Raidījuma "Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru" jaunajā sezonā dzejnieks Toms Treibergs un rakstnieks Svens Kuzmins tiksies ar tulkotājiem, lai uzzinātu vairāk par viņu darba pieredzi, metodēm un mīļākajām grāmatām. No tām raidījuma veidotāji izvēlēsies vienu tulkotu daiļliteratūras darbu, kurai savukārt meklēs līdzinieci latviešu literatūras pasaulē.
Pēc tam - mēneša laikā „cienījamie lasītāji” studijā kopā ar klausītājiem apspriež savus atradumus, lasīšanu, literatūru un citas cilvēcei nozīmīgas tēmas. „Cienījamo lasītāju” grāmatu plauktu kārtos producente Santa Lauga.
832089
All content for Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru is the property of Latvijas Radio 1 and is served directly from their servers
with no modification, redirects, or rehosting. The podcast is not affiliated with or endorsed by Podjoint in any way.
Raidījuma "Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru" jaunajā sezonā dzejnieks Toms Treibergs un rakstnieks Svens Kuzmins tiksies ar tulkotājiem, lai uzzinātu vairāk par viņu darba pieredzi, metodēm un mīļākajām grāmatām. No tām raidījuma veidotāji izvēlēsies vienu tulkotu daiļliteratūras darbu, kurai savukārt meklēs līdzinieci latviešu literatūras pasaulē.
Pēc tam - mēneša laikā „cienījamie lasītāji” studijā kopā ar klausītājiem apspriež savus atradumus, lasīšanu, literatūru un citas cilvēcei nozīmīgas tēmas. „Cienījamo lasītāju” grāmatu plauktu kārtos producente Santa Lauga.
832089
Raidījums gadu gaitā ir sapulcinājis plašu atbalstītāju un fanu loku. Protams, neaiztiekot arī bez kritiskām piezīmēm. Noslēdzot vēl vienu raidījuma periodu, atskatāmies uz zīmīgākajiem literārajiem pārdzīvojumiem, kā arī veicam nelielu apdāvināšanās rituālu, kur arīdzan galvenajā lomā ir tieši grāmata.
Igauņu dzejnieks un tulkotājs Contra (Marguss Konnula) un viņa latviešu kolēģis, kuram droši varam piemērot šos pašus titulus, savu sadarbību turpina jau vairāku gadu nogrieznī. Contra šogad iztulkojis Andra Akmentiņa romānu "Skolotāji", savukārt Guntara jaunākais zīmīgais veikums ir somu autores Heli Lāksonenas literārā satikšanās ar Aleksandru Čaku un darbs pie Jura Kronberga pēcnāves dzejas krājuma "Debesīs Dievs bīda mēbeles" izdošanas.
Dzejnieks un teologs Andis Surgunts (1984-2018) jaunākās latviešu dzejas kopainā ir spilgta, kaut īsi vibrējoša parādība. Autors, kura radošās izvēles neietekmēja kompromisi, kas savukārt nozīmē pārkāpšanu pāri konvencionālam valodas lietojumam, izgaisinot nošķīrumu starp kategorijām "pieņemams" un "nepieņemams".
Londonas izdevniecībā „Francis Boutle Publishers” iznākušais bilingvālais dzejas kopkrājums "Pēdējais modeļs/The Last Model" blakus nostāda latgaliešu un angļu valodas.
Tulkotājs un Latvijas literatūras eksporta platformas "Latvian Literature" aģents Džeids Vils ir izaudzis Nebraskas fermeru ģimenē, studējis politiku un vēsturi, pēc tam pievērsies somugru valodu izpētei. Akadēmiskie ceļi viņu aizveda vispirms uz Lietuvu, tad uz Vāciju un – atpakaļ uz Baltijas valstīm, Tartu universitāti. Taču pēdējos gadus Džeids dzīvo Rīgā un aktīvi piedalās literatūras tulkošanas procesā.
"Elfu asinis" ir pirmais raganu sāgas romāns, ko uzrakstījis poļu fantāzijas rakstnieks Andžejs Sapkovskis, un tas pirmo reizi tika publicēts Polijā 1994. gadā. Tagad tas nonācis Cienījamo lasītāju rokās.
Vēsturnieks, rakstnieks un publicists Uldis Ģērmanis ir bijusi stipra un noteikta balss mūsu nesenās vēstures peripetiju mērījumos. Izdevumā "Jaunie laiki un pagātnes ēnas" apskatītas un izvērtētas politiskās norises Latvijā un kaimiņvalstīs no 1991. līdz 1995. gadam. Katru no svaru kausiem autors piepilda ar nepiekāpīgu un dzelošu vērtējumu birumu.
Izcilais, bet ne viegli atrisināmais autors Lietuvā dzimušais poļu dzejnieks, rakstnieks un domātājs un publicists Česlavs Milošs (1911-2004) savulaik piesaistījis arī latviešu izdevēju interesi: teju četrsimt lappušu biezo, autobiogrāfisko vēstījumu „Dzimtā Eiropa” (1958) apgādam „Zvaigzne ABC” iztulkojis Māris Salējs.
Piecu dzejoļu krājumu autors, literatūrzinātnieks, dzejnieks un tulkotājs Māris Salējs dzīvo dubultu dzīvi: viņa īstais vārds ir Marians Rižijs. Pats autors saka, ka pseidonīms viņam palīdzot atbrīvoties no atbildības, ja gadījies uzrakstīt kādu sliktāku dzejoli.
Rakstnieka un dzejnieka Riharda Bargā trešais prozas darbs "Nemodernās Slampes meitenes" ir - kā to šīsreizes raidījumā atzina Toms un Svens - stāstu mākonis. Tajā ieraugāmi dažādi notoņi. Deviņdesmito gadu tukšinieciskā, bet tieši tādēļ absolūti brīvā pasaulsizpratne, otrās tūkstošgades pārmaiņu un bonvivānisma vilnis, un, visbeidzot, jau mūslaiku apcerīgums un labprātīgums esošās situācijas pieņemšanā.
Britu rakstnieka, dzejnieka un tulkotāja Alana Holinghērsta (1954) romāns "Dailes līnija" iznāca 2004. gadā un jau nākamajā gadā tika apbalvots ar Bukera prēmiju.
Jāņa Akuratera darbs "Kalpa zēna vasara" (1908) varētu būt nosaucams par garstāstu, taču – novirzoties no skolmeistariskas definēšanas, šis ir neticami spēcīgs cilvēka, dabas un darba savijuma piemērs. Te iezīmējas Akuratera dzejnieka iedaba, viļņot ne tikai stāsta izklāstu, bet arī lasītāja līdzpārdzīvojumu. Jo būtībā mēs katrs esam šis Kalpa zēns – par ko pamudināja domāt arī Ingūnas Beķeres tulkotais Kazuo Išiguro romāns "Dienas atlikusī daļa".
Rakstnieks Kadzuo Išiguro ir droši nodēvējams par Renesanses cilvēku - dzimis Japānā, bet kopš piecu gadu vecuma dzīvo Lielbritānijā un tur arī izkopis savu rakstnieka talantu. Ingūnas Beķeres tulkotais romāns "Dienas atlikusī daļa" (1989) ir vispazīstamākais autora darbs, kurš ekranizēts arī kinofilmā. Šī ir manierīga, taču ne tukši plakātiska grāmata, kuras galvenais uzdevums: saprast mums piešķirtā laika vērtību.
Turpinot Haruki Murakami uzdoto šausmu un dīvainības kamertoni, šajā raidījuma epizodē pārlapo literatūrzinātnieces un kritiķes Bārbalas Simsones sastādīto latviešu literatūras šausmu stāstu antoloģiju, kura pie lasītājiem ir nonākusi ar izdevniecības "Zvaigzne ABC" gādību.
Haruki Murakami garstāsts "Savādā bibliotēka" pirmoreiz tika publicēts 2005. gadā, taču pie latviešu lasītājiem ar Ingūnas Beķeres un apgāda "Zvaigzne ABC" gādību tas nonāca 12 gadus vēlāk. Šis darbs ir parafrāze par Mīnotaura labirintu un ne tikai par to – arī par tumšās matērijas uzvaru pār gaismu un saprātu. Tomēr Murakami lasītājam atstāj cerību, ka pēc katras drāmas un traģikas seko atslābums un jaunas iespējas mūsu cilvēciskajā pieredzē.
Raidījuma "Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru" jaunajā sezonā dzejnieks Toms Treibergs un rakstnieks Svens Kuzmins tiksies ar tulkotājiem, lai uzzinātu vairāk par viņu darba pieredzi, metodēm un mīļākajām grāmatām. No tām raidījuma veidotāji izvēlēsies vienu tulkotu daiļliteratūras darbu, kurai savukārt meklēs līdzinieci latviešu literatūras pasaulē.
Pēc tam - mēneša laikā „cienījamie lasītāji” studijā kopā ar klausītājiem apspriež savus atradumus, lasīšanu, literatūru un citas cilvēcei nozīmīgas tēmas. „Cienījamo lasītāju” grāmatu plauktu kārtos producente Santa Lauga.
832089
