Donalda Trampa un Sji Dziņpina tikšanās rezultāti. Ārkārtas parlamenta vēlēšanu rezultāti Nīderlandē nav labvēlīgi labējai "Brīvības partijai", kuras rīcība izprovocēja šo notikumu.

Savienotās Valstis ieviesušas pirmās nopietnās sankcijas pret Krieviju kopš Trampa stāšanās amatā. Tikmēr Savienoto Valstu prezidents devies turnejā pa virkni Āzijas valstu, slēdzot jaunas tirdzniecības un sadarbības vienošanās. Argentīnā nedēļas nogalē notika tā saucamās vidustermiņa vēlēšanas.

Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps atkal atmaidzis pret Krievijas diktatoru - nekādas papildu sankcijas Kremlim viņš nesola. Gruzijas attiecības ar Eiropu kļūst arvien saspringtākas, šoreiz ar īpaši Vāciju. Bet tepat kaimiņos, Igaunijā, aizvadītas pašvaldību vēlēšanas.

8. oktobrī Izraēlas valdības un organizācijas „Hamās” pārstāvji vienojās par karadarbības pārtraukšanu, balstoties Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa izvirzītajā miera plānā. Nobela Miera prēmija Venecuēlas opozīcijas līderei Marijai Korinai Mačado.

Republikāņiem un demokrātiem nespējot vienoties par kompromisu ASV Senātā, valdības darbs valstī apturēts jau otro nedēļu. No amata atkāpies Francijas jaunais premjers Sebastjēns Lekornī. Tas noticis nepilnu diennakti pēc tam, kad tika izziņots jaunās valdība sastāvs. Čehijas parlamenta vēlēšanās uzvarējusi bijušā premjerministra Andreja Babiša vadītā populistiskā partija.

Tapis 20 soļu miera plānu Gazas joslai. Moldovas parlamenta vēlēšanās valdošā proeiropeiskā Rīcības un solidaritātes partija saglabāja absolūto vairākumu parlamentā. Kopenhāgenā norisinās Eiropas Savienības samits.

Palestīnas valstiskums bez ASV atbalsta. Krievijas provokācijas rietumos pieaug. "ASV vārda brīvības tumšā diena"- vai Savienotās Valstis ievieš cenzūru?

Pavērsiens ASV un Baltkrievijas attiecībās. Čārlija Kērka slepkavības atskaņas. NATO uzsāk misiju "Austrumu sardze".

Vakar, 9. septembrī, Francijas premjerministrs Fransuā Bairū iesniedza prezidentam Emanuelam Makronam atlūgumu. Pieaug Krievijas uzbrukumu intensitāte Ukrainā, 10. septembrī vairāki Krievijas lidroboti, šķērsojuši Ukrainas rietumu robežu, ielidoja Polijas gaisa telpā.

Raidījuma uzmanības fokuss Āzijas virzienā. Ķīnā aizvadīts Šanhajas sadarbības organizācijas samits jeb "autokrātu festivāls" Tjaņdzjiņā. Nemieri Indonēzijā neļauj tās prezidentam doties vizītē uz Ķīnu.

Šodien Moldovā paredzēta trīs Eiropas politikas smagsvaru vizīte – Kišiņevā sagaida Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, Polijas premjerministru Donaldu Tusku un Vācijas kancleru Olafu Šolcu. Tas ir nepārprotams atbalsta žests Moldovas proeiropeiskajiem spēkiem. Savukārt Krievijā strauji kāpušas degvielas cenas, milzu rindas pie benzīntankiem un degvielas iegādes normas dažos šīs valsts reģionos – tāds ir Ukrainas gaisa uzbrukumu redzamais rezultāts. 

Šoreiz raidījumā par situāciju Gazā un par kaimiņvalsts Krievijas agresiju sarunāsies Rīgas Stradiņa Universitātes docētājs, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Toms Rātfelders un Analītikas un vadības grupas PowerHouse Latvia direktors, Rīgas Stradiņa Universitātes lektors Mārtiņš Vargulis.

Armēnijas, Azerbaidžānas un ASV līderi Baltajā namā paraksta kopīgu deklarāciju par mieru. Pasaule gaida Donalda Trampa un Vladimira Putina plānoto tikšanos Aļaskā 15. augustā. Politiskās aktvitātes Amerikas Savienotajās Valstīs.

ASV prezidents Donalds Tramps ir devis Krievijai laiku līdz piektdienai izlemt par kara apturēšanu Ukrainā, citādi solītas jaunas sankcijas. Krievijas uzsāktais karš īpaši izdevīgs ir bijis Indijai, kas pēdējo gadu laikā lēti iepirkusi daudz Krievijas naftas. Bet Lietuvā ir kritusi valdība pēc tam, kad no amata atkāpās premjerministrs.

Gruzijā valdošā partija "Gruzijas sapnis" pamazām izrēķinās ar saviem opozicionāriem, tos aizturot un liekot aiz restēm. Eiropā lielākā uzmanība ir pievērsta tirdzniecības vienošanās noslēgšanai ar ASV. Lūkojam saprast, kāpēc Šveice uz parlamentu vadītāju konferenci Ženēvā ir ļāvusi ierasties Krievijas domes vadībai?

­­­Ukrainā pēc piecus gadus ilga darba ir nomainīta valdība. Sīrijas dienvidos, kur šobrīd pēc asiņainām sadursmēm starp reliģiskajām kopienām – druziem un beduīniem iestājies saspīlējuma pilns miers. Pēc vēlēšanām Japānā ietekmi zaudējusi gadu desmitiem valdījusī Liberāldemokrātiskā partija.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena iztur uzticības balsojumu. Kurdistānas Strādnieku partija noliek ieročus. Arvien biežāk izskan izteikumi par iespējamu Šengenas sistēmas galu.

4. jūlijā, Savienoto Valstu Neatkarības dienā, Donalds Tramps parakstīja savu „Lielo daiļo likumprojektu”. Dažu dienu laikā Tramps te atsaka, te atkal sola ieročus Ukrainai. Ķīnas pārstāvji paziņo, ka Pekina nevarot pieļaut Krievijas zaudējumu karā Ukrainā.

Pēc visa spriežot, Krievijas bruņoto spēku vasaras ofensīva ir sasniegusi kulmināciju vai vismaz tuvu tai. Pagājušonedēļ jauna eskalācija iezīmējās arī jau kādu laiku saspringtajās attiecībās starp Armēnijas valsts varu un Armēņu apustulisko baznīcu. Un aizvadītajā nedēļas nogalē plaši pret valdošo politisko konjunktūru vērsti mītiņi notikuši divās Balkānu kaimiņvalstīs – Serbijā un Ungārijā. 

23. jūnija pievakarē pēc ASV Austrumkrasta laika prezidents Donalds Tramps savā sociālajā tīklā paziņoja, ka esot panākta vienošanās par uguns pārtraukšanu starp Irānu un Izraēlu. Vai tas pāraugs zināmā noregulējumā – par to pagaidām drošas pārliecības, protams, nav. Savukārt Savienoto Valstu prezidenta īpašais sūtnis Kīts Kellogs apmeklējis Minsku, kur tikās ar Baltkrievijas autoritāro vadoni Aļaksandru Lukašenku. Nākamajā dienā mediji izplatīja ziņu, ka no režīma cietumiem atbrīvoti un Lietuvā ieradušies četrpadsmit politieslodzītie.