Anna Turka 12 gadu laikā savā ģimenē ir uzņēmusi 13 audžubērnus. Piedzīvojusi izdegšanu darbā sociālajā dienestā, Anna pieņēma lēmumu savas zināšanas un laiku veltīt grūtībās nonākušajiem bērniem, dāvājot viņiem ģimeni un rūpes.
Šajā sirsnīgajā sarunā Anna dalās savā audžuģimenes pieredzē, atklāti stāsta par izaicinājumiem, rūpējoties par ļoti smagi cietušiem bērniem un to, kā viņa gatavo bērnus aiziešanai patstāvīgajā dzīvē jau nākamajā dienā pēc pilngadības sasniegšanas. Anna ar smaidu un apbrīnojamu vieglumu stāsta gan par priekiem un uzvarām bērnu dzīvēs, gan arī zaudējumiem un šķiršanās brīžiem.
Lai gan sarunas laikā Anna vairākkārt uzsver, ka būt par audžuģimeni uztver kā darbu, nepamet sajūta, ka aiz šķietami racionālās un disciplinētās pieejas bērnu aprūpei, ir ļoti silta sirds un milzīga atbildība sava aicinājuma un bērnu priekšā.
Par ģimeni ar “podziņu telefoniem”, audžubērniem, kuri no nesekmīgajiem kļūst par “gada skolēniem” un pusaudžiem, kuriem mājās jāierodas līdz plkst. 21:00. Vai tas tiešām ir iespējams? Klausies Annas stāstu un esi iedvesmots!
Vairāk par konferenci - www.palidzibareniem.lv