Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi par amerikāņu literāta Frēnsisa Skota Ficdžeralda 1934. g. romānu Ir maiga nakts, ko pats autors uzskatīja par savu nozīmīgāko darbu. Kaut gan šis gads Latvijā un pasaulē aizvadīts svinot “Lielā Getsbija” – vēl viena pārsvarā pārprasta kanoniskā amerikāņu romāna – simtgadi, dažādi literatūras apskatnieki un pētnieki izcēluši tieši “Ir maiga nakts” noapaļotību un pilnu atbilstību Ficdžeralda mākslinieciskajām spējām un iecerēm. Sarunas sākumā pievēršas iemesliem, kāpēc lielās ekonomiskās krīzes izskaņā publika nesaprata it kā kārtējo Ficdžeralda stāstu par amerikāņu džeza laikmeta bagātnieku pārmērībām, ballītēm un smalkajām kaitēm Eiropas kūrortos, lai gan Ficdžeralds kinematogrāfiski vizuālā un vienlaikus psiholoģiski trāpīgā valodā apraksta brūkošu laulību 12 gadu garumā, pakāpenisku rakstura deģenerāciju, pašdestruktīvu izvēļu sekas, ļaušanos kārdinājumiem un sapīšanos psihiskās slimības mistērijā, skaistuma apsēstībā un citās pašapmāna formās. Sarunā arī aplūkota un noraidīta Ficdžeralda iespējamā mizogīnija, vīrieša un sievietes attiecību dinamika, Ficdžeralda smagās un neuzticības sagandētās attiecības ar savu sirgstošo sievu Zeldu, kā arī slavēts pats Ficdžeralds kā gluži vienkārši labs, sava laikmeta nosacījumos neiestrēdzis rakstnieks, kura pirms gandrīz 90 gadiem teiktais ir “moderns” un laikmetīgs vēl šodien. Tiek izteikta tēze, ka Ficdžeralds, iespējams, ir labāks amerikāņu rakstnieks nekā Ernests Hemingvejs. Galu galā sarunā Ficdžeralds tiek izcelts kā rakstnieks, kurš, lai gan līdzīgi saviem varoņiem ir apburts ar skaistumu, tomēr spēj saglabāt līdzsvaru starp nemoralizēšanu un vienlaicīgi skaidru, brīžiem sāpīgu brīdinājumu no dekadentas un morāli deģenerētas dzīves.

Literatūra:

Frēnsiss Skots Ficdžeralds. Ir maiga nakts. Tulk. Valda Kumuśka. Rīga: Liesma, 1976.gads.