
Mums nekad nav mācīta mīlestība, kā mums mīlēt sevi un pārējos. Mums vienmēr mācīja, kur iet un ko darīt. Padomiņš bija vecākiem, skolotājiem, vadītājiem un valdītājiem. Vienā brīdī atsakoties no savas mīlestības pret sevi un savu ceļu, tu sāki piedzīvot citu dzīves un ceļus. Tu iekļuvi prāta pasaules matricē, kurā ieciklējies uz sabiedrībā valdošām normām un noteikumiem. Tu radīji savu viltus veidolu, lai ierakstītos apkārt esošajās sistēmās, jo tev šķita, ka tā būs drošāk.