Mākslīgais intelekts maina uzņēmējdarbību, ikdienas dzīvi un pat militārās operācijas. Kā Latvija pozicionē sevi šajā jomā, un kā MI droši izmantot? #40 “Melns uz Balta” epizodē runājam par mākslīgā intelekta aktualitātēm – no valsts politikas līdz praktiskiem padomiem drošai lietošanai.

Sarunā piedalās "DAIF Latvija" valdes priekšsēdētāja un "Sievietes drošībai" līdzdibinātājaElīna Egle un "AI MasterLab" līdzdibinātājs un "MILA" dibinātājpartneris Guntis Kalniņš.

Epizodē pārrunātās tēmas

• Mākslīgā intelekta politikas veidošana Latvijā un valsts līmeņa iniciatīvas šajā jomā.

• Iespējas jauniešiem ar MI un IT risinājumu idejām palikt Latvijā vai Eiropā, nevis doties uz Silīcija ieleju.

• Starptautiskā pieredze MI jomā – spilgtākie piemēri no citām valstīm un industrijām, no kuriem Latvijai vajadzētu mācīties.

• Līdzsvara saglabāšana starp patstāvīgu domāšanu un mākslīgā intelekta sniegto atbalstu – ieteikumi studentiem un citiem lietotājiem.

• Informācijas drošība MI lietošanā: kādā informācijā labāk nedalīties ar mākslīgo intelektu?

• Ekspertu paņēmieni mākslīgā intelekta radīta satura atpazīšanai un raksturīgās pazīmes.

• Mākslīgā intelekta izmantošana militārajās operācijās – piemēri no Ukrainas frontes un situācija Latvijā.

• Drošības apsvērumi krīzes situācijās un militārās tehnikas attēlu publicēšanas riski sociālajos tīklos.

• Neveiksmes stāsti MI lietošanā – lielākie kļūdainie lēmumi un to mācības.

• Ekspertu vērtējums par to, vai mākslīgais intelekts šobrīd uzskatāms par iespēju vai draudu.

🔗 Seko līdzi, iegūsti jaunas prasmes un ziņo par dezinformāciju: www.melnsuzbalta.lv

Jaunieši ziņas vairs neiegūst klasiskā veidā – tās ienāk dzīvē caur dažādiem digitāliem formātiem, algoritmiem un jauniem satura veidotājiem. Kā tas ietekmē jauniešu informētību, uzticēšanos avotiem un spēju atšķirt žurnālistiku no ietekmētājiem?

39. epizodē runājam par jauniešu ziņu uztveri – kādus avotus viņi izmanto, kā filtrē informāciju, vai mākslīgais intelekts kļūst par palīgu ikdienā, un kā žurnālisti var veidot ziņas, kas patiešām sasniedz šo auditoriju.

Sarunā piedalās jauniešu organizācijas AVANTIS dibinātāja un “Young Media Sharks” vadītāja Ilona Bičevska un LTV Bērnu un jauniešu satura redakcijas vadītāja Elīna Sargune.

Epizodē pārrunātās tēmas

• Ilonas Bičevskas un Elīnas Sargunes personīgā pieredze un pieeja informācijas uzņemšanā ikdienā – dominējošie mediji, platformas un avoti.

• Mākslīgā intelekta, piemēram, ChatGPT, izmantošana kā palīglīdzeklis ziņu filtrēšanā un ideju ģenerēšanā žurnālistikas darbā.

• Satura veidošanas stratēģijas un metodes, lai efektīvi uzrunātu jauniešu auditoriju mūsdienu mediju telpā.

• Žurnālistu un influenceru robežu izpratne jauniešu skatījumā.

• Mākslīgā intelekta integrācijas nepieciešamība un iespējas masu mediju nozarē.

• Prognozes par jauniešu ziņu meklēšanas un uztveres paradumu attīstību nākamo piecu gadu laikā.

• Veiksmīgi piemēri no prakses – saturs, kas īpaši labi rezonēja ar jauniešu auditoriju un to panākumu faktori.

🔗 Seko līdzi, iegūsti jaunas prasmes un ziņo par dezinformāciju: www.melnsuzbalta.lv

Latvijas diaspora veido ievērojamu daļu no mūsu tautas – ārpus valsts dzīvo gandrīz pusmiljons latviešu. Kāpēc cilvēki aizbrauc, kāpēc atgriežas, un kā viņi atrod savu vietu Latvijā pēc ilgstošas prombūtnes? Šajā epizodē runājam par diasporas dzīvi, reemigrācijas ceļiem un iespējām jauniešiem pēc studijām ārzemēs. 

Sarunā piedalās Ārlietu ministrijas Diasporas vēstniece Zanda Grauze un organizācijas “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes locekle Terēze Konopecka. 

Epizodē pārrunātās tēmas

• Zandas Grauzes un Terēzes Konopeckas personīgā pieredze darbā ar diasporas jautājumiem un motivācija stiprināt saikni starp Latviju un tautiešiem pasaulē. 

• Diasporas vēstnieces ikdienas darbs un galvenie uzdevumi Latvijas un diasporas attiecību veidošanā.  

• Terēzes Konopeckas atgriešanās pieredze un ceļš uz iesaisti organizācijā “Ar pasaules pieredzi Latvijā”. 

• Latvijas diasporas jēdziens mūsdienās un tā attiecināšana arī uz studentiem un īstermiņa uzturēšanos ārzemēs. 

• Izplatītākie mīti un stereotipi par emigrāciju un diasporu, to patiesā būtība.  

• Galvenie iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas atgriezties Latvijā.

• Diasporas pārstāvju iesaiste Latvijas sabiedriskajos un politiskajos procesos.

• Reemigrācijas procesu ietekme ģeopolitiskās spriedzes apstākļos un Valsts aizsardzības dienesta jaunās prasības diasporas latviešiem no 2027. gada. 

• Diasporas zināšanu un kontaktu izmantošana Latvijas attīstībai un “Ar pasaules pieredzi Latvijā” veiksmes stāsti. 

• Organizācijas “Ar pasaules pieredzi Latvijā” ieguldījums sadarbības veidošanā ar diasporu un atgriešanās veicināšanā. 

• Ārlietu ministrijas loma kontaktu uzturēšanā ar diasporas kopienām un reemigrācijas veicināšanā. 

🔗 Seko līdzi, iegūsti jaunas prasmes un ziņo par dezinformāciju: www.melnsuzbalta.lv

Krīzes mēdz pārsteigt nesagatavotus, tāpēc būtiski jau laikus zināt, kā rīkoties un kur meklēt palīdzību. Šajā epizodē runājam par civilās aizsardzības sistēmu Latvijā, 72 stundu somas nozīmi, jaunās šūnu apraides brīdināšanas sistēmas ieviešanu, lietotnes 112 sniegtajām iespējām un praktiskām zināšanām, kas var noderēt ikvienam. Tāpat pievēršamies dezinformācijas riskiem, sabiedrības noturībai un vietējo kopienu lomai ilgstošas trauksmes apstākļos.

Sarunā piedalās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta direktora vietnieks Ivars Nakurts, kurš dalās ieskatā par to, kā ikviens var labāk sagatavoties krīzes situācijām.

Epizodē pārrunātās tēmas:

• Ivara Nakurta profesionālā pieredze civilās aizsardzības jomā un motivācija stiprināt sabiedrības noturību Latvijā. 

• Civilās aizsardzības sistēmas saturs Latvijā un tās nozīme iedzīvotāju sagatavotībā krīzes situācijām.

• 72 stundu principa nozīme. 

• Ivara Nakurta 72 stundu soma, ieteikumi tās saturam. 

• Jaunās šūnu apraides sistēmas ieviešana un tās potenciālā ietekme uz sabiedrības informēšanu.

• Lietotnes 112 funkcionalitāte un tās loma ārkārtas situāciju pārvaldībā.

• Dezinformācijas kampaņas un to ietekme uz sabiedrības spēju pareizi reaģēt krīzes brīžos. 

• Ilgstošas trauksmes fons sabiedrībā un “gatavības nogurumus” krīzes gaidās.

• Vietējo kopienu loma un nozīme civilajā aizsardzībā kā pirmajam atbalsta punktam krīzes brīdī. 

• Ceļš uz iesaisti civilajā aizsardzībā: kā jaunieši var kļūt par brīvprātīgajiem, un ar ko sākt.

🔗 Seko līdzi, iegūsti jaunas prasmes un ziņo par dezinformāciju: www.melnsuzbalta.lv

Kā mainās informācijas draudi, un kas šobrīd apdraud mūsu uztveri par patiesību? Šajā epizodē, kas ierakstīta NATO StratCom Dialogue konferences laikā Rīgā, uz sarunām aicinājām vadošos starptautiskos ekspertus, lai noskaidrotu, kādas dezinformācijas tendences dominē un kā valstis tām pretojas.

Sarunā piedalās Atlantic Council Digitālās kriminālistikas pētniecības laboratorijas (DFRLab) vecākais direktors Greiems Brukijs, stratēģisko partnerību vadītāja Valērija Kovtuna no organizācijas OpenMinds, kas nodrošina draudu izlūkošanas pakalpojumus vairāk nekā 30 valdībām un organizācijām, Ukrainas Ārpolitikas padomes Ukrainian Prism drošības pētījumu direktore un žurnāla Ukraine Analytica galvenā redaktore Hanna Šelesta, Somijas Sabiedrības veselības un labklājības institūta vecākā speciāliste Anneli Portmane un DFRLab pētniece Eto Buziašvili.

Eksperti dalās pārdomās par aktuālajiem informācijas telpas apdraudējumiem, izplatītākajiem mītiem par dezinformāciju, valdību spēju reaģēt, Ukrainas sabiedrības noturību, kā arī par tendencēm un tehnoloģijām, kas varētu kļūt nozīmīgas jau tuvākajā laikā.

Epizodē pārrunātās tēmas

• Ekspertu profesionālā pieredze informācijas drošības jomā un motivācija piedalīties NATO StratCom Dialogue konferencē Rīgā.

• Aktuālie un bīstamākie informācijas draudi šobrīd un to attīstība kopš 2022. gada.

• Izplatītākie mīti un pārpratumi par dezinformāciju un stratēģisko komunikāciju, kurus nepieciešams kliedēt.

• Pārmaiņas demokrātisko valstu pieejā informācijas aizsardzībai pēdējo gadu laikā un izvērtējums par tās pietiekamību.

• Ukrainas pieredze sabiedrības noturības un uzticības stiprināšanā laikā, kad tā saskaras ar plaša mēroga informācijas apdraudējumiem.

• Jaunākās dezinformācijas pieejas un tehnoloģiju attīstības virzieni, kuriem jāpievērš īpaša uzmanība tuvāko 12 mēnešu laikā.

🔗 Seko līdzi, iegūsti jaunas prasmes un ziņo par dezinformāciju: www.melnsuzbalta.lv

Latvija piedzīvo vēsturisku brīdi — pirmo reizi esam ievēlēti ANO Drošības padomē kā nepastāvīgā locekle uz diviem gadiem. Valsts, kas vēl pirms trīsdesmit gadiem pati saņēma starptautisko palīdzību, tagad kļūst par drošības veidotāju globālajā politikā. Tas ir viens no Latvijas ilgtermiņa ārpolitikas mērķiem, kas nu kļuvis par realitāti un paver jaunas iespējas, bet arī atbildību. 

Šajā epizodē runājam par to, ko šis sasniegums nozīmē Latvijai, kā tika veidota kandidatūra un kādu lomu maza valsts var spēlēt pasaules drošības struktūrā. Apskatām arī Latvijas prioritātes Drošības padomē, iespējas cīņā pret dezinformāciju un kiberdraudiem, kā arī diplomātiskos izaicinājumus ceļā uz stingrāku atbalstu Ukrainai.

Sarunā piedalās Andrejs Pildegovičs, Latvijas kandidatūras sekretariāta vadītājs un speciālo uzdevumu vēstnieks.

• Latvijas ievēlēšanas ANO Drošības padomē simboliskā nozīme un brīža ietekme uz diplomātijas vēsturi.

• ANO Drošības padomes atbildība globālās drošības veidošanā un lēmumu pieņemšanas specifika salīdzinājumā ar Ģenerālo asambleju.

• ANO loma starptautiskajā politikā un Latvijas iespējas stiprināt savu vietu pasaules drošības struktūrā. 

• Latvijas stratēģiskās iespējas mobilizēt starptautisko sabiedrību Ukrainas atbalstam.

• Mazo valstu pieredze un ietekmes iespējas ANO Drošības padomē. 

• Latvijas potenciāls kļūt par līderi cīņā pret dezinformāciju un kiberdraudiem ANO Drošības padomes ietvaros.

• Pieredze un personīgās atziņas pēc intensīvās kandidatūras kampaņas ceļā uz ANO Drošības padomi.

• Diplomātiskā darba nozīme un iedvesmas vārdi jaunajai diplomātu paaudzei.

Epizodē pārrunātās tēmas🔗 Seko līdzi, iegūsti jaunas prasmes un ziņo par dezinformāciju: www.melnsuzbalta.lv

Digitālā vide var būt vairāk nekā vienkārša saziņas vai satura apmaiņas telpa – tā var tikt izmantota manipulācijām, vervēšanai vai pat sensitīvas informācijas nopludināšanai. Šajā epizodē runājam par to, kā sociālās platformas, piemēram, Discord, kļūst par vidi nelikumīgām aktivitātēm, kā tās ietekmē jauniešus un kā atpazīt šādu ietekmi. Apskatām arī rezonējošu gadījumu ASV, kur slepeni dokumenti tika nopludināti tieši šādā platformā. Diskutējam par to, kā sabiedrībai un valstij kopīgi jāstrādā, lai pasargātu sevi digitālajā telpā.

Sarunā piedalās CERT.LV kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis, tehnoloģiju uzņēmuma “Meley-s” valdes locekle Marija Golubeva un Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Iļja.

Sarunu vada Katrīna Simanovska, Parīzes Politikas institūta studente.

Epizodē pārrunātās tēmas

• Aktuālākie krāpniecības un sabotāžas veidi digitālajā vidē Latvijā.

• Platformas, kas šobrīd rada vislielākos drošības izaicinājumus.

• Gamifikācija un sociālie mehānismi, kas piesaista jauniešus tiešsaistes kopienās, piemēram, Discord.

• Sabiedrības spēja Latvijā atpazīt manipulācijas un riskus interneta vidē.

• Vervēšana un nelegālu aktivitāšu organizēšana caur spēļu platformām.

• Slepeno dokumentu noplūde Discord serverī ASV un tās ietekme uz drošības izpratni pasaulē.

• Platformu, valsts, vecāku un pedagogu atbildība jauniešu drošības nodrošināšanā.

• Cilvēkfaktors kiberdrošībā – piederība, ietekmējamība un digitālā identitāte.

• Rīcība, ja tiek pamanīta aizdomīga aktivitāte internetā.

🔗 Seko līdzi, iegūsti jaunas prasmes un ziņo par dezinformāciju: www.melnsuzbalta.lv

Šajā epizodē runājam par to, kā privāta ceļošana var pārvērsties par valsts drošības jautājumu. Apskatām nesenus piemērus, tostarp jauniešu aizturēšanu Baltkrievijā un FISOM ceļojuma incidentu Spānijā, un diskutējam par valsts un sabiedrības lomu šādu risku novēršanā. Kā informatīvā vide ietekmē mūsu uztveri par drošību, un kā valsts var pasargāt savus iedzīvotājus?

Sarunā piedalās Agnese Saliņa, Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore, Dr. Kārlis Bukovskis, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors un RSU asociētais profesors, kā arī Viktors Andruškevičs, biedrības "New East" starptautisko projektu koordinators.

Sarunu vada Katrīna Simanovska, Parīzes Politikas institūta studente un jaunā "Melns uz Balta" raidieraksta vadītāja.

Epizodē pārrunātās tēmas

Par “New East” biedrību. 3:05

Dati par ceļotājiem uz Baltkrieviju, neraugoties uz drošības brīdinājumiem. 04:00

Galvenie iemesli, kādēļ cilvēki joprojām izvēlas braukt uz Baltkrieviju – medicīnas pakalpojumi, iepirkšanās, radinieki vai tūrisms. 05:15

Sabiedrības attieksme pierobežas reģionos, piemēram, Daugavpilī, un uztvere par valsts drošības dienestu brīdinājumiem. 06:55

Tūrisma aģentūru izmantotā “PSRS atmosfēras” retorika kā iespējams informatīvās ietekmes rīks. 08:13

Baltkrievijas bezvīzu režīma ietekme uz Latvijas iedzīvotājiem kā potenciāls informatīvās vai stratēģiskās ietekmes instruments. 13:00

Gadījums, kurā aizturētie jaunieši Baltkrievijā tika izmantoti propagandas nolūkos, kā informatīvās manipulācijas piemērs. 14:30

Valsts rīcība un mācības pēc krīzes situācijām Baltkrievijā un FISOM ceļojumā uz Spāniju. 17:15

Izmaiņas sabiedrības attieksmē pēc krīzes gadījumiem – piesardzība, informētība un uztveres maiņa. 19:37

Drošības riski ceļojot uz valstīm starp ES un Krievijas ietekmi, piemēram, Gruziju, Armēniju un Serbiju. 25:12

Valsts rīcība, kad Latvijas pilsoņi nonāk grūtībās tālās valstīs bez diplomātiskās pārstāvniecības. 27:00

Efektīva komunikācija ar sabiedrību par ceļošanas riskiem, izvairoties no panikas veicināšanas. 30:25

Drošības kritēriji, izvēloties ceļojuma galamērķi ārpus Eiropas Savienības. 34:30

Praktiski ieteikumi, kā sagatavoties ceļojumam no drošības perspektīvas – dati, piesardzība un komunikācija ar svešiniekiem. 40:15

Valstis, no kurām ceļošanas šobrīd ieteicams stingri izvairīties, papildus Baltkrievijai un Krievijai. 41:00

🔗 Seko līdzi, iegūsti jaunas prasmes un ziņo par dezinformāciju: www.melnsuzbalta.lv

Šajā epizodē runājam par to, ar kādiem vēlēšanu drošības, politisko lēmumu leģitimitātes un dezinformācijas izaicinājumiem saskaras Eiropas demokrātija. Analizējam dažādus nesenos gadījumus vairākās Eiropas valstīs un apspriežam, kā rīkoties, lai uzturētu sabiedrības uzticību demokrātiskajiem procesiem. Sarunā piedalās Andris Gobiņš, Eiropas Kustības Latvijā prezidents.

Sarunu vada Katrīna Simanovska, Parīzes Politikas institūta studente un jaunā "Melns uz Balta" raidieraksta vadītāja.

Epizodē pārrunātās tēmas:

• Kā vērtēt Francijas, Rumānijas, Vācijas, Ungārijas un Igaunijas nesenos lēmumus politiskajā kontekstā, un kā tie varētu ietekmēt sabiedrisko uzticību partijām un politiķiem ilgtermiņā? 

• Francijas lēmums liegt Marīnai Lepēnai kandidēt vēlēšanās un tā ietekme. 

• Kā vērtējat Džordžesku izslēgšanu no vēlēšanām saistībā ar Krievijas ietekmi un kampaņas pārkāpumiem?

• Kā vērtējat iespējamo AfD jaunatnes organizācijas “Young Alternative” aizliegumu un tā ietekmi uz pašas partijas tēlu Vācijā? 

• Kā ES apgāja Ungārijas veto saistībā ar Ukrainu? 

• Anglijas pievienošanās ES.

• Igaunijā krievu etniskajām grupām tagad tiek atņemtas balsošanas tiesības. 

• Igaunijas lēmums liegt balsstiesības trešo valstu pilsoņiem un tā mērķis. 

• Kā atspēkot naratīvu par “denacifikāciju” Igaunijā? 

• Kā Eiropas demokrātija var efektīvi atspēkot apsūdzības par demokrātijas normu pārkāpumiem? 

• Ko var darīt valstu un sabiedrības līmenī, lai mazinātu dezinformācijas ietekmi uz vēlēšanu procesiem? 

🔗 Seko līdzi, iegūsti jaunas prasmes un ziņo par dezinformāciju: www.melnsuzbalta.lv

*Pēc “Pretošanās rokasgrāmatas” principa: militārā apdraudējuma gadījumā nekavējoties iznīciniet šo grāmatu. Šajā epizodē kopā ar Vitāliju Rakstiņu, vienu no vadošajiem ekspertiem informatīvā kara un stratēģiskās komunikācijas jomā un “Pretošanās rokasgrāmatas” autoru, analizējam 2024. gada būtiskākos notikumus informatīvā kara, dezinformācijas un mākslīgā intelekta attīstības kontekstā. Epizodes fokusā ir civilā pretošanās, Ukrainas pieredze un nākotnes izaicinājumi. Epizodes tēmas Kā “Pretošanās rokasgrāmata” palīdz indivīdiem un organizācijām cīņā pret dezinformāciju? Ukrainas pieredze informatīvajā karā: ko varam mācīties Latvijā? 2024. gada nozīmīgākie notikumi un tehnoloģiju attīstība hibrīdkara jomā Kā mākslīgais intelekts maina dezinformācijas stratēģijas? Raidieraksta viesis: Vitālijs Rakstiņš, “Pretošanās rokasgrāmatas” autors Raidieraksta vadītājs: Rihards Bambals, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs. Seko līdzi, iegūsti jaunas prasmes, komentē un ziņo par dezinformāciju: www.melnsuzbalta.lv

Šajā epizodē runājam par vārda brīvības un ētikas robežām interneta komentāru un sociālo mediju pasaulē. Kopā ar Lauri Liepu, advokātu biroja COBALT vadošo partneri un pieredzējušu juristu, iztirzājam, kā saprast, kur beidzas vārda brīvība un sākas citu cilvēku cieņas aizskārums.

Epizodes tēmas:

Kā noteikt robežu starp vārda brīvību un atbildību internetā?

Vai sociālo mediju platformām ir tiesības dzēst lietotāju saturu, un kā tas ietekmē lietotāju tiesības?

Kādi ir biežākie tiesību pārkāpumi Latvijas sociālajos medijos, un kā tos novērst?

Kā komentāru sadaļas kļūst par dezinformācijas un naida runas izplatības vietām?

Kā uzlabot sociālo mediju vidi, lai tā būtu gan atbildīga, gan atvērta diskusijām?

Raidieraksta viesis:

Lauris Liepa, viens no Latvijas atzītākajiem juristiem, Latvijas Universitātes un Rīgas Juridiskās augstskolas pasniedzējs, vairāku publikāciju autors un aktīvs juridisko asociāciju biedrs.

Raidieraksta vadītājs:

Rihards Bambals, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs.

Noskaties diskusiju sarunu festivālā LAMPA: https://www.youtube.com/watch?v=HbrkO3WhmkU

Noskaties mūsu epizodi ar Ivetu Kažoku: https://www.youtube.com/watch?v=WGQaa18lHqE

Seko līdzi, iegūsti jaunas prasmes, komentē un ziņo par dezinformāciju: www.melnsuzbalta.lv

Šajā epizodē ar Ernestu Kazakeviču, Rīgas Ekonomikas augstskolas studentu, matemātiķi un grāmatas "Ernesta metode" autoru, runājam par statistikas manipulācijām un to ietekmi uz sabiedrības uztveri. Ernests dalās padomos un piemēros, kā kritiski analizēt datus un nepieļaut kļūdas, kas var ietekmēt mūsu spriedumus. Epizodes tēmas Kā tiek izmantoti statistikas dati, lai manipulētu ar informāciju un ietekmētu cilvēku viedokli? "Ernesta metode" un tās loma matemātikas apguvē un dezinformācijas apkarošanā Praktiski piemēri par reprezentatīvām izlasēm, grafiku interpretācijām un relatīvo vs. absolūto pieaugumu Matemātikas nozīme cilvēku noturības veicināšanā pret loģikas kļūdām un dezinformāciju Noderīgi ieteikumi skolām, lai uzlabotu jauniešu zināšanas par statistiku un tās lomu ikdienas dzīvē Raidieraksta viesis: Ernests Kazakevičs, matemātikas pasniedzējs, Valsts matemātikas olimpiādes uzvarētājs, Rīgas Ekonomikas augstskolas students un grāmatas "Ernesta metode" autors. Raidieraksta vadītājs: Rihards Bambals, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs. Uzzini vairāk par Ernesta Metodi: https://ernestametode.com/ Seko līdzi, iegūsti jaunas prasmes un ziņo par dezinformāciju: www.melnsuzbalta.lv

Šajā epizodē runājam par dzimumā balstītu dezinformāciju un tās ietekmi uz demokrātiju, sieviešu dalību politikā un sabiedrības noturību. Sarunā piedalās jaunā diplomāte Anete Biķe, Women for Security valdes locekle un Rīgas Stradiņa universitātes politikas zinātņu doktorantūras studente, kura dalās savās zināšanās un pieredzē, pētot dzimti, drošību un dezinformāciju. Epizodes tēmas Dzimumā balstīta dezinformācija un tās atšķirības no seksisma un dzimumu diskriminācijas. Metodes un naratīvi, ko dezinformatori izmanto pret sievietēm, piemēram, morāles apšaubīšana un uzbrukumi ārējam izskatam. Tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un anonimitātes loma dzimumā balstītas dezinformācijas pastiprināšanā. Starptautiski piemēri un kampaņas, kas pievērš uzmanību dzimumā balstītai dezinformācijai, kā arī praktiski rīki, lai ar to cīnītos. Sieviešu solidaritātes un sabiedrības izglītošanas nozīme demokrātijas stiprināšanā. Raidieraksta viesis: Anete Biķe,Women for Security valdes locekle un Rīgas Stradiņa universitātes politikas zinātņu doktorantūras studente, kā arī bijusī Latvijas jaunatnes delegāte ANO. Raidieraksta vadītājs: Rihards Bambals, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs. Seko līdzi, iegūsti jaunas prasmes un ziņo par dezinformāciju: www.melnsuzbalta.lv

Šajā epizodē runājam par jauniešu iesaisti un komunikācijas veidiem digitālajā laikmetā kopā ar pieciem pieredzējušiem ekspertiem no dažādām jomām.

Epizodes tēmas

• Ekspertu pieredze darbā ar jauniešiem un veiksmīgākās metodes viņu sasniegšanai, izmantojot sociālos medijus un citus kanālus.

• Jauniešu vajadzības un paradumi kā digitālās paaudzes pārstāvjiem.

• Stratēģijas un pieejas jauniešu efektīvai uzrunāšanai, tostarp draugu un digitālā satura veidotāju ietekmes izmantošana.

• Aktīvo jauniešu loma un piemēri, kā viņi palīdz iesaistīt mazāk aktīvus vienaudžus.

• Lielākie izaicinājumi, strādājot ar jauniešiem, un radoši risinājumi to pārvarēšanai.

Raidieraksta viesi:

• Aleksandra Bērziņa, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras Jaunatnes politikas atbalsta departamenta Starptautiskās sadarbības un atbalsta nodaļas vadītāja,

• Edgars Gertners, “Ghetto Games” sadarbības projektu vadītājs,

• Nikola Kleinberga, ANO JDP koordinatore,

• Toms Grēviņš, LTV raidījuma “Gudrs, vēl gudrāks” vadītājs, Latvijas Radio 5 radošais direktors, DJ,

• Ingus Rutulis, digitālā satura veidotājs.

Raidieraksta moderatore: Katrīna Simanovska, Parīzes Politikas zinātnes institūta studente

Seko līdzi, iegūsti jaunas prasmes un ziņo par dezinformāciju: www.melnsuzbalta.lv 

Šajā epizodē runājam ar Latvijas Drošāka interneta centra vadītāju Maiju Katkovsku par jauniešu medijpratību un drošību internetā.

Epizodes tēmas

• NEPLP pētījuma atklājumi par jauniešu attieksmi pret privātumu un drošību internetā

• Jauniešu izpratne par digitālo nospiedumu un piesardzības pasākumiem sociālajos tīklos

• Dezinformācijas atpazīšana un riski, ar kuriem jaunieši sastopas tiešsaistes platformās

• Algoritmu ietekme uz uztveri, naratīvu un sazvērestības teoriju mērķēšana uz bērniem un jauniešiem

• Jauniešu TikTok lietošanas paradumi un šīs platformas ietekme uz viņu ikdienu

• Vecāku un pedagogu loma jauniešu izglītošanā par drošu interneta lietošanu

Raidieraksta viesis: Maija Katkovska, Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja ar vairāk nekā 18 gadu pieredzi sabiedrības informēšanā par drošību internetā.

Raidieraksta vadītājs: Rihards Bambals, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs.

Vairāk par drošību internetā: www.drossinternets.lv

Seko līdzi, iegūsti jaunas prasmes un ziņo par dezinformāciju: www.melnsuzbalta.lv

Raidierakstā sarunājamies ar dezinformācijas pētnieku un SkeptiCafe kritiskās domāšanas ekspertu Mārtiņu Hiršu par ASV prezidenta vēlēšanām, Kremļa propagandu un tās ietekmi uz Latvijas sabiedrību. Mārtiņš dalās pieredzē un praktiskos padomos, kā atpazīt manipulatīvu informāciju, kāpēc Krievijas dezinformācijas kampaņas ir vērstas pret Latviju un cik tās ir veiksmīgas.

Epizodē pārrunātās tēmas:

1) Ko Trampa atgriešanās Baltajā namā nozīmēs Latvijai un mūsu drošībai?

2) Kādu lomu ASV vēlēšanās spēlēja dezinformācija un dziļviltojumi?

3) Kā Kremlis izmanto humoru un manipulē ar faktiem, lai izplatītu propagandu?

4) Kādas Rietumu ievainojamības Kremlis izmanto savu vēstījumu izplatīšanai?

5) Vai Latvijas medijiem pietiek resursu un zināšanu, lai neuzķertos uz naidīgiem naratīviem un tos tālāk neizplatītu?

Raidieraksta viesis: dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs

Raidieraksta vadītājs: Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals

Uzzini vairāk par SkeptiCafe: https://skepticafe.lv/

Seko līdzi, iegūsti jaunas prasmes un ziņo par dezinformāciju: www.melnsuzbalta.lv

Raidierakstā sarunājamies ar Ivetu Kažoku, domnīcas Providus direktori, par dezinformāciju sociālajos medijos, naida naratīviem par Ukrainu un ukraiņiem Latvijā, kā arī to ietekmi uz mūsu sabiedrību.

Raidieraksta tēmas

1. Kā Latvijā tiek izplatīti naidīgi naratīvi par Ukrainu un ukraiņiem? Kā tie ietekmē sabiedrības viedokli?

2. Vai iedzīvotāji ar krievu sarunvalodu ģimenē Latvijā ir vairāk pakļauti mērķtiecīgām dezinformācijas kampaņām?

3. Kāda atbildība būtu jāuzņemas sociālo mediju platformām par tajās publicēto saturu?

4. Kā valsts institūcijas un sabiedrība var kopīgi iegrožot dezinformācijas izplatību un sabiedrības polarizāciju?

Raidieraksta viesis: Iveta Kažoka, domnīcas Providus direktore 

Raidieraksta vadītājs: 

Rihards Bambals, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs.

Providus pētījums pieejams “Naida naratīvi par Ukrainu un ukraiņiem sociālajos tīklos”: ⁠https://providus.lv/raksti/petijums-naida-narativi-par-ukrainu-un-ukrainiem-latvijas-socialajos-tiklos-un-sabiedriba/⁠ 

Ziņo par iespējamu dezinformāciju un aizdomīgu saturu:⁠ www.melnsuzbalta.lv⁠

Raidierakstā sarunājamies ar LU sociālās psiholoģijas profesoru Ivaru Austeru par sazvērestības teorijām, uzticību valsts iestādēm, vakcīnskepticismu un polarizējošiem viedokļiem. 

Epizodes tēmas

1. Kāpēc cilvēka prāts notic sazvērestības teorijām, it kā neiedomājamām muļķībām un meliem?

2. Vai ir svarīgi, lai cilvēki uzticētos valsts pārstāvjiem?

3. Kā veidot auglīgu diskusiju starp vakcīnskeptiķiem jeb vakcīnu noliedzējiem un vakcīnu piekritējiem?

4. Kā kopumā diskutēt ar cilvēkiem, kuriem ir pretējs viedoklis? Vai cilvēkus var pārliecināt domāt pretēji?

Raidieraksta viesis:

LU sociālās psiholoģijas profesors Ivars Austers, pasniedz sociālo izziņu, starpkultūru psiholoģiju, pētniecības metodes.

Raidieraksta vadītājs: 

Rihards Bambals, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs.

Seko līdzi, iegūsti jaunas prasmes un ziņo par dezinformāciju: www.melnsuzbalta.lv

Ik gadu EU DisinfoLab rīko konferenci, kas veltīta izaicinājumiem un risinājumiem cīņā pret dezinformāciju. Šī gada 9. un 10. oktobrī, #Disinfo2024 norisinājās Rīgā, pulcējot ekspertus no visas pasaules, lai diskutētu par aktuālakajiem problēmjautājumiem dezinformācijas jomā.

Epizodē apspriests:

1) Kāda ir sociālo mediju platformu loma dezinformācijas ierobežošanā?

2) Mākslīgais intelekts un dezinformācija – drauds vai nākotnes iespēja?

3) Vai dezinformācijas jēdziens ir novecojis?

4) Ko vēl nepieciešams darīt, lai izskaustu dezinformāciju?

Melisa Fleminga (Melissa Fleming) – Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra vietniece globālās komunikācijas jautājumos;

Klēra Atkina (Claire Atkin) – uzņēmuma “Check My Ads” izpilddirektore un līdzdibinātāja;

Uldis Elksnītis – Eiropas Ārējā darbības dienesta politikas speciālists dezinformācijas analīzes un atspēkošanas nodaļā;

Karls Millers (Carl Miller) – domnīcas DEMOS pētnieks.

Raidieraksta vadītājs: Rihards Bambals, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs

ANO kampaņa "Verified": https://shareverified.com/

Seko līdzi, iegūsti jaunas prasmes un ziņo par dezinformāciju: www.melnsuzbalta.lv

Saruna ar reperi EDAVĀRDI par mūziku, propagandu, motivāciju būt pilsoniski aktīvam un piedalīties vēlēšanās. 

Epizodes tēmas: 

1) Kāpēc EDAVĀRDI piedalīsies Eiropas Parlamenta vēlēšanās?

2) Kādas ir mūzikas attiecības ar politiku? Kad māksla kļūst par propagandu? 

3) Kas ir protesta māksla?

4) Ko EDAVĀRDI domā par mākslīgo intelektu un tehnoloģiju ietekmi uz mūziku? Kādi ir praktiski un pārbaudīti ieteikumi, kā neiekrist dezinformatoru lamatās?

Epizodes viesis: 

Eduards Gorbunovs jeb EDAVĀRDI, reperis, “Singapūras Satīns” dalībnieks

Raidieraksta vadītājs: 

Rihards Bambals, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs

Seko līdzi, iegūsti jaunas prasmes un ziņo par dezinformāciju: www.melnsuzbalta.lv