Raidierakstu ciklā “Kas tad bija?” par Otrā pasaules kara ikdienas dzīves norisēm Latvijas teritorijā. Latvijas Okupācijas muzeja pētnieki analizē padomju pirmās okupācijas un nacistiskās Vācijas atsevišķus tiesiskos un ekonomiskos aspektus. Raidījuma sākumā vēsturnieki analizē padomju okupācijas pirmā gada vispārējo ekonomisku situāciju, sevišķi nacionalizāciju ietekmi uz sabiedrību. Norādot, ka ekonomiski cieta lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju. Piemēram, padomju vara konfiscēja naudas uzkrājumus, kurus iedzīvotāji bija veidojuši kā pensijas fondu. Kas ir būtiski, jo Latvijā valsts pensijas bija paredzētas mazai cilvēku daļai. Aplūkojot turpmāko notikumu attīstību nacistiskās Vācijas okupācijas laikā, raidījumā autori norāda, ka vācu laikā nenotika īpašumu automātiska atdošana bijušajiem saimniekiem, bet bija paredzēta t.s. privatizācija, kuras būtība bija ekonomiskās dzīves aktivizēšana, nevis tiesiskuma atjaunošana. Turklāt privatizācijai nebija pakļauti lielākie rūpniecības, amatniecības, un tirdzniecības uzņēmumi. Tās gaita bija lēna, jo privatizācijas iesniegumus izskatīja septiņas dažādas iestādes. 1943. gadā, kad nacistiskās Vācijas situācija austrumu frontē pasliktinājās un radās vajadzība pēc karavīriem, tika izsludināta vispārēja reprivatizācija. Tomēr tas vairāk bija simbolisks žests, kas būtiski nepaātrināja reprivatizācijas gaitu. Par šo procesu dažādiem aspektiem raidījumā sniegts pārskats. Raidījuma tapšanu finansiāli atbalsta Kultūras ministrija, par saturu ir atbildīga Latvijas Okupācijas muzeja biedrība. Raidījumu sagatavoja un vadīja Dr. hist. Gints Apals un Dr. hist. Edvīns Evarts.