Jau ir "gaisā" jaunā saruna ar klīnisko un veselības psiholoģi Daigu Katrīnu Bitēnu, kuras prakses fokuss ir uz lielu un intriģējošu pētniecības lauku - izzināt un izprast garīgās prakses un garīguma nozīmi un tā pozitīvo pienesumu indivīda dzīvē. Varbūt kādam liekas, ka šis nav zinātnes lauciņš, tomēr aizvien vairāk zinātne iekļauj atpakaļ savā izpētē garīgo dimensiju, kura ilgu laiku tika nostumta malā, jo to grūti "izmērīt". Un taisnība ir, to ir ļoti grūti ielikt rāmjos. Tomēr Daigai ļoti labi izdodas saprotamā veidā pieskarties šiem jautājumiem, palīdzēt cilvēkam sastapties ar viņa eksistenciālajiem pārdzīvojumiem, krīzēm.
Galvenā atziņa pēc šīs sarunas - garīgumam nav robeža "pareizi/nepareizi/labi/slikti". Garīgums nav "obligāts" visiem. Viss ir par balansu. Tāpat kā visam šajā dzīvē, arī garīgumam ir sava funkcija, kas izriet no cilvēka mērķa un motīviem sevi, dzīvi, pasauli izprast dziļākā, iekļaujošākā līmenī, kas var dot jēgu un mentālas/fiziskas priekšrocības, ja neatraujam sevi no citiem, citādāk domājošajiem un nenoliekam sevi pārākus pār citiem. Tas patiesībā ir par dzīves pieņemšanu, sevi tajā. Es esmu viss un viss ir manī.
Kādas Tev ir attiecības ar garīgumu, garīgo praksi?