "Zaļā kursa" raidierakstā skaidroja, kādas ir viņu robežas, un mēģinātu saprast, kas palīdzētu tās pārvarēt.

Kurš gan nav mēģinājis vizualizēt mūsu nākotnes mājas? Nākotnes mājas un ierīces ir mūsu iztēles auglis, taču katrs progresa aspekts sākas no mazākā idejas iedīgļa. Šodienas idejas ļaus nākotnes pasaulei reaģēt uz notiekošajām klimata, vides un enerģētikas krīzēm. Lai gan mēs nevaram paļauties tikai uz tehnoloģiju burvību, lai lietas mainītu, lielas pārmaiņas dažreiz var radīt neliela inovācija. "Euranet Plus" žurnālisti tiekas ar Eiropas dizaineriem, arhitektiem un citiem radošiem prātiem.

Kārtējā "Eurnet Plus Green Deal" jeb "Zaļā kursa" podkāsta epizodē kopā ar kolēģiem no Eiropas aplūkojam to, kā mēs, eiropieši, varam ietekmēt tā dēvēto “zaļo pāreju”, ko Eiropas Savienība ir uzsākusi. Šoreiz runājam par bīstamajiem atkritumiem.

Šajā "Euranet plus Green Deal" jeb "Zaļā kursa" raidierakstā aprunājamies ar zvejniekiem visā Eiropas Savienībā  - no Baltijas jūras līdz Atlantijas okeānam, no Vidusjūras līdz Melnajai jūrai. Eiropā pēdējos piecdesmit gados zivju patēriņš ir dubultojies, pateicoties arvien pieaugošajai izpratnei par to, ka ēst zivis ir veselīgāk un dabai draudzīgāk, nekā ēst gaļu. Taču tas ir novedis pie atsevišķu zivju sugu pārzvejas, bet nav palīdzējis uzlabot zvejnieku dzīves kvalitāti. Visā Eiropas Savienībā zvejnieki saskaras ar grūtībām, kas ir saistītas ar klimata pārmaiņām, zivju krājumu samazināšanos, piesārņojumu un enerģētiskas krīzi.  

"Euranet plus Green Deal" jeb "Zaļā kursa" raidierakstā šoreiz runājam par sabiedriskā transporta nākotni. Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2050. gadam samazināt satiksmes radītās emisijas par 90%, un viens no veidiem, kā to panākt, ir uzlabot sabiedrisko transportu, jo autobusi, vilcieni, tramvaji, metro un tamlīdzīgi transportlīdzekļi vienlaicīgi pārvadā daudz vairāk cilvēku nekā privātie transportlīdzekļi.

Kārtējā "Euranet Plus Green Deal" jeb "Zaļā kursa" podkāsta sērijā runāsim par ziediem. Ziedu dāvināšana jau sen ir bijusi un joprojām ir populāra tradīcija. Valentīndienā, svētkos, kas arvien biežāk tiek atzīmēti visā pasaulē, "Euranet Plus" žurnālisti tikās ar floristiem dažādās Eiropas Savienības valstīs, lai uzzinātu vairāk par bloka plaukstošo ziedu nozari.

Mājas atjaunošana, lai padarītu to energoefektīvāku, ir liels ieguvums klimatam un jūsu maciņam. Vai zinājāt, ka būvniecības nozare veido 40% no visa Eiropas enerģijas patēriņa? Un vai zinājāt to, ka tas ir arī lielākais Eiropas Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju avots, jo tas rada 36% no oglekļa emisijām? Šajā Euranet Plus Green Deal jeb Zaļā kursa podkāsta epizodē žurnālisti no visas Eiropas Savienības ir tikušies ar dažādiem iedzīvotājiem, lai saprastu, ko cilvēki domā par “renovācijas vilnī”.

Ziemassvētki ir tepat aiz stūra un daudzi ir aizņemti ar mājokļu dekorēšanu un iepirkšanos. Tomēr viss, kas saistās ar Ziemassvētkiem – dāvanu papīri, lampiņas, pirotehnika un eglītes – rada daudz atkritumu un būtiski ietekmē vidi. Šajā "Euranet plus Green Deal" jeb "Zaļā kursa" raidieraksta sērijā žurnālisti sarunājas ar cilvēkiem no visas Eiropas Savienības, īpašu uzmanību pievēršot blogeriem. Viņi sniedz daudz ieteikumu par to, kā mēs varam atzīmēt Ziemassvētkus ilgtspējīgāk.

Bieži izskan apgalvojums, ka sievietes ir priekšgalā cīņai pret klimata pārmaiņām un to ietekmi uz planētu. Ja tas tā ir, kāpēc tas tā varētu būt? Daži apgalvo, ka tas ir tāpēc, ka sievietes ir vairāk cietušas no mūsu dabiskās vides pasliktināšanās, savukārt citi uzskata, ka sievietēm vienkārši ir tuvāka saikne ar Māti Dabu. Šajā sērijā žurnālisti no visas Eiropas runā ar sievietēm, lai noskaidrotu, vai šī saikne starp dzimumu un klimatu patiešām pastāv.