Vada: Valters Zariņš, Krišjānis Lācis, Raivis Bičevskis un Andris Levāns.
Kultūras, ideju, notikumu vēsturei veltītajā raidījumā “Vēstures ķīlis” filozofi un vēsturnieki - Latvijas Universitātes doktoranti (LU) Valters Zariņš un Krišjānis Lācis, LU prof., Raivis Bičevskis un LU asoc. prof. Andris Levāns dažādu izglītojoši atcerīgu interviju, sarunu, diskusiju, lasījumu un intervenču ceļā veidos šādus gaistošus vēstures ķīļus, laika okeāna mainīgajās straumēs dzenot ķīļus un būvējot plostus, lai pārlaistu pagājības vētru, uzceltu nogrimušo un kopā ar Faustu teiktu: “mirkli, tu esi skaists, jel stājies!” Apstādinātais, izteikts vārdos, iegūst pārlaicīgu raksturu, kas izmaina likteņus. "Vēstures ķīlī" visi laiki ir klātesoši, tie plūst un šaudās visos virzienos, un nekas nav tā vienkārši beidzies vai aizmirsts.
Kādā klasiskā videospēlē Persijas princis saka šādi: “vairums ļaužu domā, ka laiks ir kā upe, kas droši un raiti plūst vienā virzienā, bet es esmu redzējis laika seju un varu teikt, ka šie ļaudis maldas. Laiks ir okeāns vētras laikā.” Tiešām, laiks nav noslēgts, pabeigts un viengabalaini paredzams veselums. Laika vētrainais okeāns sastāv no paralēlām strāvām, dīvainas cēlonības, milzīgiem pretrunu viļņiem, kustības visos virzienos un mānīga klusuma, zem kura slēpjas sen nogrimuši vraki un bīstami rifi. Vienīgais, kas cilvēkam šīs laika jūras priekšā atliek, ir atmiņa un vārdi, kas mainīgajā kustībā iedzītu ķīli un kaut uz brīdi laika viļņus pieturētu, ļaujot pārskatīt nemierīgos ūdeņus un izceltu tajos sen slēpto, nogrimušo, aizmirsto. Bet tikai uz brīdi. Vārdos satvertās un izstāstītās atmiņas, tik plūdenas un gaistošas, var saukt par vēsturi, laika okeānā iedzītu ķīli kā īslaicīgu pieturas punktu. Pati stāstītā un atminētā vēsture ir kā ķīlis, kas satur kopā kuģi, kuram īsu brīdi ļauts droši mērot nemierīgo laika okeānu.
All content for Vēstures ķīlis is the property of Radio NABA and is served directly from their servers
with no modification, redirects, or rehosting. The podcast is not affiliated with or endorsed by Podjoint in any way.
Vada: Valters Zariņš, Krišjānis Lācis, Raivis Bičevskis un Andris Levāns.
Kultūras, ideju, notikumu vēsturei veltītajā raidījumā “Vēstures ķīlis” filozofi un vēsturnieki - Latvijas Universitātes doktoranti (LU) Valters Zariņš un Krišjānis Lācis, LU prof., Raivis Bičevskis un LU asoc. prof. Andris Levāns dažādu izglītojoši atcerīgu interviju, sarunu, diskusiju, lasījumu un intervenču ceļā veidos šādus gaistošus vēstures ķīļus, laika okeāna mainīgajās straumēs dzenot ķīļus un būvējot plostus, lai pārlaistu pagājības vētru, uzceltu nogrimušo un kopā ar Faustu teiktu: “mirkli, tu esi skaists, jel stājies!” Apstādinātais, izteikts vārdos, iegūst pārlaicīgu raksturu, kas izmaina likteņus. "Vēstures ķīlī" visi laiki ir klātesoši, tie plūst un šaudās visos virzienos, un nekas nav tā vienkārši beidzies vai aizmirsts.
Kādā klasiskā videospēlē Persijas princis saka šādi: “vairums ļaužu domā, ka laiks ir kā upe, kas droši un raiti plūst vienā virzienā, bet es esmu redzējis laika seju un varu teikt, ka šie ļaudis maldas. Laiks ir okeāns vētras laikā.” Tiešām, laiks nav noslēgts, pabeigts un viengabalaini paredzams veselums. Laika vētrainais okeāns sastāv no paralēlām strāvām, dīvainas cēlonības, milzīgiem pretrunu viļņiem, kustības visos virzienos un mānīga klusuma, zem kura slēpjas sen nogrimuši vraki un bīstami rifi. Vienīgais, kas cilvēkam šīs laika jūras priekšā atliek, ir atmiņa un vārdi, kas mainīgajā kustībā iedzītu ķīli un kaut uz brīdi laika viļņus pieturētu, ļaujot pārskatīt nemierīgos ūdeņus un izceltu tajos sen slēpto, nogrimušo, aizmirsto. Bet tikai uz brīdi. Vārdos satvertās un izstāstītās atmiņas, tik plūdenas un gaistošas, var saukt par vēsturi, laika okeānā iedzītu ķīli kā īslaicīgu pieturas punktu. Pati stāstītā un atminētā vēsture ir kā ķīlis, kas satur kopā kuģi, kuram īsu brīdi ļauts droši mērot nemierīgo laika okeānu.
Vēstures disciplīnu pirms 2600 gadiem radīja viens cilvēks. Viņa radītajā tekstā mijas Sofokla cienīga traģēdija, homērisks vēriens, kā arī joprojām vēstures rakstniecībā nepārspēta māka organizēt informāciju, lai cik neticama, daudzpusīga vai pat nepatiesa tā būtu. Teksta vērtība slēpjas tā varā neapzināti joprojām diktēt ceļu tam, kā mēs izvēlamies domāt par savu pagātni, tagadni un mūsu pašu funkciju šī ceļa veikšanā. Gan kā vēstures stāstu patērētājiem, gan, iespējams, vēl vairāk kā vēstures stāstu radītājiem.
Ko nozīmē Hērodota darba virsraksts? Kā mītu vai eposu atšķirt no vēstures? Vai Herodota darbs vispār ir par Grieķu-persiešu kariem? Vai tiešām sievietes Ēģiptē urinē stāvus? Kā Hērodots ir ietekmējis mūsu uztveri par veidu kā organizēt stāstus par pagātni? Kā pusē īsti ir Hērodots? Vai Austrumu - Rietumu konflikts ir viena no galvenajām vēstures izpratnes asīm?
Raidījumā par Hērodota iespaidu uz vēsturisko domu sarunājas Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes zinātniskie asistenti Krišjānis Lācis un Rūdolfs Reinis Vītoliņš.
Vēstures ķīlis
Vada: Valters Zariņš, Krišjānis Lācis, Raivis Bičevskis un Andris Levāns.
Kultūras, ideju, notikumu vēsturei veltītajā raidījumā “Vēstures ķīlis” filozofi un vēsturnieki - Latvijas Universitātes doktoranti (LU) Valters Zariņš un Krišjānis Lācis, LU prof., Raivis Bičevskis un LU asoc. prof. Andris Levāns dažādu izglītojoši atcerīgu interviju, sarunu, diskusiju, lasījumu un intervenču ceļā veidos šādus gaistošus vēstures ķīļus, laika okeāna mainīgajās straumēs dzenot ķīļus un būvējot plostus, lai pārlaistu pagājības vētru, uzceltu nogrimušo un kopā ar Faustu teiktu: “mirkli, tu esi skaists, jel stājies!” Apstādinātais, izteikts vārdos, iegūst pārlaicīgu raksturu, kas izmaina likteņus. "Vēstures ķīlī" visi laiki ir klātesoši, tie plūst un šaudās visos virzienos, un nekas nav tā vienkārši beidzies vai aizmirsts.
Kādā klasiskā videospēlē Persijas princis saka šādi: “vairums ļaužu domā, ka laiks ir kā upe, kas droši un raiti plūst vienā virzienā, bet es esmu redzējis laika seju un varu teikt, ka šie ļaudis maldas. Laiks ir okeāns vētras laikā.” Tiešām, laiks nav noslēgts, pabeigts un viengabalaini paredzams veselums. Laika vētrainais okeāns sastāv no paralēlām strāvām, dīvainas cēlonības, milzīgiem pretrunu viļņiem, kustības visos virzienos un mānīga klusuma, zem kura slēpjas sen nogrimuši vraki un bīstami rifi. Vienīgais, kas cilvēkam šīs laika jūras priekšā atliek, ir atmiņa un vārdi, kas mainīgajā kustībā iedzītu ķīli un kaut uz brīdi laika viļņus pieturētu, ļaujot pārskatīt nemierīgos ūdeņus un izceltu tajos sen slēpto, nogrimušo, aizmirsto. Bet tikai uz brīdi. Vārdos satvertās un izstāstītās atmiņas, tik plūdenas un gaistošas, var saukt par vēsturi, laika okeānā iedzītu ķīli kā īslaicīgu pieturas punktu. Pati stāstītā un atminētā vēsture ir kā ķīlis, kas satur kopā kuģi, kuram īsu brīdi ļauts droši mērot nemierīgo laika okeānu.
