“Ir viens interesants pētījums, kura dati parāda, ka pirmais, ko bērns ierauga savā apzinātajā dzīvē, ir viedierīce, jo mēs – pieaugušie, ļoti intensīvi tās lietojam,” saka klīniskais psihologs Edmunds Vanags.   Kas bērnam tiek “nolaupīts”, ja viņš pārāk agri sāk lietot viedierīces? Kā un vai tās ietekmē spēju koncentrēties, prasmi socializēties, valodas attīstību u.c. Noklausies jaunāko Tele2 podkāsta “Bez Limita” epizode, kurā Kristīne Virsnīte sarunājas ar klīnisko psihologu Edmundu Vanagu.

"Ir gadījumi, kad bērns sasniedzis tādu līmeni, ka viņu aicina uz pasaules līmeņa turnīriem, bet vecāki nemaz nezina, ka bērns nodarbojas ar e-sportu," stāsta Jānis Dzērve, kurš ir e-sporta aģentūras Goexanimo vadītājs un Latvijas Elektroniskās Sporta Federācijas valdes priekšsēdētājs. Noklausies jaunāko Tele2 podkāsta “Bez Limita” epizodi, kurā Kristīne Virsnīte sarunājas ar J. Dzērvi par e-sportu Latvijā un pasaulē. Vai zinājāt, ka Eiropā pirms pāris gadiem jau bija 18 fakultātes, kurās var apgūt ar e-sportu saistītu izglītību?

“Grāmata bez cilvēka blakus, bez sarunas par to var būt kaut kas ļoti vientuļš un neuzrunājošs,” tā par pieaugušā lomu bērnu lasītprasmes veicināšanā saka Maija Treile, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja. Aptaujas dati liecina, ka pēdējā gada laikā nevienu grāmatu nav lasījuši aptuveni 30 % Latvijas iedzīvotāju. Kā veicināt lasītprieku un lasītprasmi bērnu un pieaugušo vidū digitālajā laikmetā? Cik liela loma ir vecākiem, kas lasa priekšā bērniem? Vai ir atšķirība tam, ja lasām grāmatu papīra formā, digitālā vai audio formātā. Par to un daudz ko citu klausieties jaunākajā Tele2 podkāsta “Bez Limita” epizodē, kurā Kristīne Virsnīte sarunājas ar Maiju Treili. 

Cik daudz bilžu vai video glabājas tavā telefonā? Cik viegli tev atrast kādu attēlu vai dokumentu savā viedierīcē? Cik daudz vēstuļu tavā e-pastā stāv neizlasīti? Noklausies jaunāko Tele2 podkāsta “Bez limita” epizodi, kurā Kristīne Virsnīte sarunājas Daci Šķirmanti par digitālo kārtību un to, cik tā ir svarīga, lai nerastos digitālā pārslodze. 

Ja saskaramies ar sarežģītu vai neērti izstrādātu funkcionalitāti kādā interneta mājaslapā, vairums no mums risinājumu atrod un vajadzīgo darbību paveic aptuveni piecās minūtēs. Taču cilvēkam ar redzes traucējumu šāda nepārdomāta un nepieejama digitālā vide var prasīt pat 40 minūtes laika. Jaunākajā “Tele2” podkāsta “Bez Limita” epizodē  sarunu ar digitālās piekļūstamības ekspertu Pēteri Jurčenko par to, kas īsti ir digitālā piekļūstamība un kā mazi knifiņi var radīt lielu laika patēriņu cilvēkiem ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem.

“Bērni līdz 10 gadu vecumam ir lielākā riska grupām, īpaši meitenes. Ar šo vecuma grupu ir visvieglāk manipulēt,” tā, komentējot jautājumu par uzmākšanos digitālajā vidē, stāsta Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska. Drossinternets.lv dati rāda, ka 17 % bērni vecumā no 8 līdz 17 gadiem, kas ir pildījuši testu, lai pārbaudītu savu draudzību internetā, apliecina, ka viņiem ir piedāvāta nauda vai dāvanas apmaiņā pret kailfoto. Kā runāt ar bērniem par seksuālās izmantošanas riskiem internetā un kā tos pamanīt? Noklausies Tele2 podkāsta “Bez Limita” jaunāko epizodi, kurā Kristīne Virsnīte sarunājas ar Maiju Katkovsku.

Tikai no 19. gs. mēs varam runāt par mūsdienās labi saprotamo divu cilvēku romantisko iepazīšanos, jo līdz tam par bērnu laulībām vienojās ģimenes. Kā cilvēki iepazīstas un veido attiecības digitālajā laikmetā? Kas ir Tender izdegšana? Kā Tinderis un citi sociālie tīkli ietekmē un maina attiecību veidošanos. Par to visu saruna ar sociālanatropoloģi Ilzi Žukovu, kura ir pētījusi attiecību veidošanu Tinderī un to, kā mūsdienās iepazīstas vecāka gadagājuma cilvēki. 

Kā modernās tehnoloģijas ietekmē darbiniekus šodien un ietekmēs nākotnē, kādas prasmes mums būs nepieciešamas un vai tiešām mākslīgais intelekts aizstās cilvēka darbu. Par to un daudz ko citu jaunākajā “Tele2” podkāsta “Bez Limita” epizodē, kurā Kristīne Virsnīte sarunājas ar cilvēkresursu konsultāciju aģentūras ERDA dibinātāju Zani Čulkstēnu.

“Cilvēki uzskata, ka telefona lietošana pie automašīnas stūre nav laba prakse, bet ir pieņemama, taču telefona lietošana baznīcā – nē, tas ir slikti,” tā saka Latvijas Universitātes profesors Ivars Austers, komentējot vienu no Latvijā veiktajiem pētījumiem un to, kā sociālās normas ietekmē mūsu uzskatus, uzvedību. Noklausies jaunāko Tele2 podkāsta “Bez Limita” epizodi ar I.Austeru par telefona lietošanu pie auto stūres, kā emocionālas ziņas ietekmē auto vadīšanu un kuri autovadītāji, runājot pa telefonu, samazina ātrumu, bet kuri gluži pretēji – brauc ātrāk.

“Start-up jeb jaunuzņēmumu nozare ir balstīta uz attiecībām, tīklošanos, jo investori investē ne tikai pakalpojumā vai produktā, bet arī komandā – cilvēkos,” tā saka konferences “TechChill” vadītāja Annija Mežgaile. Noklausies jaunāko “Tele2” podkāsta “Bez Limita” epizodi pa start-up vidi Latvijā, kā būt veiksmīgam šajā vidē, cik vienota ir jaunuzņēmumu komunā un daudz ko citu.

“Mēs neviens nepiedzimstam par labiem sarunu biedriem. Mēs šīs prasmes apgūstam mūža garumā, mijiedarbībā ar citiem cilvēkiem,” tā saka sarunu festivāla LAMPA dibinātāja Ieva Morica. Noklausies jaunāko Tele2 podkāsta “Bez Limita” epizodi, kurā Kristīne Virsnīte sarunājas ar Ievu Moricu par cieņpilnu komunikāciju, ko tā dod sarunu biedriem, kādi priekšnoteikumi jāievēro, lai šāda saruna rastos. Un pats būtiskākais - mums ir jāspēj turpināt sarunāties.

“Tas ir mūžizglītības jautājums,” tā saka bijušais Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departamenta vadītāja vietnieks Rihards Bambals, runājot par to, kā izvairīties no iekrišanas dezinformācijas lamatās. Noklausies jaunāko Tele2 podkāsta “Bez Limita” epizodi, kurā Kristīne Virsnīte sarunājas ar komunikatoru Rihardu Bambalu par to, kādēļ sociālie tīkli ir pateicīgi dezinformācijas un propagandas izplatīšanai?

Ar ko atšķiras vientulība no vienatnes? Vai justies vientuļi ir normāli? Cik dziļas saites varam izveidot sociālajos tīklo ar citiem cilvēkiem? Par šiem un daudziem citiem jautājumiem, saruna ar ārsti psihoterapeiti Agiju Tommi.

Kādēļ vecāki publicē bērnu bildes sociālajos tīklos? Ko par to domā bērni un kā tas var ietekmēt bērna dzīvi nākotnē? Par ko padomāt, pirms publicēt bērnu bildes vai video sociālajos tīklos. Noklausies "Bez Limita" jaunāko epizodi ar geštaltterapeiti Aigu Gavari.

“Visām cilvēku darbībām pamatā ir iemesls, kāpēc viņš to dara. Mums patīk darīt to, ko mēs saprotam, kāpēc mēs to darām. Mūsdienās bērni reāli nesaprot, kādēļ viņiem tā matemātika ir vajadzīga,” stāsta Ernests Kazakevičs, kurš TikTok platformā jauniešiem māca matemātiku.

“No kognitīvās psiholoģijas pētījumiem zināms, ka cilvēka informācijas apstrādes spēja ir ierobežota. Piemēram, cilvēks spēj īslaicīgi paturēt prātā un apstrādāt diezgan ierobežotu daudzumu informācijas. To sauc par darba atmiņu. Ja skolēnam darba atmiņa visu laiku ir pārslogota, tas paņem resursus no viņa “procesora”, runājot līdzībās ar datoru terminoloģiju,” tā saka psiholoģijas doktore, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes vadošā pētniece Liena Hačatrjana.

“Ja cilvēks ir veiksmīgs, dzīvē daudz sasniedzis, viņam ir labs darbs un ģimene, ir lielāka iespējamība, ka šādi cilvēki domās, ka zina, kā “strādā pasaule”. Bet mēs neviens neesam perfekti. Mūs visus ietekmē emocijas un dažādi manipulācijas paņēmieni,” saka politologs Mārtiņš Hiršs.

“Mēs esam sākuši patērēt sevi. Mēs prasām savam tēlam novērtējumu no citiem,” tā par patērētājiem digitālajā vidē saka RTU pētniece, zinātņu doktore Ilze Jankovska, kura veikusi pētījumu “Patērētāja dubultā dzīve”. Kā sarunā atzīst I. Jankovska, būtiskākās atšķirības starp dzīvi digitālajā un reālajā vidē saistās ar patērētāju attieksmi pret notikumiem, dzīvesstilu, viedokli par dažādiem jautājumiem un uzdrīkstēšanos darīt, proti, digitālajā dzīvē mēs par kaut ko iestājamies, bet reālajā dzīvē to nerealizējam. Par to arī saruna šajā podkāsta epizodē – par cilvēku dubultajām dzīvēm.

“Digitālā dzīve ar vārdu un uzvārdu nav kaut kāda atsevišķa paralēlā pasaule. Anonīmas rupjības digitālajā vidē ir sabiedriskās kārtības jaukšana, kuru mūsdienu sabiedrībā nevajadzētu ignorēt,” tā modes māksliniece Indra Salceviča. 

“Mākslīgais intelekts ir kļuvis par apspriestāko tematu daudzos uzņēmumos un draugu kompānijās, jo dažādi MI rīki šobrīd ir pieejami jau ļoti lielai sabiedrības daļai. Iepriekš tam bija nepieciešamas visai specifiskas zināšanas,” saka Tele2 produktu un inovācijas nodaļas vadītājs Arvils Kupris.