Kāpēc nepietiek ar dzeju un nepieciešams tāds trādirīdis, teātris, ņemšanās, grabināšanās, iztaisīšanās? Vai klasiskie dzejas lasījumi vairs nav modē, un to vietā iestājas dzejas slami, dzejas pusnaktis, dzejas dziesmas un dzejas teātris? Vai tas kaut ko liecina par mūsu spēju noturēt uzmanību? Vai tā ir slīkstošas sabiedrības pazīme vai tomēr pierādījums, ka dzeja ir plaša spektra izklaide, aicinājums, amats un spēle, kuru nebūt nebūtu jāierobežo nedz vienā rakstības nedz lasījuma formātā? "Bron-hītā" viesosies Gerda Roze Medne un Amanda Kaufmane, biedrības "Dzejas pusnakts" valdnieces (valdes locekles) un mēs diskutēsim par to -- kas ir laba performance un kāpēc vispār dzejniekam vajadzētu performēt? Raidījuma veidošanu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.